“Tu, cilvēk, nevari ne paelpot, ne vairs paklepot, runāt vispār nebija iespējams.” Diriģents Sirmais par savu pieredzi ar Covid-19 76
Arta Ciša, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pieraduši pie gripas vai citu “normālo” vīrusu izraisītu slimību gaitas, nereti esam nepamatoti pārliecināti par to, ka vienu reizi izslimota kovida infekcija ir drošs garants ilgai un stabilai imunitātei.
Taču statistika rāda citu ainu. Arvien biežāk iezīmējas fakts, ka ar Covid-19 var saslimt atkārtoti. Tāda ir arī diriģenta, Valsts akadēmiskā kora “Latvija” mākslinieciskā vadītāja Māra Sirmā pieredze.
Cēsu koncertzāle ir liktenīga šai pandēmijā. Pirmajā vilnī, ja tā var raksturot saslimstības līkni koncertzālē, saslima Latvijas Radio kora mākslinieki un publika.
Nākamais vilnis bija Pētera Vaska septiņdesmit piecu gadu jubilejas koncertā, kur ar kovidu inficējās daudzi mūziķi gan no Valsts simfoniskā orķestra, gan Valsts akadēmiskā kora “Latvija”, gan operatori no televīzijas filmēšanas grupas un žurnālisti.
Pārrunāt kļūdas notīs un… saslimt
Sākumā slimības simptomi nebija jūtami, tikai trešajā dienā parādījās tāds ļoti neliels klepus. Un te ir liels pretrunu kopums: no vienas puses, jāciena personas datu aizsardzība, bet, no otras – konfidencionalitāte ir kavēklis ātrākai slimības ierobežošanai.
Tāda prakse, iespējams, ir pilnīgi vietā citu slimību gadījumos, bet diez vai to varētu attiecināt arī uz kovidu. Mans piemērs ir ļoti spilgts pierādījums tam. Jo! Ja es nebūtu zinājis, ka orķestrī ir saslimuši cilvēki, kuri ātrāk sajutās neveseli un veica testus, tad es vēl ilgi turpinātu aplipināt citus, pats to nenojaušot.
Ar vienu no saslimušajiem mūziķiem pirms koncerta pārrunājām kļūdas partitūrā un tas man deva impulsu pārbaudīties. Pateicoties tikai tam, ka zināju situāciju, biju piesardzīgs un devos nodot testu.
Tālāko slimības gaitu var raksturot lakoniski – neizturami smagi. Ar oksimetru sekojot līdzi skābekļa līmenim, uzmanīju, vai kādā brīdī nav jādodas uz slimnīcu. Slimība skāra aknas, nieres, plaušas.
Piemēram, uz nierēm tas atsaucās tipiski tā, it kā cilvēks būtu apsaldējies. Ārsti iesaka, un viņiem ir simtprocentīga taisnība, ka jālieto daudz šķidruma. Bet, ja kovids iedarbojas uz nierēm, tad sajūta ir tāda, ka visu laiku vajag uz labierīcībām.
Tas viss vainagojās ar vājprātīgu klepu. Ir sajūta, ka tu vari noslāpt pats no sava klepus.
Jāklepo piecdesmit reizes bez pārtraukuma un, kad beidzot kāds mazs krikumiņš atklepojas, tā sākas nākamais klepus vilnis. Tu, cilvēk, nevari ne paelpot, ne vairs paklepot, runāt vispār nebija iespējams.
Neesmu biežs slimotājs, tāpēc nav lielas pieredzes, bet parasti slimībai ir sākums, zemākais punkts un tad sākas atveseļošanās. Bet kovida gadījumā vispār nevar saprast, kas ar tevi notiek.
Vari piecelties no rīta ar normālu ķermeņa temperatūru un pēc pāris stundām tā būs pāri trīsdesmit deviņiem grādiem. Pilnīgi neprognozējama slimība ar neraksturīgu, nevienmērīgu atlabšanas gaitu.
Smiedamies pilnu spaini kalnā neuznesīsi
Atkal saslimu pēc ieraksta Botāniskajā dārzā, kur ierakstījām koncertu kopā ar Raimondu Paulu un Raimondu Tigulu. Iepriekš jutos izveseļojies, viss bija kārtībā.
Pēc apjomīgā darba pie ieraksta devos mājās un nejutu pilnīgi nekādas veselības problēmas, bet vēlāk vakarā sākās drudzis, iekšēji degu un turpmākās četras piecas dienas pavadīju totāli bez spēka.
Agrāk varēju smiedamies no upes uznest kalnā katrā rokā pa pilnam ūdens spainim, bet tagad vajadzēja četras reizes atpūsties. Mana fiziskā forma pēc slimības bija pamatīgi ietekmēta.
Trešā saslimšanas reize bija vēl smagāka. Nebija spēka piecelties no gultas, nevarēju un nebija vēlēšanās ēst.
Negribējās absolūti neko. Paša dzimšanas diena beidzās ar ātro palīdzību. Vairākas dienas nogulēju pie sistēmām, kamēr pakāpeniski atguvu spēkus.
Vai tie tiešām bija trīs Covid-19?
Ārsti raksturoja, ka no jauna piedzīvotie simptomi bija pēcviļņi, reakcija pēc kovida pārslimošanas. Organisms bija tik ļoti novājināts, ka pie jebkādas konfliktsituācijas organismā slimība atkārtojās.
Cēsu koncerta diena bija pirmā, kad tika atvērti potēšanās punkti, arī es kā vienkāršs mirstīgais varēju sapotēties. Ja es būtu varējis tikt, es šo iespēju, protams, arī izmantotu.
Man nav jāpotējas pusgadu, jo pārslimojot iegūtas antivielas. Bet tiem, kuri noliedz potēšanos un atbalsta tumsonību, varu teikt tikai vienu: tiešām nenovēlu saslimt ar kovidu.
Protams, ka daudzi teiks – paklau, Māri, ir cilvēki, kuri tam viegli izgājuši cauri. Mums arī korī daudziem no saslimušajiem lielākās problēmas bija kādas divas dienas: lauza kaulus, nevarēja pagulēt, sāpēja visās malās, pat tāda sajūta, ka āda sāp!
Tomēr pote ir iespēja pasargāt sevi no smagas slimības gaitas. Un mūsu ikdienai: izglītības procesam, medicīnai, kultūras dzīvei atgriezties normālā ritmā.
Ļoti patika kāda cilvēka teiktais, ka būtu interesanti pavērot, kas notiktu sabiedrībā, ja paziņotu, ka Latvijā ir tikai tik daudz vakcīnu, cik ir. Vairāk neražos, nebūs. Kas sapotējās, tas paguva… un viss.
Man gribētos zināt, kas ar interesi par potēšanos notiktu tad!
Uzziņa
Pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem, saskaņā ar laboratoriju ikdienas operatīvo informāciju par cilvēkiem, kuriem tiek veikts Covid-19 tests, līdz 2021. gada 12. augustam Latvijā atkārtoti ar kovidu bija inficējušies 228 cilvēki.
Par atkārtotu inficēšanos saskaņā ar ECDC definīciju uzskatāms gadījums, kad pacientam ir pozitīvs Covid-19 tests ≥ 60 dienas pēc pirmā pozitīvā testa. Visticamāk, šo cilvēku skaits ir lielāks, jo ne visi inficētie ir veikuši testu pirmās vai otrās inficēšanās epizodes laikā, īpaši tajos gadījumos, kas noris bez nozīmīgiem slimības simptomiem.
Tas ir gadījums, kad noderīgi noteikt antivielas
Ģimenes ārstam, Valsts imunizācijas padomes loceklim Ainim Dzalbam praksē bijuši daži pacienti ar atkārtotiem kovida saslimšanas simptomiem un vienam no viņiem Covid-19 otro reizi tika apstiprināts arī laboratoriski.
Kā noteicāt, ka saslimušajam cilvēkam neturpinās pirmā kovida “astes”?
Starp abām saslimšanas reizēm bija vairāk nekā sešu mēnešu starplaiks. Veicām testu, jo pacients sūdzējās par slimībai raksturīgajiem simptomiem, kas saistīti ar ožas un garšas zudumu, augstu ķermeņa temperatūru.
Jāpiebilst, ka šim pacientam iepriekšējais tests pēc pārslimošanas jau bija negatīvs. Tātad – tā bija atkārtota saslimšana ar klīniskajām pazīmēm.
Šādi gadījumi nav bieži, jo saslimšanu pīķis bija ziemā, daudziem no kovidpacientiem vēl nav pārsniegta sešu mēnešu robeža, kuras laikā atkārtoti neslimo. Jo kāda imunitātes atlieka jau organismā ir saglabājusies.
Bet pēc šī laikposma ir iespējams saslimt atkal. Arī pasaulē ziņo par šādiem gadījumiem un biežāk šie dati bijuši par medicīnas darbiniekiem, kuri ir iesaistīti kovidpacientu aprūpē.
Ja ir bijušas aizdomas par vairākiem atkārtotiem gadījumiem, kā noteicāt, ka tās nav pamatotas?
Problēma par aizdomām rodas, atkārtoti nododot testus dažādu iemeslu dēļ: darba vajadzībām, ceļošanai, ārsta apmeklējumam. Testējot pēc mēneša, diviem vai trim, var gadīties, ka cilvēkam atkal ir pozitīvs tests.
To skaidro kā vīrusu fragmentu klātbūtni augšējos elpceļos. Tests var būt pozitīvs, bet pacients tomēr nav infekciozs.
Tas ir tas gadījums, kad ir noderīgi noteikt antivielas un, ja IgG antivielas ir pozitīvas, tests ir pozitīvs, bet kovids ir pārslimots nesen, tad šos pacientus neuzskata kā infekciozus un tas nav atkārtots kovids.
Ja godīgi, es neticu, ka pēc pārslimošanas īsā laika posmā cilvēks var slimot atkal. Ja tā notiek, tad par iemeslu varētu būtu kāds iedzimts vai iegūts imūndeficīts.
Ticamākais skaidrojums ir tā saucamais “long covid” – ilgāka slimības gaita, kad tā bijusi izteikta un sūdzību bijis gana daudz.
Ja elpceļu epitēlija bojājumi bijuši dziļi, infekcija izraisījusi pneimoniju, tad arī pēc trim mēnešiem tests var būt pozitīvs un var parādīties robežgadījumi, piemēram, ka pacientam ir sūdzības par klepu vai iesnām, kas arī kovidam ir raksturīgas pazīmes. Un tad ārsts īsti nevar novērtēt – ir atkārtots kovids vai nav.
Tad jāveic jau minētais antivielu tests un, ja analīzes ir pozitīvas, tad mēs, ārsti, sliecamies domāt, ka sūdzības par veselības problēmām vēl ir atliekas no iepriekšējās saslimšanas.
Dzirdēts, ka otrreiz slimo smagāk.
Šobrīd grūti komentēt, vai otrreiz slimībai ir potence kļūt smagākai vai ne, bet manā praksē pacientam abas reizes bija vidēji smaga slimības gaita.
Protams, ka pēc viena vai dažiem saslimšanas gadījumiem nevaru izteikt drošus secinājumus un raksturot slimības atkārtotai gaitai raksturīgās tendences.
Kā jūtas jūsu otrreiz kovidu pārslimojušais pacients? Vai potējās?
Viņš rūpīgi ārstējās, izveseļojās, pēc spēku atgūšanas ir pilnībā atguvies. Jā, un, iekļaujoties noteiktajās 180 dienās pēc pārslimošanas, saņēma tikai vienu nepieciešamo potes devu.
Cerēsim, ka šī infekcijas slimība viņam vairs nebūs jāpiedzīvo.
Nepotējas, jo domā, ka pārslimos viegli
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas preses sekretāre Ilga Namniece pastāstīja, ka pagājušā gada oktobrī, kad sākās otrais saslimšanas vilnis, bet vēl nebija pieejama pote, divas reizes kovidu izslimoja vairāki no medicīnas personāla.
Viņa zina teikt, ka šobrīd nav faktu par to, ka otro reizi nākas slimot smagāk nekā pirmo.
“Datu nav, bet iespējams, ka pēc pirmās saslimšanas veidojas antivielas, kas pasargā cilvēku, ja vien viņš bezatbildīgi neizturas pret savu veselību: riskē un neuzmanās, arī nepotējas, domājot, ka antivielu pietiks visam mūžam. Mēs gan nezinām, cik daudz antivielu ir nepieciešams, lai nesaslimtu. Tas vēl tiek pētīts un ne mēs vienīgie nezinām,” uzsver slimnīcas pārstāve.
Stacionārā nonāk pacienti ar smagu slimības gaitu un arī ar smagām blaknēm pēc kovida izslimošanas. Visi tie, kuri sarunās dalās ar savām pārdomām un uzskatiem, uzsver, ka nepotējās, jo domāja, ka slimos viegli un… redz, kā sanāca.
“Pilnīgi noteikti varu pateikt, ka tie, kas runājuši publiski, teikuši, ka pirmais darbiņš, ko viņi pēc slimnīcas un pēc rehabilitācijas kursa darīs, – sapotēsies. Tā ir rūgta mācība cilvēkiem, jo mēs neviens nevaram zināt, kā slimosim. Lai Dievs dod, ka tā ir kā viegla saaukstēšanās, nevis smaga slimība ar ilgi paliekošām sekām.”
Publikācija sagatavota sadarbībā ar Nacionālo veselības dienestu
