Zemās piena cena dēļ bankrotējusi zemnieku saimniecība “Bērzi” 33
Vēl pirms trim gadiem Mālpils pagasta z/s “Bērzi” saimnieki (attēlā Jānis Strautnieks) loloja cerības ganāmpulku dubultot līdz 330 slaucamām govīm, lai piepildītu jauno novietni. To bija plānots aprīkot ar diviem slaukšanas robotiem. Saimnieki no Vācijas atveda augstražīgas Holšteinas melnraibās šķirnes teles. Uzbūvēja arī biogāzes elektrostaciju. Zemās piena cena dēļ, nespējot norēķināties ar piegādātājiem, zemnieku saimniecība “Bērzi” bankrotējusi. Diemžēl kreditori neatbalstīja saimnieku izstrādāto tiesiskās aizsardzības plānu. Pēc mēneša, 5. februārī, notiks ganāmpulka, ēku un zemes piespiedu izsole. Sākuma cena 639 tūkst. eiro. Taču saimniecības maksātnespējas procesā atzīto kreditoru prasījumu kopsumma ir 2,11 milj. eiro, informē maksātnespējas administratore Baiba Abzalona.
Plānoja govis slaukt ar robotiem
Sākums bija cerīgs. Vēl pirms trim gadiem Mālpils pagasta z/s “Bērzi” saimnieki loloja cerības ganāmpulku dubultot līdz 330 slaucamām govīm, lai piepildītu 2012. gadā no jauna uzbūvēto novietni. To bija plānots aprīkot ar diviem slaukšanas robotiem. Lai varētu straujāk nodrošināt piena plūsmas kāpumu, saimnieki no Vācijas atveda augstražīgas Holšteinas melnraibās šķirnes teles. Lai efektīvāk izmantotu kūtsmēslus un sadalītu riskus starp dažādām nozarēm un ienākumiem, z/s “Bērzi” būvēja arī biogāzes elektrostaciju ar 500 kW jaudu… Taču pienāca 2015. gada 7. jūlijs, un Rīgas rajona tiesa pēc Lietuvas lopbarības tirgotājas SIA “KG Latvija” pieprasījuma pasludināja z/s “Bērzi” maksātnespēju. Pēc nedēļas piena ražotāju maksātnespējas pieprasījumu iesniedza arī zemju iznomātājs.
Kas notika? Diemžēl saimniecības tālruņi klusē. Tiesā saimnieki skaidroja, ka šajā situācijā jūtas nelāgi un darbu plāno un organizē tā, lai pēc iespējas ātrāk varētu atjaunot laba līmeņa ražošanu, un paļaujas uz to, ka ilgstoši cena zem pašizmaksas saražotam pienam nevar būt. “Šobrīd situācija valstī ir nenormāla. Zemnieku saimniecība ražo pienu, darbojas piena lopkopības nozarē, citā gadījumā varētu kreditoriem atdot tehniku, bet lopi ir jābaro visu gadu.” Paļāvušies uz ārkārtas risinājumu, bet to nav izdevies izdarīt.
Diemžēl kreditori neatbalstīja saimnieku izstrādāto tiesiskās aizsardzības plānu. “Šādā situācijā vairs nebija iespējams atjaunot saimniecības maksātspēju,” atzīst maksātnespējas administratore Baiba Abzalona, tāpēc 5. februārī notiks z/s “Bērzi” un zemnieku saimniecības īpašniecei Zanei Dreimanei piederošo nekustamo un kustamo mantu izsole. Plānots izsolīt visu – ne tikai zemi, ganāmpulku, ēkas, slaukšanas aprīkojumu, tehniku, lopbarību, bet pat šķidro mēslu krājumus, portatīvo datoru, motorzāģi.
Nedēļas laikā maksātnespējas administratore saņēmusi jau vairākus lūgumus iepazīties klātienē ar izsolāmo mantu novērtējumu.
Piena ražotājiem laba kredītu disciplīna
Bankas, par spīti nelabvēlīgajām piena iepirkuma cenām, pozitīvi vērtē lauksaimniecības nozari un sola neatteikt finansējumu dzīvotspējīgiem piena ražošanas projektiem, uzskatot, ka Latvijas lauksaimnieki, kuri pārdzīvoja gan deviņdesmito gadu Krievijas krīzi, gan mūsu pašu finanšu krīzi, ļoti labi spēj pielāgoties situācijai un atrast risinājumu.
Bankas “Citadele” mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītāja Ieva Vērzemniece atzīst, ka pagājušais gads uzņēmējiem piensaimniecības nozarē ir bijis grūts. “Esam cītīgi kopā ar saviem klientiem strādājuši pie kredītu pārstrukturizācijas, samazinot kredīta maksājumus vai atliekot maksājumus uz kādu laiku. Esam pateicīgi par sadarbību tiem klientiem, kuri jau laikus bija gatavi sēsties pie galda ar bankas speciālistiem un meklēt risinājumus.”
“Swedbank” portfelī maksāšanas kavējumu apjoms piena saimniecībām šobrīd ir ļoti nenozīmīgs, runa ir par dažām mazām saimniecībām. “Var jau būt, ka piensaimnieki veic maksājumus bankām, bet parādi krājas piegādātājiem – to parādīs operatīvie finanšu gada dati. Piena saimniecībām maksātnespējas pieteikumu nav,” zina teikt “Swedbank” lauksaimniecības konsultants Raimonds Miltiņš. “Mēs pastāvīgi analizējam Latvijas lielāko piena ražotāju finanses un saimniecisko darbību un redzam, ka piena pašizmaksa katrai saimniecībai ir ļoti atšķirīga, tāpēc šodien citi strādā ar mīnusiem no pamatdarbības, bet citi ar ļoti maziem plusiem vai pa nullēm.”
Arī SEB rūpīgi seko līdzi notiekošajam lauksaimniecības nozarē, uzskatot, ka situācija nav tik kritiska, kā prognozēts. “Esam pozitīvi pārsteigti. Mūsu klienti spējuši pārvarēt grūtības. Nav neviena gadījuma, kad būtu nepieciešams izvēlēties galēju rīcību. Dažreiz tas ir skaidrojams ar to, ka mūsu klienti lauksaimnieki strādā dažādās nozarēs, nevis tikai piensaimniecībā. Piemēram, šogad bijusi laba raža graudaugiem, un cenas arī bija labas. Turklāt daudzi spējuši pārorientēties, atrast jaunus partnerus un noietu tirgus,” pastāstīja SEB bankas Kreditēšanas pārvaldes vadītājs Māris Larionovs.
Kreditēšanu sola turpināt
Lauku atbalsta dienestā (LAD) līdz 4. februārim var iesniegt projektus Eiropas atbalstam ieguldījumiem lauku saimniecībās. Lai realizētu modernizācijas projektus, saimniecības nevar iztikt bez banku līdzdalības. Ņemot vērā to, ka piena ražošanas nozarē jau 19 mēnešus piena iepirkuma cenas ir zemākas nekā piena ražošanas pašizmaksa, skaidrojām, kāda ir banku politika attiecībā uz turpmāko piena ražotāju kreditēšanu.
“Viena no galvenajām lietām, ko projektā vērtējam šobrīd, – vai saimniecības dzīvos ar pēdējo piecu gadu vidējo piena iepirkuma cenu (25 – 26 centi),” atbild “Swedbank” eksperts. “Izvērtējot konkrētus projektus, saimniekiem sniedzam praktiskus un finanšu plānošanas padomus, kas būtu jādara vai jāmaina, lai projektu varētu realizēt. Bieži vien redzam, ka projekti ir pārāk ambiciozi saimniecības lielumam un pelnītspējai. Mēs tiekamies ar lielākajiem piegādātājiem un būvniekiem, kas jaunajiem projektiem piegādā tehniku un iekārtas. Spriežam par viņu iespējām samazināt projektu izmaksas un tādā veidā palielināt iespēju piensaimniekiem atļauties projektus īstenot.”
Banka “Citadele”, lai piešķirtu kredītu, vērtē katru klientu atsevišķi, ņemot vērā uzņēmuma pašreizējo finanšu stāvokli, īpašnieku spēju labi vadīt un pārvaldīt biznesu. “Galvenais kritērijs, izvērtējot saimniecības darbības rādītājus, ir kredīta slogs uz piensaimniecību, uz šīs saimniecības vienu ražojošo vienību – govi, kā arī svarīgs aspekts ir piena litra pašizmaksa. Izvērtējam finansējuma apjomu uz saimniecībai ar piesardzīgu piena cenu,” pastāstīja I. Vērzemniece.
SEB banka visus potenciālos kredītņēmējus vērtē pēc vienotiem principiem – tiek izvērtēta klientu maksātspēja un naudas plūsma perspektīvā. “Vērtējam, cik veiksmīgi klients spēj apkalpot savas esošās saistības, pievēršam uzmanību resursu pietiekamībai veiksmīgai projekta realizācijai, jo vienmēr jebkurš projekts prasa papildu ieguldījumus līdztekus bankas finansējumam, kā arī izvērtējam klienta pieredzi un zināšanas jomā, kurā tiks attīstīts jaunais projekts,” informē M. Larionovs.
Grūtībās nonākušajiem Eiropas naudu nedos
Daudzas piena ražošanas saimniecības šobrīd ir banku un piegādātāju melnajos sarakstos. Finanšu grūtībās nonākuši uzņēmumi nevar pretendēt uz Eiropas atbalstu modernizācijai. LAD Lauksaimniecības un lauku attīstības departamenta direktora vietniece Iveta Oša skaidro, ka uz ES atbalstu var pretendēt saimniecības, kurām pēdējā noslēgtā gada zaudējumi nav lielāki par pusi no reģistrētā pamatkapitāla.
“Projektu vērtēšanā analizējām pēdējā noslēgtā gada (šajā gadījumā tas ir 2014. gads) finanšu informāciju, cik finansiāli stabils un likvīds ir uzņēmums. Ja banka ir ierosinājusi maksātnespējas procesu, atbalsts netiek piešķirts. Tas netiek piešķirts arī tad, ja ir nodokļu parādi projekta iesniegšanas brīdī,” piebilst I. Oša. Tiks izvērtēta arī atbalsta pretendenta projekta iesniegumā norādītā finanšu informācija par 2015. gadu, ko vērtēšanas laikā salīdzinās ar jau iesniegtajiem jaunajiem gada pārskatiem.
