“Pirmais uzdevums pirms 25 gadiem Rīgas domē man bija apzināt, cik galvaspilsētā bumbu patvertnes,” atklāj Burovs 49
“Vajadzētu veidot infrastruktūru aizsardzības plānam,” TV24 raidījumā “Preses klubs”, runājot par bumbu patvertnēm, izsakās Oļegs Burovs, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, Rīgas mērs (2019-2020), GKR valdes priekšsēdētājs.
“Pirms 25 gadiem es sāku strādāt Rīgas domē un pirmais uzdevums man bija apzināt, cik Rīgā ir bumbu patvertnes. To vajadzētu galu galā izdarīt!” Burovs saka.
Rīgas pašvaldība plāno novērtēt visu pašvaldības īpašumu piemērotību īslaicīgu patvērumu labiekārtošanai līdz šī gada beigām, trešdien medijiem sacīja Rīgas domes Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes vadītājs Gints Reinsons.
Jau ziņots, ka šobrīd pašvaldība sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD) ir sākusi īpašumu apsekošanas pirmo posmu, kura gaitā telpu piemērotība tiek pārbaudīta skolās. Otrajā posmā plānots apsekot bērnudārzus, tad sociālās aprūpes un medicīnas iestādes, un noslēgumā – pašvaldības administratīvās ēkas.
“Tādā veidā iegūsim pārskatu par to, cik objekti pašvaldības īpašumā ir pielāgojami patvērumam. (..) Ambīcija ir šogad kopā ar VUGD apsekot visas,” pauda Reinsons, vienlaikus piebilstot, ka apsekošanas temps varētu būt aptuveni 100 objekti mēnesī.
Pašvaldības pārstāvis norādīja, ka pēc tam pirmais solis būs piemērotās telpas labiekārtot īslaicīgam patvērumam, proti, patvērumam līdz divām stundām, taču ir iecere pakāpeniski pilnveidot patvērumus par vietām, kurās iespējams uzturēties ilgāku laiku. Reinsons sacīja, ka īslaicīgās patvertnēs ir jābūt aptieciņai, pārtikas rezervēm un inventāram, kas palīdz atbrīvot izeju. Savukārt ilgtermiņa patvērumiem būtu nepieciešama ventilācijas sistēma, lielākas pārtikas rezerves, ūdens pievads, dīzeļģenerators un telpas autonomija, proti, ir vēlama rezerves izeja.
Pašvaldības labiekārtotās patvertnes tiks marķētas ar trīs uzlīmēm: VUGD vadlīnijās apstiprinātu marķējumu, Ženēvas konvencijā apstiprinātu starptautisko marķējumu un marķējumu braila rakstā. Informācija par pielāgotajiem objektiem tiks ievietota Rīgas pašvaldības Civilās aizsardzības plānā.
Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV) uzsvēra, ka būtiska ir arī pašu iedzīvotāju iesaiste, un aicināja Rīgas iedzīvotājus apsekot arī savu ēku pagrabus un pielāgot tos drošam patvērumam. Vienlaikus Ķirsis pauda, ka telpām jābūt ar dubultu pielietojamību, proti, lai tās tiek izmantotas jau šobrīd, un iedzīvotāji zina, kur tās ir, kā tajās iekļūt un kas telpās atrodas. Kā piemēru Rīgas mērs minēja Rīgas 49.vidusskolas sporta kompleksu, kura pagrabs tuvākajā laikā tiks atbrīvots no liekajām mantām, labiekārtojot to par drošu patvertni, līdztekus atsevišķas pagraba telpas izmantojot par Jaunsardzes telpām.
LETA jau vēstīja, ka Lielās talkas laikā, 27.aprīlī, Rīgas pašvaldības darbinieki sakārtos pašvaldības īpašumā esošo pagrabu arī blakus pamatskolai “Rīdze” esošajā aizsargbūvē Zigfrīda Annas Meirovica bulvārī 1 un patvērumam pielāgojamās telpas sociālās aprūpes centrā “Mežciems”, rādot piemēru, kā sakārtot un pielāgot pagrabu civilās aizsardzības prasībām. Ar šo pagrabu sakārtošanu pašvaldība sāk procesu, kurā apzinās un sakārtos patvērumam pielāgojamas vietas pašvaldības īpašumos, kā arī informatīvā kampaņā aicinās iedzīvotājus sekot piemēram.
Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus atbrīvot pagrabstāvus vai pazemes stāvus no atkritumiem, būvgružiem, bīstamām vielām, konstrukcijām un priekšmetiem ar asām malām, kas varētu radīt papildu apdraudējumu cilvēkiem, kas uzturas šajā telpās. Pagrabu tīrīšanu vajadzētu saskaņot ar ēku apsaimniekotājiem, jo nepieciešams nodrošināt arī izvākto atkritumu savākšanu.
