Pirmais starp stiprajiem – saldiem un skābākiem. Ābols! 0
Ar ābeles, bet jo īpaši ābolu spēku allaž rēķinājušās gan nešpetnas pasaku raganas, gan mūžīgās jaunības noslēpuma meklētāji mūsu ikdienā.
* Ābelei izmantojami augļi, ziedi, lapas, miza, koksne. Bet visvairāk – smalkā enerģētika, kas modina spēju just mātišķa maiguma pilnu mīlestību.
* Labās vielas, ko satur visas auga sastāvdaļas, sevišķi tā augļi – āboli, rosina gremošanas sistēmas darbību, veicina vielmaiņu, palīdz uzlabot asins sastāvu, normalizēt asinsspiedienu. Kavē žultsakmeņu un nierakmeņu veidošanos, mazina reimatisma un podagras sāpes, paātrina ādas kaišu sadzīšanu, noder klepus un bronhīta mazināšanai. Sekmē apdegumu, apsaldējumu, dažādu čūlu un krūšgalu plaisājumu dzīšanu. Pretmikrobu iedarbības dēļ izmantojami zarnu infekcijas gadījumā, taču jāzina – saldo šķirņu āboli to mazina, skābie novērš vēdera aizcietējumu.
* Svaigu ābolu šķēlītes vai putriņa palīdz pret kukaiņu kodumiem un pat pret čūskas dzēlienu.
Labās vielas, ko satur visas auga sastāvdaļas, sevišķi tā augļi – āboli, rosina gremošanas sistēmas darbību, veicina vielmaiņu, palīdz uzlabot asins sastāvu, normalizēt asinsspiedienu.
* Bagātīgā P vitamīna klātbūtne augļos nodrošina labāku pārējo vitamīnu uzsūkšanos – jo āboli gatavāki, ātrāk brūnē (oksidējas) pēc nokošanas vai sagriešanas, jo P vitamīna vairāk.
* Vairāk vitamīnu un dažādu augļskābju ir skābos, bet gremošanas traktu mazāk kairina saldie āboli.
Pārliecinies tūlīt – labs!
Janvārī, kad galvenie ābeļdārzu lietotāji ir zaķi, mums no ābelēm tik vien labuma, kā pāris mutē iemestu A un E vitamīniem bagātīgo pumpuru.
Jāķeras klāt sagatavotajiem krājumiem – ievārījumiem, kompotiem, džemiem, biezeņiem, kaltētiem augļiem! Taču āboli vairs nav sezonas produkts, pat Latvijā audzētie saglabājami līdz nākamajai ražai, tāpēc parasti visu ziemu varam ēst arī svaigus.
Sablendētu ābolu putriņa
* Garda iespēja dažādot brokastis, jo masai var pievienot riekstus, biezpienu, žāvētus augļus, uzbriedinātus graudus, pārslas un vienlaikus uzlabot gremošanas trakta darbību. Ābolos ir daudz pektīna, tas absorbē nevajadzīgo un palīdz izvadīt šūnu noārdīšanās procesā radušos blakusproduktus, novērš organisma skābināšanos, normalizē holesterīna daudzumu asinīs, dziedina gremošanas trakta gļotādas iekaisumu.
* Atsāpinoša un uztūkumu mazinoša uzlika dažādiem savainojumiem: apsaldējumiem, apdegumiem, lūpu kaktiņu un krūšu galu sasprēgājumiem māmiņām, kuras zīda mazuļus. Dziedinošo iedarbību nodrošina ābolu antiseptiskās un pretmikrobu īpašības. Masai, ko liek uz sasitumiem, nevis pušumiem, var pievienot biezu krējumu – labāk turēsies.
* Noderīgs līdzeklis audzēju profilaksei – 2009. gadā ASV veikts pētījums apstiprinājis jau iepriekš izvirzītu hipotēzi: regulāra svaigu ābolu lietošana uzturā ievērojami mazina risku saslimst ar onkoloģiskām kaitēm, sevišķi ar krūts dziedzera vēzi.
Ātrie našķi
* 3 smalki sagrieztus ābolus aplej ar verdošu un pēc garšas saldinātu ūdeni, mirkli pirms uzvārīšanās uguni nogriež (tad augļi neizjūk), ļauj ievilkties. Šāds kompots iedarbīgs pret sklerozi. Karstu ābolūdeni var pārliet arī iepriekš izvārītām klimpiņām vai makaroniem.
* Ātrā zapte – 1 kilogramu ābolu savāra putriņā, pēc garšas un izmantojuma mērķa pievieno cukuru un nedaudz timiāna (ja neaug puķu podā, lieto kaltētu). Tas piešķir ievārījumam neatkārtojami patīkamu garšu un iedarbojas enerģētiski – vairo drosmi, tīra auru, stiprina pašapziņu un koncentrēšanās spējas. Gardumu var ķeksēt tāpat vai izmantot kā piedevu saldiem un sāļiem ēdieniem.
* Nomazgātiem āboliem izņem serdi un iepilda medū izmērcētus žāvētus augļus, ogas vai riekstus. Arī cepti āboli, tāpat kā svaigie, veicina sāļu un citu nevajadzīgu vielu izvadi no organisma, palīdz mazināt tūsku, veicina gremošanas trakta darbību. Un brīnišķīgi garšo!
Pavasarī nenokavē
* Savāc ābeļziedus tējai – būs gan vitamīnu koncentrāts, gan maigu enerģiju atmodinošs dzēriens, kas vienlaikus nomierina un mazina sāpes. Ja ābelēs ziedu maz, tējai var lasīt tikai ziedlapiņas.
* Sagatavo ābeļu lapiņu tēju – tās vāc, kad lapas vēl maigas un plaukšanas spēka pilnas.
Savāc ābeļziedus tējai – būs gan vitamīnu koncentrāts, gan maigu enerģiju atmodinošs dzēriens, kas vienlaikus nomierina un mazina sāpes. Ja ābelēs ziedu maz, tējai var lasīt tikai ziedlapiņas.
Ņem 4 daļas verdoša ūdens, 1 daļu kaltētu lapiņu un vāra 10 minūtes, atdzesētu glabā ledusskapī. Lieto pa 3 ēdamkarotēm 3 reizes dienā. Var pievienot cukuru un gatavot kā sīrupu.
Vasarā nenokavē
* Fermentē lapas tējai! Tās vāc jau uz rudens pusi rīta vai vakara rasā – kamēr mitras. Viegli sablīvē māla vai čuguna podā un uz visu nakti liek 60–65 grādu temperatūrā (maizes krāsnī pēc cepiena izņemšanas vai cepeškrāsnī, kad plīts izkurējusies).
Lapas var pakot arī plēves maisiņos, izspaidīt gaisu un likt uz siltas virsmas, bet virsū – vatētu segu vai citu siltumu saglabājošu materiālu. Tad lapas uzkarst kā mitrs siens blīvā kaudzē.
No rīta tās ātri jāžāvē, citādi sapelēs.
Gatavojot ziemas krājumus, papildus pievieno dažas jāņogu, upeņu vai ķiršu lapas. Šāda tēja ir garda un vienlaikus gan nomierina, gan dod enerģiju.
* Kad vasaras spēks liek dzīt kokiem atvases, ūdens zari der pirtsslotām. Lapas satur flavonoīdus, vitamīnus un miecvielas, tāpēc dziedina, mīkstina un attīra ādu. Šādām slotiņām ir arī enerģētiska svētība, par ko pauž tautasdziesma: pie ābeles piestājos kā pie savas māmuliņas. Ābeļu zari ir pārāk raupji, tāpēc tos vislabāk ievietot kokteiļslotiņā.
Rudenī nenokavē
* Žāvē ābolus, gatavo visdažādākos ievārījumus un kompotus, par pamatsastāvdaļu izmantojot ābolus.
* Sagatavo sulu ziemas krājumiem: to uzkarsē līdz 85 grādiem, brītiņu patur, neļaujot temperatūrai kāpt augstāk, salej tīrās burkās un cieši aizvāko. Glabājas līdz pavasarim!
* Ja rudens vētras nolauž kādu vecu koku un tā vietā nolemts stādīt jaunu, vērts kādu sakņu čemuru nomazgāt un nomizot. Ābeļu sakņu mizas tēja ir lielisks līdzeklis pret nedaudz paaugstinātu cukura līmeni asinīs, bet no stumbra un zariem var izgrebt lieliskas koka karotes.
* Ja vēlas ieturēt pāris atslodzes dienas, katrā apēd vismaz 2 kilogramus svaigu ābolu. Veselīgi un nekaitīgi tiks veicināta nieru darbība un novērsta tūska, normalizēsies asinsspiediens un uzlabosies miegs.
Ziemā nenokavē
Kad sals klāt un uz balkona novietotie ābolu krājumi nav aukstumizturīgi, vērts padomāt, kā citādi tos izmantot un neaizlaist postā.
* Veselības eliksīram jauniem un veciem nepieciešams 1,5 kilogrami ābolu, 1,5 litri degvīna, 7,5 litri ūdens, 2 kilogrami cukura (ja nevēlas gatavot tik lielu daudzumu, jāpārrēķina sastāvdaļu proporcijas mazākam).
Notīrītus ābolus sagriež un saber šaurkakla pudelē, pārlej ar degvīnu un atdzesētu vārītu ūdeni, kakliņu aptin ar marli un uz 2 nedēļām izliek saulē (ziemā – pēc iespējas gaišākā vietā). Katru dienu pudeli paskalina. Kad augļu gabaliņi uzpeld, šķidrumu caur marli izkāš, pievieno cukuru, 2 dienas tur siltumā, bet 10 – vēsā vietā. Šķidrumu vēlreiz izkāš, pilda pudelēs, aizkorķē, bet korķi aptin ar auklu (jo rodas gāze). Pēc 3 nedēļām lietošanai gatavs organiskām skābēm, karotinoīdiem, vitamīniem, miecvielām, flavonoīdiem, antociāniem un ēteriskajām eļļām bagātīgs antiseptisks un urīndzenošs izvilkums. Tas noderīgs holesterīna līmeņa pazemināšanai, aizkuņģa dziedzera iekaisuma mazināšanai, aknu un gremošanas trakta darbības uzlabošanai. Lieto pa dažām ēdamkarotēm trīs reizes dienā.
* Ārstniecisku etiķi gatavo no 800 gramiem ābolu, 1 litra ūdens, 100 gramiem cukura vai medus, 10 gramiem rauga (vai 20 gramiem rupjmaizes sausiņu ieraugam).
Ābolus nomazgā, bojātās izgriež vietas un sasmalcinātus liek emaljētā traukā vai stikla burkā, pievieno cukuru un pārlej ar ūdeni. Pārsedz ar marlīti un 20–30 grādu temperatūrā atstāj uz 10 dienām ievilkties, ik pa laikam ar koka karoti apmaisot. Nokāš, pievieno vēl līdz 100 gramiem cukura vai medus uz litru, visu samaisa. Trauku apklāj ar marli un uz 40 dienām atstāj raudzēties. Nokāš, pilda pudelēs.
Šāds etiķis ir ne viens gards pie dažādiem ēdieniem, bet arī veselīgs. Tas veicina gremošanu, bet tautas dziednieki uzskata, ka tam piemīt arī pretaudzēja īpašības. Tajā samērcēta drāniņa liekama arī uz trofiskajām čūlām.
