Pirmā sezona palaista vējā? Kas notiks rekonstruētajā Mežaparka estrādē 9
Linda Kusiņa-Šulce, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Pēc pieciem gadiem, kuru laikā spriests, rēķināts, pārrēķināts, demontētas vecās un celtas jaunās konstrukcijas, šonedēļ, 18. jūnijā, oficiāli ekspluatācijā tiks nodota Mežaparka Lielā estrāde.
Maija nogalē Rīgas domes Īpašuma departaments informēja, ka estrāde ieguvusi arhitektu iecerēto izskatu, kam poētiski dots apzīmējums “Sidraba birzs Dziesmu kalnā” – pāri dziedātāju daļai uzklāts īpašais membrānas jumta segums. Līdz ar to var teikt, ka nu rekonstrukcija ir pabeigta pilnībā, taču atšķirībā no iepriekšējām reizēm, kad jau vismaz nedēļu pirms rekonstrukcijas starpposmu nodošanas ekspluatācijā tika izsūtītas relīzes žurnālistiem ar atskaiti par izdarīto un ielūgums uz estrādes pārmaiņu apskati dabā, šoreiz vēl tikai pāris dienu pirms nodošanas ekspluatācijā, proti, 16. jūnijā, Rīgas domes sēdē, cerams, beidzot tiks apstiprināts tās apsaimniekošanas modelis, un tikai pēc tam lems, vai un kā šovasar atvērt estrādi apmeklētāju apskatei.
Skaidrs, ka lēmuma pieņemšanu sarežģī gan pandēmija – tās rezultātā arī šogad Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki estrādē nenotiks, tāpat diezin vai pat brīvdabā būs iespējami citi koncerti ar vairākiem tūkstošiem klausītāju. Ņemot vērā apjomīgo aizņēmumu darbu īstenošanai – tā atdošana gulsies uz Rīgas iedzīvotāju pleciem, – skaidrs, ka arī apsaimniekošanas modelis jāizvēlas apdomīgi, lai tas ir dzīvotspējīgs ilgtermiņā. Tomēr rezultātā vienalga rodas jautājums: vai dome nav vilcinājusies pārāk ilgi?
Kas padarīts?
Mežaparka Lielās estrādes pārbūve izmaksājusi 98 007 476,20 eiro, un šobrīd tā ieguvusi gan pilnīgi jaunu izskatu, gan vērienu. Kas tad īsti par ieguldītajiem nodokļu maksātāju līdzekļiem piecos gados izdarīts?
Iepriekšējā būvniecības posmā tika pārbūvēta estrāde, lai tajā varētu uzstāties 12 874 koristi iepriekšējo 7510 vietā, kā arī paplašināts dejošanas laukums estrādes priekšā. Projekta īstenotāji norāda – pēc pārbūves estrāde svētku dalībniekiem kļuvusi ērtāka, vieglāk pieejama un drošāka, jo mainījies gan sēdvietu izkārtojums, gan arī to būve – pakāpieni veidoti no dzelzsbetona konstrukcijām, savukārt sēdvietās ir noņemami koka soli ar īpašu aizsargkārtu.
Noslēdzošajā būvniecības posmā tika izbūvēta estrādes ēka un tās iekštelpas, tapa jauna saimniecības ēka un noliktava, inženiertīkli, kā arī pabeigts estrādes teritorijas labiekārtojums. Pēc tam kad iepriekšējos Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos daudzi dalībnieki svelmainajā saulē paģība, tika lemts estrādi papildināt ar adiabātisko sistēmu, kas karstā laikā dzesē sakarsušo gaisu ar ūdens miglas palīdzību. Tāpat lielākajai daļai dalībnieku skatuvē paēnu, bet lietainā laikā sausumu nodrošinās jaunieklātais membrānas jumta segums, kura galvenais uzdevums gan saistīts ar akustiku.
Rīgas domes (RD) Īpašuma departamenta komunikāciju pārstāve Baiba Kantiņa stāsta, ka jaunās estrādes jumta membrānas segums ir 5324 kvadrātmetru liels, tas piegriezts 43 slejās. Membrānas materiāls ir darināts no “Valmieras stikla šķiedras” ražotās šķiedras, kas saausta uzņēmuma “Valmiera Glass UK” rūpnīcā Anglijā. Pie membrānas ieklāšanas estrādes kupolā strādāja septiņi Vācijas speciālisti un 19 vietējie alpīnisti.
Vēl pirms tam būtisku pārbūvi piedzīvoja skatītāju lauks – tas pacelts krietni augstāk, paplašināts, rezultātā jūtami palielināts arī sēdvietu skaits. Skatītāju lauka vairāk nekā 22 000 kvadrātmetros nodrošinātas sēdvietas 30 557 skatītājiem (pirms rekonstrukcijas – 23 000 sēdvietu).
Kopumā Mežaparka Lielās estrādes teritorija paplašinājusies gandrīz uz pusi, agrāko gandrīz 92 000 m2 vietā pieaugot līdz vairāk nekā 146 400 m2.
Kas skaidri zināms?
Sākotnēji, vēl iepriekšējā RD sasaukuma laikā, izskanēja, ka estrādes ēkas iekštelpās varētu tikt izvietots Latvijas Nacionālā kultūras centra birojs un Dziesmu un deju svētku vēstures ekspozīcija. Kultūras ministrijas (KM) sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale informēja, ka Latvijas Nacionālais kultūras centrs Mežaparka estrādes telpās netiks izvietots, savukārt Dziesmu svētku vēstures ekspozīciju patiešām veidos Rakstniecības un mūzikas muzejs (RMM) sadarbībā ar Rīgas domi un Kultūras ministriju.
RMM jau izveidojis ekspozīcijas koncepciju un sācis tās izstrādi, aicinot piedalīties arī pašus Dziesmu un deju svētku dalībniekus. “Dziesmu svētku mēģinājumos, ceļā, ikdienas notikumos, gājienā un koncertos piedzīvotajam, izjustajam, izdziedātajam un izdejotajam ir emocionālā un dokumentālā vērtība ne tikai personisko atmiņu, bet arī kopējā, lielā svētku notikuma kontekstā,” norāda RMM Krājuma izpētes nodaļas vadītāja Inese Žune.
Lai šo pieredzi saglabātu arī nākamajām paaudzēm – Dziesmu svētku tradīciju turpinātājām, muzejs pieņem izvērtēšanai un iekļaušanai kolekcijā dalībnieku uzņemtas fotogrāfijas un video, kas atspoguļo gatavošanos un citas ar Dziesmu svētkiem saistītas norises.
Videoierakstos var būt arī dalībnieku ierunāti vēstījumi par svētkos piedzīvoto un sajusto, kā arī savstarpējas intervijas. Tāpat muzejs priecāsies par priekšmetiem ar stāstu – tie var būt gan Dziesmu svētku oficiālie priekšmeti, kā nozīmītes, maisiņi, krekliņi, gan svētku laikā jaunu nozīmi ieguvuši priekšmeti. Tāpat muzejs gaida individuāli vai kolektīvi veidotas svētku dienasgrāmatas, kurās tverti notikumi, izjūtas, pārdomas.
“Svarīgi iesūtītajiem materiāliem pievienot precīzu informāciju – datumu, vietu, fotogrāfijās vai video redzamo personu vārdus, kolektīvu nosaukumus, foto vai video autoru un nelielu komentāru par saturu. Lietiskiem priekšmetiem lūdzam pievienot informāciju par tā izcelsmi un stāstu par tā īpašo nozīmi svētku pieredzē,” uzsver Inese Žune.
L. Kokale norāda, ka ekspozīcijas izbūvi finansē Rīgas dome, savukārt radošās un audiovizuālā izpildījuma sadaļas izstrādi finansēs KM. Jau šobrīd ministrija piešķīrusi 150 000 eiro ekspozīcijas audiovizuālo materiālu, tai skaitā tematiskās instalācijas “Mākoņi” vēstījumu izstrādei (koncepcija, satura konsultācijas, teksti), instalācijai “Lielākais koris pasaulē” (video darbi 360 grādu virtuālās realitātes pieredzes radīšanai multivides seansos un programmēšana), kora diriģēšanas instalācijai (videodarbs un programmēšana), unikālu Dziesmu svētku tradīcijai veltītu eksponējamo muzeja krājuma priekšmetu restaurācijai vai mulāžu izgatavošanai, 3D attēlu izgatavošanai.
Tāpat ministrija pieprasīs papildu finansējumu Rakstniecības un mūzikas muzejam, lai segtu telpu nomu, komunālos izdevumus, darbinieku darba algas un citus izdevumus. Taču, tā kā Mežaparka Lielā estrāde ir Rīgas domes īpašumā esošs kultūras objekts un Ministru kabinets pēc KM iniciatīvas piešķīris finansējumu šīs kultūrbūves vairāku kārtu pārbūves darbiem, turpmākā estrādes uzturēšana ir tās īpašnieka pārziņā, norādīja L. Kokale.
Kas vēl nav zināms
RD Izglītības, kultūras un sporta departamentā gan uz jautājumu par to, vai un kā šovasar epidemioloģiski droši būs iespējams apmeklēt Mežaparka Lielo estrādi un novērtēt tās pārbūvi, gan arī par gaidāmo estrādes apsaimniekošanas modeli atbildēja, ka par to politisku lēmumu pieņems domes deputāti. Tādējādi ticams, ka vismaz daļa nezināmo noskaidrosies šā “Kultūrzīmju” numura iznākšanas dienā, proti, trešdien, 16. jūnijā, kad notiek kārtējā RD sēde.
Rīgas domes deputāte, Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Iveta Ratinīka (“”Attīstībai/Par”) norādīja, ka uz balsošanu domes sēdē likts jautājums par to, lai tiktu vienā struktūrā apvienots VEF kultūras nams, kultūras pils “Ziemeļblāzma” un Mežaparka Lielā estrāde, un šī vienotā iestāde tad arī apsaimniekos visus trīs objektus. Attiecīgi par pasākumiem Mežaparka estrādē arī lems jaunā struktūra.
Jāpiebilst gan, ka RD par jaunās struktūras izveidošanas nepieciešamību sprieda jau janvārī. Tobrīd RD Izglītības, kultūras un sporta komiteja bija aprēķinājusi, ka estrādes apsaimniekošanai, veidojot vienotu Rīgas Ziemeļu kultūrtelpu, šogad papildus būs nepieciešami 1,7 miljoni eiro. Lēsa, ka 14,5 jaunām amata vietām un ēkas uzturēšanai būtu nepieciešami papildus 290 644 eiro, bet aprīkojumam, gaismām, skaņām un videotehnikai, mēbelēm – 1,4 miljoni eiro. Nākamajam gadam būšot nepieciešama dotācija aptuveni 447 200 eiro, bet tālākajam laikam tā ik gadu būšot vēl mazāka.
Diemžēl lēmums par Ziemeļu kultūrtelpas izveidi, kuru bija plānots pieņemt februārī, vēl joprojām nav ticis pieņemts, līdz ar to nav apstiprināts jaunās iestādes budžets, Mežaparka teritorija un estrādes ēka nav atdalīta no SIA “Rīgas meži” un nav izdarīts nekas cits no plānotā, lai jaunā iestāde šovasar varētu sākt darbu.
VEF Kultūras pils direktore Liene Kubiļus telefonsarunā apstiprināja, ka viņa tikusi uzrunāta jaunās iestādes vadīšanai un, ja Rīgas dome tiešām pieņems šādu lēmumu, ir gatava uzņemties izaicinājumu. Tāpat viņa apstiprināja, ka ir izstrādājusi vairākus Mežaparka estrādes apsaimniekošanas piedāvājumus, taču piebilda, ka par tiem vērts sīkāk runāt vien brīdī, kad būs pieņemts politisks lēmums.
Lēmums par struktūru, kas apsaimniekos Mežaparka Lielo estrādi, jāteic, ir ļoti novēlots: pat tad, ja ir izstrādāta darbības koncepcija, triju tik vērienīgu iestāžu apvienošana un to darbības saskaņošana nav ne vienas dienas, ne, visticamāk, šīs vasaras jautājums, faktiski zaudējot iespējamus ienākumus no ārpuses, pat ja apsaimniekotājs paspēs sarīkot vietējiem iedzīvotājiem iepazīšanos ar jauno estrādes platību. Tikmēr kaimiņi – Tallinas Dziesmu svētku parks – nekautrējoties sevi pozicionē kā lielāko un unikālāko šāda veida pasākumu norises vietu ne tikai Igaunijā, bet arī visā Baltijas reģionā.
Tur šovasar notiks četri pasākumi, kas ir krietni mazāk, nekā bija ierasts pirms pandēmijas, tomēr ievērojami šajā laikā, kad pulcēšanās ilgi bijusi ierobežota. Viens no tiem ir tīra izklaide ģimenēm ar bērniem, proti, Tivoli atrakciju parks, kas jau atvērts kopš 15. maija un būs apmeklējams līdz 11. jūlijam. Tāpat Tallinas Dziesmu svētku parkā notiks divu dienu ilgs “Street Food” festivāls gardēžiem, vienas dienas festivāls “Cryptofest”, kurā par ieejas biļetēm koncertos varēs maksāt kriptovalūtās, savukārt jūlija beigās interesentus gaidīs festivāls “We Love the 90s / Millenium”.
Jāsaka gan – Lietuvas Dziesmu un deju svētku norises vietā Vingis parkā, līdzīgi kā Mežaparkā, vismaz pagaidām vēl neviens šovasar plānots pasākums nav atrodams.
No epidemioloģiskā viedokļa, iespējams, ir saprātīgi iepauzēt, tomēr jāpiezīmē – tieši estrādes lielā platība un svaigi izveidotā struktūra nodrošina vislabākos apstākļus kontrolētai un drošai apmeklētāju plūsmai, vienalga, vai runa būtu par kultūru, izklaidi, sportiskiem pasākumiem vai vienkārši atpūtu.
Tāpat diemžēl vēl joprojām nav iespējams uzzināt detalizētāku Mežaparka estrādes celtniecības tāmi. Proti, RD Īpašuma departaments labprāt informē par katras kārtas kopējām izmaksām (skat. uzziņā), taču noskaidrot, cik maksā, piemēram, skatītāju zonas zāliens, cik – skatītāju un koristu sēdvietas, apgaismojums, infrastruktūra un citas konkrētas detaļas, nevar. Administratīvā rajona tiesa gan pieņēma spriedumu par Mežaparka estrādes 1. kārtas būvniecības tāmes publiskošanu, taču tas nav stājies spēkā, jo pilnsabiedrība “LNK, RERE” spriedumu ir pārsūdzējusi Augstākajā tiesā, un tiesvedība šobrīd joprojām turpinās, “Kultūrzīmes” informēja B. Kantiņa.
UZZIŅA
Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcijas izmaksas
• Projektēšana: saskaņā ar 2008. gada 8. aprīlī noslēgto līgumu ar SIA “Arhitekta J.Pogas birojs” – 2 432 854,48 eiro.
• A un C daļas realizācijas izmaksas kopā 33 109 776,85 eiro, no tiem būvdarbi – 32 592 944,64 eiro.
• B daļas 1. posma realizācijas izmaksas kopā 42 123 755,41 eiro, no tiem būvdarbi – 40 123 245,98 eiro.
• B daļas 2. posma realizācijas izmaksas kopā 22 773 943,94 eiro, no tiem būvdarbi – 22 332 835,54 eiro.
• Projekta kopējās izmaksas: 98 007 476,20 eiro.
Visas summas norādītas ar PVN.Dati: RD Īpašuma departaments
Projekta ieguvumi
• Mežaparka estrādes teritorija paplašinājusies no aptuveni 92 000 m² līdz vairāk nekā 146 400 m².
• Skatītāju laukā nodrošinātas 30 511 sēdvietas (aptuveni 8000 vairāk nekā pirms rekonstrukcijas).
• Kora tribīnēs var izvietot 12 874 dalībniekus (par 5874 vairāk nekā pirms rekonstrukcijas).
• Estrādes un skatītāju lauka pasākumu kopējā ietilpība – līdz 77 000 cilvēku.
