Pirmā lēdija un ierēdne – kā tas iet kopā? 6
Ieva Ilvesa pēc laulībām ar Igaunijas valsts prezidentu Tomasu Hendriku Ilvesu nolēmusi pirmās lēdijas oficiālos pienākumus pildīt tikai tad, kad bez tā nevarēšot iztikt. Valsts prezidenta kanceleja ir paziņojusi, ka “prezidenta dzīvesbiedres pārstāvnieciskos pienākumus viņa pildīs tikai tādos gadījumos, kad viņas piedalīšanās būs nepieciešama”.
Igaunijas eksperts žurnālistikas ētikas jautājumos Tarmu Tammerks Igaunijas masu medijos atzinis, ka prezidenta sieva tagad oficiāli kļuvusi par sabiedrisku darbinieci, tāpēc neesot saprotams Valsts prezidenta kancelejas paziņojums, ka Ieva Ilvesa sevi neuzskata par sabiedrisku darbinieci. T. Tammerks portālā “Delfi” paudis, ka šo statusu cilvēks nevar izvēlēties, šis statuss nāk līdzi ar noteiktiem pienākumiem vai stāvokli. Arī Igaunijas laikrakstu apvienības direktors un lektors masu mediju jomā Marts Raudsars paudis pārsteigumu par Valsts prezidenta kancelejas paziņojumu, ka Ieva Ilvesa pēc kāzām ar prezidentu sevi neuzskata par sabiedrisku darbinieci. Raudsara vērtējumā tas iespējams tikai tad, ja T. H. Ilvess atstāj savu amatu. “Protams, katrs ir pelnījis laimi, bet konkrētajā gadījumā jāizdara izvēle starp personīgās un institucionālās lietas pusi, nevis jājauc tās kopā atkarībā no situācijas, kā ērtāk un izdevīgāk,” Raudsars raksta “Facebook”.
“Būt par Tomasa dzīvesbiedri ir jauna situācija manā dzīvē, tāpēc esmu ļoti pateicīga gan saviem kolēģiem ministrijā par izpratni, gan savai ģimenei par atbalstu, sākot jaunu šo dzīves posmu. Mana iecere ir turpināt profesionālo darbību savā nozarē, līdzīgi kā to dara citu valstu vadītāju dzīvesbiedres. Es būšu līdzās savam vīram un ģimenei ikdienā, kā arī turpināšu darbu – Aizsardzības ministrijā. Prezidenta dzīvesbiedres pienākumus pildīšu ārpus ministrijas darba laika, saskaņojot savu prombūtni ar vadību, un plānošu atbilstošu darba grafiku kopīgi ar kolēģiem,” tā I. Ilvesa atbildēja uz manu jautājumu, vai spēs savienot pirmās lēdijas un vadošas ierēdnes pienākumus.
Kritisku viedokli publikācijā portālā “Delfi” paudusi Igaunijas prezidenta bijusī dzīvesbiedre Evelīna Ilvesa: “Ja prezidents kādu iemeslu dēļ apprecas no jauna, to vēl var pieņemt. Bet nedrīkst pieņemt to, ka žurnālistiem un sabiedrībai piekļuve Ievai Ilvesai būs tikai tad, kad Kadriorga to augstsirdīgi atļaus. Kā privātpersonai viņai nav ko darīt prezidenta pieņemšanā par godu republikas gadadienai.”
Šķēršļus neredz
Vai kaimiņvalsts pirmās lēdijas pienākumi ir savienojami ar pašmāju stratēģiski svarīgas ministrijas vadošu amatu, un vai tas neradīs kādus apgrūtinājumus, interešu konfliktus no Latvijas un Igaunijas protokola puses? I. Ilvesa ir Aizsardzības ministrijas (AM) Nacionālās kiberdrošības politikas koordinācijas nodaļas vadītāja un valsts sekretāra padomniece. “Viņas ieņemamais amats prasa gan nacionālā līmeņa, gan NATO un Eiropas Savienības (ES) pielaides darbam ar klasificētu informāciju. To, vai persona var ieņemt šādu amatu, vērtē valsts drošības iestādes. Šajā gadījumā Ievai Ilvesai nav nekādu iemeslu, kādēļ viņa nevarētu būt šajā amatā,” skaidro AM valsts sekretārs Jānis Garisons. “Situācija, kad ministrijas amatpersona ir stājusies laulībā ar citas NATO un / vai ES valsts pilsoni, ir bijusi arī iepriekš, un tas nav ierobežojošs vai traucējošs faktors ieņemt amatu. Latvijai turklāt ar visām NATO un ES valstīm ir divpusējie līgumi par klasificētās informācijas apmaiņu.” J. Garisons arī atzīmē, ka Ilvesas kundzes laulība ir viņas privātās dzīves jautājums: “Saskaņā ar Latvijā spēkā esošo darba likumdošanu personas privātā dzīve nekādi nevar tikt izmantota, lai ietekmētu personu un tās tiesības ieņemt kādu amatu valsts pārvaldē.”
Ziemeļu mentalitāte
Irma Kalniņa, speciāliste profesionālajā etiķetē un komunikācijā, raugoties uz šo situāciju no valsts protokola viedokļa, atgādina, ka simtiem gadu karaļi ir meklējuši savas sievas no citām valstīm un nevienā brīdī nav pacēlušās kaut kādas etiķetes problēmas, tajos laikos drīzāk radušies reliģiskas dabas jautājumi. “Ja runājam par šodienu un mūsu kaimiņvalsts prezidenta laulībām ar Latvijas ierēdni, es personiski nesaredzu, ka varētu būt kādi protokola pārkāpumi. Kad mans dzīvesbiedrs Ojārs Kalniņš bija Latvijas vēstnieks Vašingtonā, mēs astoņu gadu laikā bieži bijām kopā ar Ilvesa kungu, kas bija Igaunijas vēstnieks ASV, tāpēc varu sacīt, ka labi viņu pazīstam. Man šķiet, ja radīsies kādi valsts protokola jautājumi, prezidenta Ilvesa kancelejā ir pietiekami pieredzējusi protokola nodaļa, kas nepieciešamības gadījumā dos padomus.
Ievas latvietība nekur nepazudīs, tā saglabāsies vienmēr. Ja spēlēs Latvijas valsts himnu, nebūs nekādu problēmu, kad Ieva dziedās līdzi.
Atcerēsimies, ka bijušā Latvijas Valsts prezidenta Andra Bērziņa sieva, būdama ārste, nebrauca līdzi prezidentam visos komandējumos, jo viņa bija strādājoša sieva. Arī Ieva ir strādājoša profesionāla sieviete, un tas nav nekāds pārsteigums, jo tā ir ziemeļvalstu sieviešu mentalitāte,” vērtē I. Kalniņa. Viņa piebilst, ka bijusi klāt Klintones kundzei, redzējusi, ko tas viņai nozīmēja, kad viņai bija jāatsakās no savas karjeras, kamēr Bils Klintons bija ASV prezidents: “Amerikā tas ir citādi, tur tiešām prezidenta dzīvesbiedrei ir jābūt klāt. Mūsu valstī, būsim atklāti, tā vairāk ir formalitāte.”
Tas nav tik vienkārši
Sociologs Aigars Freimanis secina, ka nav nekas īpaši pārsteidzošs, ka dzīvesbiedri nedzīvo katru dienu kopā un spēj saglabāt labas attiecības. Tiesa, neliels pārsteigums bijis, ka I. Ilvesa paziņojusi, ka turpinās strādāt to pašu darbu, ko līdz šim. “Kamēr laulība nebija reģistrēta, tā ir viena situācija, bet, kad tas ir noticis, tā jau ir cita situācija, jo attieksme vienam pret otru mazliet mainās. Domāju, ka prasības pieaug,” vērtē A. Freimanis. “Ievas Ilvesas gadījumā diezin vai kaut kas mainīsies no darba devēja puses, bet no sabiedrības un dažādu valsts institūciju puses gan šis tas var mainīties. Tas ir jautājums par to, kādā veidā Igaunijas valsts prezidents sevi prezentē tādā vai citā pasākumā – vai viņš tur ir ar vai bez sievas. Tas nav tik vienkārši.” Sociologs teic, ka būtu aplam apgalvot, ka Ilvesa laulības ar Latvijas ierēdni radīs problēmas abu kaimiņvalstu attiecībās. Tomēr viņš jautā – kas notiks pēc tam, kad Ilvesam beigsies amata pilnvaras (tās beidzas augustā) un viņš kļūs par atvaļināto prezidentu: «Kā tad viņš veidos attiecības ar dzīvesbiedri, kura, iespējams, turpinās strādāt Aizsardzības ministrijā? Un ja nu viņas karjerā parādās kāda politiska dimensija? Ilvesa kundze taču tagad ir ļoti pamanāma, tiek novērtēta, un tā ir zināma priekšrocība ierēdņu iekšējā konkurencē, jo daudzi labi ierēdņi netiek pamanīti. Nav taču izslēgts, ka viņa ar laiku tiek virzīta ministra amatam vai valsts sekretāra amatam. Kas notiek tad? Tā attieksme pret viņu kā Latvijas ierēdni un privātās dzīves pastāvēšana ar Igaunijas valsts prezidentu liek uzdot vairākus papildu jautājumus.”
A. Freimanis arī atgādina, ka pirmajam Igaunijas valsts prezidentam Konstantinam Petsam sieva bija latviete, vārdā Laima: “Tas ir normāli uztverams, ka tā savīšanās starp divām līdzās dzīvojošām tautām vēsturiski notikusi ļoti bieži ne tikai pierobežā, bet arī tālāk.”
Ja tiek runāts par problēmām, kas varētu būt saistītas ar Ilvesa kundzes darbu un attiecībām ar vīru – Igaunijas valsts prezidentu, tad, pēc Freimaņa domām, tās vairāk varētu nākt no Igaunijas nekā no Latvijas. Igaunijā viņa būs uzmanības centrā, sabiedrība visu par viņu gribēs zināt un vērtēs pēc saviem ieskatiem.
