Pirmā reize. Debitanti par Krievijas karuseļiem 1
Latvijas hokeja izlasē mačā pret Krieviju (0:5) pasaules čempionātos debitēja četri hokejisti – Kristofers Bindulis, Frenks Razgals, Ivars Punnenovs un arī Jānis Kalniņš. Lai arī komandai spēle neveiksmīga, šim kvartetam vakars paliks atmiņā ilgu laiku. Lūk, pirmās emocijas pēc spēles.
Ivars Punnenovs: “Mēs uz katru spēli ejam uzvarēt, arī es šodien darīju, ko varēju, ne jau speciāli laidu iekšā. Puiši cīnījās, cepuri nost. Otrie vārti? Īpaši neredzēju, bet, ja tiesnesis ieskaitīja, tad ieskaitīja. Pārtraukumā treneris uzsvēra, lai nepadodamies, šī ir laba iesildīšanās Vācijas spēlei, nedrīkst nolaisties, jo tad pret Vāciju nepacelsimies. Krievi grieza lielus karuseļus, Šveicē arī ir kaut kas tāds pieredzēts, bet ne tik traki, jo tur vairāk ir Ziemeļamerikas hokejs. Krievi spēlēja savu tipisko hokeju, plus ziemeļamerikāņi piedod vēl kaut ko un citām komandām ir grūti skautot. Vislielākās grūtības sagādāja Panarins un Kučerovs. Šī man ir jauna pieredze, jāmācas no kļūdām un jāturpina trenēties.”
Kristofers Bindulis: “Sajūtas pēc debijas ir labas, žēl, ka zaudējām, Krievija stipra komanda. Vajadzēja vairāk turēt ripu, neatmesties, saglabāt pretinieku zonā. Man bija ļoti grūti ieiet spēlē pret tāda līmeņa komandu, bet čaļi palīdzēja, uzmundrināja. Ilgi gaidīju šo brīdi, biju priecīgs, ka uzlaida laukumā – varēju paskriet un sajust čempionāta garšu. Naktī gulēju labi, pirms spēles bija maza mandrāžiņa, bet pēc pirmās maiņas pazuda. Čaļi ir nedaudz noguruši, taču tas nav attaisnojums, nevajadzēja ļaut viņiem spēlēt krievu hokeju, vajadzēja spiest savu – ātru, amerikānisku spēli. Krievi visi ir lieli meistari, bet es centos un man neviens šodien garām nepagāja. Viņiem bija Kuzņecovs, Orlovs – vasarā droši vien satiksimies Vašingtonas “Capitals” nometnē, tad arī varēsim atcerēties Ķelni. Tagad gatavosimies Vācijai, skatīsimies video, tā būs cīņa par ceturtdaļfinālu – visu vai neko. Tā būs liela spēle, viss šis čempionāts man ir liels notikums, gribu augt un mācīties no mūsu veterāniem – spēlēt gudru hokeju, neatmesties.”
Frenks Razgals: “Emocijas šobrīd dalītas – prieks debitēt pasaules čempionātā, bet zaudējām ar 0:5. Nedrīkst nolaist rokas, pēdējā spēle būs ļoti svarīga, gribam tikt ceturtdaļfinālā un darīsim visu, ko varēsim. Morāli biju sagatavojies, sapratu, ka būs grūti un pirmās maiņas bija tādas, kādas bija – arī uztraukuma dēļ. Pieļāvu dažas kļūdas, bet bez tām neiztikt. Savācos, pildīju trenera uzdevumu. Ko tēvs teiks pēc šodienas spēles? Godīgi sakot – nezinu. Varēju nospēlēt labāk, bet pirmais mačs, sazvanīsimies un pateiks kaut ko labu. Kad ir pelnīts, tad viņš paslavē, tēvs ir mans pirmais treneris, vienmēr palīdz, norāda uz kļūdām un tas ir tikai normāli, ja arī uzbļauj. Sezonu sāku HK “Rīga” un, ja kāds tobrīd pateiktu, ka beigās spēlēšu pasaules čempionātā, es nenoticētu. Bet sanāca, forši, ka debitēju un esmu daļa no šīs komandas. Šobrīd nezinu, kur pavadīšu nākamo sezonu, par to domāšu pēc pasaules čempionāta.”
