6
Puse no minimālās algas
Neviens komersants šobrīd nedarbojas Jēkabpils, arī Liepājas un Olaines cietumā, jo tur nav komercplatību. Pārējos cietumos ieslodzītie strādā. Ražošanas darbs cietumā arī darba devējam nozīmē pakļaušanos cietuma režīmam, pastiprinātu uzraudzību, darba vides pielāgošanu par saviem līdzekļiem, jo telpas vairumā Latvijas cietumu ir novecojušas un bez ražošanai atbilstošas infrastruktūras. Tomēr komersantam šāds darbības modelis dod arī priekšrocības – izdevīgus nosacījumus telpu nomai, tāpat likums nosaka, ka notiesātajiem jāmaksā tikai puse no minimālās algas, tāpēc arī divtik mazāki nodokļi. Piemēram, oktobrī pie komersantiem strādājošie notiesātie vidēji pēc nodokļu nomaksas saņēma 118 eiro. Vairumā gadījumu gan cietumnieku peļņa atkarīga no padarītā apjoma.
Vidēji viens cietumnieks valstij izmaksā 30 eiro dienā, taču summa jau nākamgad pieaugs sakarā ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbinieku atalgojuma palielināšanu. Taču tas ir mīts, ka strādājošie cietumnieki paši apmaksā savu uzturēšanu cietumā, par to gādā valsts.
To, kādu ekonomisko pienesumu valstij ar savu darbu nes ieslodzītie, IeVP gan nav rēķinājusi, taču kā būtisku ieguvumu uzsver pašu nebrīvē esošo veiktās sociālās iemaksas, kas pēcāk viņiem ļauj pretendēt gan uz pensiju, gan darbnespējas pabalstu, gan atvaļinājumu naudu utt.
Nav daudz kur izplesties
Likums nosaka, ka ieslodzītos nodarbina komersants, nevis cietums, izņemot saimnieciskās apkalpes darbos. “Valsts mērķis ir nodarbināt pēc iespējas vairāk ieslodzīto, taču tas ne vienmēr saskan ar komersanta mērķi gūt pēc iespējas lielāku peļņu. Uzņēmējs labāk iegādāsies darbgaldu, nekā algos desmit cilvēkus,” pauž IeVP priekšniece, vienlaikus atzīstot, ka sadarbība ar uzņēmējiem ir stabila.
Turklāt neraugoties uz ieslodzīto skaita kritumu, kas pamatā saistīta ar notikušajām izmaiņām kriminālsodu politikā, strādājošo īpatsvars pat pieaug. “Darba vietu iepriekš nepietika visiem, kas vēlējās strādāt. Samazinoties ieslodzīto skaitam, vairāk atbrīvojas darba vietas, kas tūlīt arī tiek aizpildītas,” skaidro Spure. Ja cietumos ir brīvas darbarokas un telpas komercdarbībai, tiek sludināti konkursi par tiesībām nodarbināt ieslodzītos, taču ne vienmēr tie beidzas ar rezultātu. Patlaban izsludinātu konkursu nav.
IeVP priekšniece gan uzskata, ka šobrīd ieslodzīto nodarbinātības līmenis ir optimāls: “Es vēl varbūt uzdrošinātos teikt, ka 40 – 45% nodarbinātība esošajā situācijā varētu būt sasniedzama, taču tad, visticamāk, samazinātos izglītojamo skaits.”
I. Spure atzīst, ka viņu priecētu, ja katrā cietumā būtu iespēja darboties komersantam, taču cietumu infrastruktūra ir tiktāl novecojusi, ka tajos jāiegulda milzu līdzekļi, kas nebūtu sapratīgi un lietderīgi. “Nākamgad kapitālajiem izdevumiem paredzēti 607 000 eiro. Ja sadalām šo naudu uz desmit ieslodzījuma vietām, katrai sanāk ap 60 000. Par šādu naudu savest kārtībā tik bēdīgā stāvoklī esošas telpas ir neiespējami,” teic IeVP priekšniece. Tālab pārvalde dara tikai pašu nepieciešamāko un gaida jaunos cietumus, kuros plānots izbūvēt speciālas mūsdienīgas, ar infrastruktūru aprīkotas telpas ieslodzīto nodarbināšanai. Tas padarīšot pievilcīgāku cietumnieku nodarbināšanas iespēju gan komersantiem, gan patīkamāku darba vidi ieslodzītajiem un cietuma personālam. Kopumā nākotnē plānots uzbūvēt četrus jaunus cietumus – Kurzemē, Latgalē, Pierīgā, un Vidzemē. 2020. gada beigās paredzēts pabeigt pirmā – Liepājas cietuma – būvniecību, tur būs vieta 1200 ieslodzītajiem.
Ieslodzītais: alga varētu būt lielāka
Igors, cietumā pavadījis jau 23 gadus, strādā cietuma šūšanas cehā: “Strādāju, jo man patīk. Tā ātrāk paiet laiks. Alga, protams, varētu būt lielāka, bet daru to ne tik daudz naudas dēļ, bet tāpēc, lai būtu aizņemts un nenāktu stulbas domas galvā.”
