Pirmā deputāta izdošanas lieta: apsūdz kareivja piekaušanā, liecinieki notikušo atceras pretrunīgi 2
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 100 gadiem Saeimas priekšgājējas – Satversmes sapulces – sēdē pirmo reizi Latvijas parlamentārisma vēsturē skatīja jautājumus par deputātu izdošanu tiesāšanai, mūsdienīgāk runājot, par deputāta imunitātes atcelšanu.
Izvērtējams bija sociāldemokrātu deputāts, tobrīd 22 gadus vecais Bruno Kalniņš. Viņu apsūdzēja par kareivja Artūra Bēniņa piekaušanu 1921. gada 26. janvārī, kad privāti ģērbtais Bēniņš kopā ar pulciņu biedru bija traucējis sociāldemokrātu masu sapulci Romanovu (Lāčplēša) ielā 25 – “pa “Internacionāles” dziedāšanas laiku nenoņēma cepures un smējās”, skaļām sarunām traucēja deputātu Kalniņa un Andreja Veckalna runas.
Kā izskanēja parlamenta sēdē, tad Kalniņš bija palīdzējis izsauktajiem policistiem izvest Bēniņu ārā. Grūstīšanās un lamāšanās notika vēl ēkā, taču lielākās nekārtības noritēja uz ielas, kur Kalniņš Bēniņam sitis.
Tūlīt pēc incidenta gan deputāts, gan cietušais sniedza liecības policijai un uzrādīja savus lieciniekus. Bēniņš 27. janvārī bija sarūpējis arī ārsta izziņu. Liecinieku liecības bija sagaidāmi pretrunīgas.
“Zociķu” sarūpētie stāstīja, ka Bēniņš Kalniņam draudējis: “Mēs vēl tiksimies!” – bet tas tikai sagrābis “viņu pie kakla un nolieca Bēniņa galvu uz leju”. Sitis neesot. Citi liecināja, ka, kaušļus uz policijas iecirkni vedot, Tērbatas un Romanovu ielas stūrī abi “ķērušies viens otram krūtīs”.
Cietušā liecinieki, apgalvoja, ka gājienā uz iecirkni Kalniņš aizskāris Bēniņu “gan ar vārdiem, gan darbiem”, nosaucis par “huligānu”, žņaudzis, “devis vairākus sitienus sejā un sānos”. Arī policists, kas veda Bēniņu, pauda, ka Kalniņš uzvedies agresīvi, sitis aizturētajam pa seju, žņaudzis ar vienu roku un “ķēries pie apkakles” tā, ka kārtībniekam nācies abus “apskāvušos” izšķirt un likt deputātam iet uz iecirkni atsevišķi, kam viņš nav klausījis.
Satversmes sapulces deputātu lietu komisija iepriekš bija vienbalsīgi lēmusi, ka Kalniņš “nav izturējies, kā to prasa Satversmes sapulces locekļa stāvoklis”, tāpēc izdodams. Tomēr kopsēdē par izdošanu nobalsoja 67 deputāti, 57 bija pret. Tā kā likums paredzēja, ka vajadzīgas 3/5 no 150 Satversmes sapulces dalībnieku balsīm, tas ir, 90, Bruno Kalniņš izspruka no izdošanas tiesai.
