“Kolumbija Ltd.” — pirmais šprotu sankciju upuris 0
Igora Krupņika vadītais uzņēmums “Kolumbija Ltd.” ir pirmais upuris pēc Krievijas atbildīgā dienesta “Rosseļhoznadzor” 4. jūnija paziņojuma par zivju un zivju produkcijas importa aizliegumu no Latvijas un Igaunijas un spiests atlaist lielāko daļu no 300 strādājošajiem. Vasarā Liepājas uzņēmumā paliks vien 60 darbinieki, kas veiks nepieciešamos darbus pasūtījumu gadījumā.
Citi zivju pārstrādes uzņēmumi vasarā savus darbiniekus jau bija palaiduši plānveida atvaļinājumos vai arī atbrīvojuši no darba, lai, iespējams, atsāktu darbu rudenī.
Igors Krupņiks Krievijas dienesta lēmumu sauc par nekorektu, jo “neviens mūsu uzņēmumā nav bijis un nekādi pārkāpumi nav atrasti”, bet pēc piecu citu uzņēmumu pārbaudēm aizliegta visu uzņēmumu produkcijas ievešana, un tas neesot pareizi. Viņaprāt, Pārtikas un veterinārajam dienestam tagad aktīvi jāsadarbojas ar Krievijas dienestu un jādara viss, lai šo situāciju atrisinātu vēl šovasar, pretējā gadījumā sekas būšot neatgriezeniskas un tirgu var nākties zaudēt. Krievija uzņēmumam bija lielākais noieta tirgus, aizņemot ap 50%.
Jau līdz šim uzņēmuma vadītājs aktīvi meklēja realizācijas iespējas jaunos tirgos, taču tas nesokas tik ātri. Kā viņš sarunā ar “LA” atzina nesenās vizītes laikā Baltkrievijā, riski ir jāsadala, tāpēc arī viņš pats brauc, tiekas ar potenciālajiem sadarbības partneriem, risina sarunas par piegādēm. Baltkrievijā viņam izdevās vienoties ar diviem lielākajiem tirdzniecības tīkliem – “Rubļovskij” un “Belmarket” par zivju produkcijas piegādi. Patlaban gan eksports uz Baltkrieviju nedaudz piebremzējies un, lai gan šī valsts neatbalsta Krievijas soļus, “nevar zināt, kā būs”. Arī Kazahstānas tirgū viss neiet tik gludi, kā sākotnēji plānots, lai gan pasūtījums jau ir noformēts. Krupņiks jau līdz šim izteicies, ka zivrūpniecība ir Latvijas “nokia”, tāpēc aktīvāk jāmeklē jauni noieta tirgi. Vienlaikus viņš vērš politiķu uzmanību uz savas rīcības sekām, jo “politiķi ne ar ko neriskē, taču uzņēmēji riskē ar savu biznesu”. Šoreiz politika esot jāliek malā un jāatrod kopīga valoda biznesa interesēs. SIA “Kolumbija Ltd.” vadītājs arī paredz, ka notiekošais var ietekmēt sadarbību ar bankām, jo vajadzēs vienoties par kredītu atmaksas pagarināšanu.
Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits jau paredz, ka pēc Krievijas aizlieguma noteikšanas atsevišķiem uzņēmumiem darbība būs jāpārtrauc un darbu nāksies zaudēt daudziem nozarē strādājošiem, īpaši piekrastes rajonos.
Valdošā koalīcija jau vienojusies piešķirt Latvijas zivrūpniekiem nodokļu brīvdienas saistībā ar Krievijas noteikto zivju izstrādājumu importa aizliegumu. Premjere Laimdota Straujuma jau izteikusies, ka tas ir galvenais atbalsta mehānisms, ko patlaban paredzēts piešķirt šim sektoram. Vienlaikus Zemkopības ministrijai uzdots izvērtēt, kā atvieglot zivrūpniekiem ES fondu apgūšanu.
Latvijas zivrūpnieki pērn visvairāk eksportējuši šprotes un brētliņas – par 46,6 miljoniem eiro, no tām uz Krieviju – ap 51,9% no saražotā. Arī šā gada pirmajā ceturksnī no eksportētās zivju produkcijas visvairāk ārvalstīs tirgotas šprotes un brētliņas – par astoņiem miljoniem eiro un no tām uz Krieviju – 37,2%. Šprotes Latvijā ražo apmēram 20 uzņēmumi, kopumā nozarē nodarbināti ap pieciem tūkstošiem strādājošo. Lai arī tagad oficiāli 11 Latvijas zivju produkcijas ražotājiem atļauts eksports uz Ķīnu, nozares eksperti neredz tuvākajos gados pamatotas iespējas aizstāt Krievijas tirgu ar Ķīnu – tam vajadzīgs gan laiks, gan resursi, jo šajā zemē valda citi ēšanas paradumi. Reālās Krievijas aizlieguma sekas būs redzamas rudenī, kad zivrūpnieki sāks jauno sezonu un vajadzēs lemt par ražošanas atsākšanu.
