“Pirmais pasažieris pieteicās 10 sekunžu laikā!” Sanita un Lauris ar dzirdes un runas traucējumiem lauž stereotipus par darba iespējām Rīgā 15
Ņemot vērā laba ģimenes drauga ieteikumu, Sanita un Lauris Rurāni pagājušā gada vasarā sāka strādāt par taksometra vadītājiem un ikdienā izmanto Bolt lietotni. Pārim ir dzirdes un runas traucējumi, taču abi ir prasmīgi autovadītāji un ļoti labsirdīgi un smaidīgi cilvēki, un ar šādu pozitīvu attieksmi uzņem katru pasažieri.
Kā nolēmāt kļūt par taksometra vadītājiem?
Sanita: Labs draugs no nedzirdīgo kopienas, kurš arī strādā par taksistu, kādā sarunā ieteica mums pamēģināt. Pats esot ļoti apmierināts ar darbu, ērto darba grafiku. Tas man bija ļoti svarīgi, jo mūsu ģimenē aug divi bērni, tāpēc iespēja pārtraukt darbu brīžos, kad esmu vajadzīga bērniem, bija viens no priekšnoteikumiem. Vīrs mani arī iedrošināja: “Tu māki braukt, pamēģini!”. Tā nu es sāku darbu pagājuša vasarā un vēlāk piedāvāju šo iespēju arī vīram.
Ar ko nodarbojāties pirms tam?
Sanita: Iepriekš es biju mājsaimniece un strādāju kristiešu draudzē. Mans vīrs strādāja ārpus Latvijas – Islandē, Norvēģijā un citviet. Mēs šo saredzējām kā labu risinājumu kā ģimenei atkal apvienoties.
Kāda ir jūsu darba ikdiena – kā organizējiet savu laiku?
Sanita: Es ceļos 6:00 no rīta, tad vedu bērnus uz bērnudārzu un no pulksten 8:00 sāku strādāt. Dienas vidū atvēlu laiku nelielam pārtraukumam. Mana darba diena ilgst līdz vēlākais pulksten 17:00. Pēc tam nevēlos strādāt, jo sākas sastrēgumu laiks, kā arī jāpaspēj bērnus izņemt no bērnudārza.
Lauris: Es pēc profesijas esmu elektriķis un ikdienā piepelnos, izmantojot šīs savas prasmes. Kad Sanita beidz savu darba dienu, sākas mana maiņa automašīnā. Sieva strādā pa dienu, es – pa vakariem. Par taksometra vadītāju strādāju, sākot no pulksten 16:00 vai 19:00, atkarībā no tās dienas darbiem. Darba dienu beidzu laikā no 02:00 līdz 04:00 naktī, atkarībā no tā, cik naudiņu nopelnu. Ja ir pietiekami, tad beidzu ātrāk. Ja redzu, ka kādā dienā ir ļoti maz pasūtījumu, tad braucu mājās vēl laicīgāk. Nedēļā nobraucu vidēji 40-46 stundas. Brīvdienās abi nebraucam – tad pavadām laiku kopā ar bērniem.
Sanita: Braucot naktī, es nejūtos pārāk omulīgi, tāpēc esam izvēlējušies šādu sadalījumu, un tas strādā.
Abi uzsākāt darbu jaunā nozarē – kāds bija sākums?
Sanita: Protams, sākumā bija neliels satraukums, bet tas tāpat, kā uzsākot jebko jaunu, bija patīkams. Atceros, kad saņēmu pirmo pieprasījumu aplikācijā, biju nedaudz apjukusi, bet ar aplikāciju ātri iemācījos apieties.
Lauris: Pirmais pasažieris pieteicās 10 sekunžu laikā, tas bija satraucoši. Aizbraucu uz norādīto adresi, skaisti sasveicinājāmies ar pasažieri, aizvedu viņu uz nepieciešamo vietu. Pēc tam pateica man paldies un es biju ļoti gandarīts.
Kā notiek saziņa starp jums un pasažieriem?
Sanita: Apstiprinot pasūtījumu, klienti lietotnē var redzēt, ka man ir dzirdes un runas traucējumi. Citi pamana, citi nē. Ja nepamana, tad ir bijušas situācijas, ka pasažieris aizmugurē runājas ar mani, bet es to visa ceļa garumā nenojaušu. Bet kopumā jāsaka, ka cilvēki ir ļoti pretimnākoši. Braucienos arī ar roku žestikulāciju varam izlīdzēties un beigās saprotam viens otru.
Tāpat pasažieri pirms brauciena mēdz rakstīt ziņas aplikācijā – ja kaut ko jautā krievu valodā, tad izlīdzos ar tulkošanas rīkiem, jo krievu valodu nemāku. Sarakstīties latviešu un angļu valodā man nav problēmu.
Lauris: Jaunieši un sievietes ir daudz pozitīvāk noskaņoti. Mani dažreiz izbrīna un iepriecina, ka jaunieši māk zīmju valodu un pēc brauciena atvadās zīmju valodā. Braucot nakts stundās, biežākie pasažieri ir jaunieši. Dažreiz pasažieri ir nedaudz lietojuši alkoholu, bet vienmēr ir bijuši labvēlīgi noskaņoti. Kad es parādu, ka nedzirdu un varu sazināties tikai ar mobilā telefona starpniecību, pasažieri labprāt raksta jautājumus un mēģina komunicēt ar mani.
Sanita: Ja ar vecākiem kopā brauc bērni, vienmēr cenšos pamāt ar roku vai atveru automašīnas panorāmas skata lūku, lai bērniem brauciena laikā ir interesanti. Tas dažreiz palīdz uzlabot niķīgu bērnu un arī pieaugušo omu.
Lauris: Mēs abi lietontē esam Comfort kategorijā. Priekš mums tā ir ļoti ērta, jūtam cieņpilnu attieksmi gan no pasažieriem, gan arī no Bolt puses.
Vai ir bijusi arī nepatīkama saskarsmes pieredze?
Lauris: Atceros gadījumu, kad viens vīrietis gados bija aplikācijā nepareizi norādījis galamērķa adresi – gribēja braukt uz Āgenskalna tirgu, bet norādītā adrese bija Āgneskalna iela. Nokļūstot nepareizajā adresē, pasažieris no mašīnas aizmugures sita pa aizsargstiklu un kaut ko neapmierināti teica. Es viņam rādīju, ka nedzirdu, rakstu telefonā un uz papīra, lai noskaidrotu, vai nav pareizā adrese, bet pasažieris bija aizmirsis paņemt līdzi brilles. Pēc tam vīrietis apsēdās blakus sēdvietā un rādīja ceļu, kur jābrauc.
Kas ir jūsu lielākie personīgie izaicinājumi darbā?
Sanita: Man autovadītājas pieredze ir vairāk nekā desmit gadus. Uz ceļa esmu ļoti piesardzīga, uzmanos no citām, ātri braucošām mašīnām, it īpaši no autovadītājiem, kuri pārvietojas ar lieliem džipiem, jo brauc agresīvāk un rada stresu. Ir neliels uztraukums par iespējamām avārijas situācijām.
Lauris: Jā, autovadītāju braukšanas kultūra. Ir gadījušās situācijās, kur priekšā izbrauc citas mašīnas, piemēram, krustojumos. Jūtos atbildīgs par saviem pasažieriem, tāpēc braucu piesardzīgi. Daudzi domā, ka cilvēki ar dzirdes un runas traucējumiem nemāk vai nedrīkst vadīt automašīnu. Tā nav – mēs jūtam satiksmi ar citām maņām.
Taksometru vadītāju profesija ir daudz apspriesta. Publiskajā telpā pastāv viedoklis, ka šajā darbā nevar nopelnīt. Kāda ir jūsu pieredze?
Sanita: Sākumā varbūt bija grūtāk saplānot tēriņus par degvielu, jo ir daudz nezināmā. Bet kad jau iejūties darba pienākumos, saproti braukšanas slodzi, pasažieru paradumus, tad viss pamazām sakārtojas. Pagājušā vasara bija ļoti laba – vidēji 20 pasūtījumu dienā. Pirmdienas un ceturtdienas mēdz būt tādas mierīgākas dienas, bet pārējās dienās pieprasījums ir labs.
Lauris: Es pārsvarā strādāju pilsētas centrā un pieņemu pasūtījumus 2 līdz 3 kilometru rādiusā. Ja cilvēki izsauc taksometru īsiem pārbraucieniem, tas no taksometra vadītāja perspektīvas ir neizdevīgi, jo cena par braucienu ir mazāka nekā izmaksas par degvieulu. Tāpēc parasti skatos, lai būtu vismaz 5 km distance. Es uzmanos no tālajiem braucieniem, jo nav zināms vai būs kāds pasažieris atpakaļceļā. Darba dienās laikā no 16:00 līdz 20:00 ir daudz klientu, no 21:00 līdz 22:00 ir neliela pauze. Pēc tam peļņas laiks sākas no pusnakts līdz 02:00. Piektdienu vakari ir lieliski, bet tad ielās ir arī daudz taksometru, tāpēc stratēģiski jāpadomā par labāko atrašanās vietu. Plānošana ir visa pamatā.
