Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un Lielbritānijas ārlietu ministrs Deivids Kamerons sarokojas tikšanās laikā Kijivā, Ukrainā, 2024. gada 2. maijs.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un Lielbritānijas ārlietu ministrs Deivids Kamerons sarokojas tikšanās laikā Kijivā, Ukrainā, 2024. gada 2. maijs.
Foto. Scanpix/Ukrainian Presidential Press Service/Handout via REUTERS ATTENTION EDITORS – THIS IMAGE HAS BEEN SUPPLIED BY A THIRD PARTY.

“Kijiva drīkst izmantot britu ieročus Krievijas iekšienē!” Kamerona paziņojums Peskovam jau licis reaģēt 83

Apvienotās Karalistes ārlietu ministrs Deivids Kamerons paziņojis, ka Ukrainas ziņā ir izlemt, kā izmantot britu ieročus, un uzstāja, ka tai ir tiesības dot triecienus mērķiem Krievijas teritorijā. Vizītes laikā Kijevā viņš sacīja, ka Apvienotā Karaliste nodrošinās 3 miljardus mārciņu (3,75 miljardus dolāru) gadā tik ilgi, cik tas būs nepieciešams, raksta BBC.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
2025. gads sola “stabilu melno svītru” 5 zodiaka zīmēm
Lasīt citas ziņas

“Tāpat kā Krievija uzbrūk Ukrainas iekšienē, ir pilnīgi saprotams, kāpēc Ukrainai ir sevi jāaizstāv,” sacīja Kamerons.

CITI ŠOBRĪD LASA

Krievija to nosodījusi kā “vēl vienu ļoti bīstamu paziņojumu”. “Tā ir tieša spriedzes eskalācija ap Ukrainas konfliktu, kas potenciāli radītu draudus Eiropas drošībai,” sacīja Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs.

Jau ziņots, ka ASV mudinājušas Ukrainu pārtraukt triecienus naftas pārstrādes rūpnīcām Krievijā, baidoties, ka tas varētu izraisīt konflikta eskalāciju.

Peskovs mērķēja arī uz Francijas prezidentu Emanuelu Makronu, kurš šonedēļ sacīja, ka Rietumiem “leģitīmi” būs jāapsver, vai nosūtīt uz Ukrainu sauszemes karaspēku, “ja krievi izlauzīsies cauri frontes līnijām un ja Ukraina to lūgtu.”

Makrona izteikumi laikrakstam The Economist ir “ļoti bīstama tendence”, sacīja Kremļa pārstāvis. Francijas līderis savā intervijā skaidri norādīja, ka gadījumā, ja Krievija uzvarēs Ukrainā, Eiropā nebūs drošības.

Krievijas spēki pēdējās dienās ir sagrābuši vairākus ciematus Ukrainas austrumos, izmantojot Ukrainas ieroču un karavīru trūkumu. Ukrainas izlūkdienesti arī uzskata, ka Krievija gatavojas vasaras ofensīvai Harkivas un Sumu ziemeļaustrumu reģionos.

Zemessardzes komandieris Oleksandrs Pivņenko nesen brīdināja, ka Krievija gatavo “nepatīkamus pārsteigumus” un klusi vervē 30 000 cilvēku mēnesī.

Apvienotā Karaliste ir sniegusi Ukrainai militāro atbalstu miljardiem mārciņu, sākot no tankiem un raķetēm līdz pretgaisa aizsardzības sistēmām. Pirms gada Apvienotā Karaliste apstiprināja, ka ir sākusi piegādāt liela darbības rādiusa spārnotās raķetes Storm Shadow ar darbības rādiusu, kas pārsniedz 250 km.

Reklāma
Reklāma

Tikmēr Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihals paziņoja, ka ir vērsies pie Kamerona ar lūgumu palīdzēt atjaunot valsts enerģētikas infrastruktūru, ko smagi izpostījuši atkārtotie Krievijas raķešu triecieni.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.