Par katru pirkumu būs jāizpilda muitas deklarācija un jāsamaksā 21% PVN. Iepirkties Ķīnas internetveikalos vairs nebūs tik vienkārši 177
Ieva Ēvalde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Tikt pie dažādām Ķīnas internetveikalos pirktām lētām precēm jau drīz vairs nebūs tik vienkārši, jo kopš jūlija sākuma par katru šādu pirkumu būs jāaizpilda muitas deklarācija un jāsamaksā 21% PVN.
Nodokļi jau no pirmā centa
Daudzi Latvijas iedzīvotāji ir raduši lētas ikdienā nepieciešamās preces pasūtīt internetā – šādam lēmumam par labu liek nosliekties gan preču izvēle, gan cenas un, protams, arī interneta iepirkšanās ērtums, jo kārotais atrodas vien datorpeles klikšķa attālumā.
Līdz ar to mobilo telefonu vāciņi, matu gumijas, makšķerēšanas piederumi un citas sīkpreces ceļo pāri puspasaulei, lai nokļūtu pie lietotājiem dažādās Latvijas vietās.
Eiropas Savienība tomēr nonākusi pie slēdziena, ka par šiem iepirkšanās priekiem preču saņēmējiem savas valsts budžetā būtu jāsamaksā nodokļi jau no preces vērtības pirmā centa.
Tāpat muitas deklarācijas būs jāiesniedz par visām precēm, kas ar pasta vai kurjerpasta starpniecību tiks saņemtas kā dāvanas.
Ja komercsūtījuma vērtība būs līdz 150 eiro, par to Latvijas valsts budžetā būs jāmaksā 21% PVN, bet par dārgākām precēm – arī ievedmuitas nodoklis atbilstoši preces kodam noteiktajai nodokļa likmei, tāpat noteiktām preču grupām tiks piemērots akcīzes nodoklis.
Obligāta muitas deklarācija
Jau tagad iedzīvotājiem ir pienākums iesniegt muitas deklarācijas par pirkumiem, kas ar pasta starpniecību tiek saņemti no trešajām valstīm un kuru vērtība pārsniedz 22 eiro. Tāpat par šiem sūtījumiem ir jāsamaksā nodokļi.
Pašlaik Valsts ieņēmumu dienests dienā saņem ap 500–700 muitas deklarāciju no privātpersonām, kas veikušas pirkumus internetā. Tomēr VID lēš, ka pēc 1. jūlija, kad muitotas tiks preces jau no pirmā centa, iesniegto deklarāciju skaits dienā varētu augt pat piecdesmit reizes.
Ieņēmumu dienestā cer, ka vismaz daļa iedzīvotāju jau laikus būs izvēlējušies piemērotāko veidu muitas deklarācijas iesniegšanai, kā arī sarūpējuši tam nepieciešamo informāciju.
Paredzams, ka arī pēc 1. jūlija, līdzīgi, kā tas notiek jau pašlaik, preču saņēmējam tiks sniegtas izvēles iespējas – aizpildīt muitas deklarāciju pašam vai arī uzticēt to darīt piegādes uzņēmumam.
Kurš muitos?
Pasta un kurjerpasta uzņēmumi piedāvā muitošanas pakalpojumu, tomēr tas tiek sniegts par maksu. Cenas mēdz būt dažādas, tādēļ jau pirms pirkuma veikšanas internetā būtu vērts noskaidrot, kāds, piesaistot deklarantu, varētu būt pirkuma sadārdzinājums.
Otrs variants ir – iesniegt muitas deklarāciju pašam, ko iespējams izdarīt VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). “Importa muitas deklarācija pasta sūtījumiem ir izveidota ar minimālo nepieciešamo datu kopu,” skaidro VID Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls.
“Vienīgi, ja uz preci attiecas kādi ierobežojumi, ar vienkāršoto deklarāciju nepietiks, būs jāaizpilda pilnā standarta muitas deklarācija.” Viņš arī iesaka pirms deklarācijas aizpildīšanas noskatīties VID mājaslapā izvietoto videopamācību, kur dokuments tiek aizpildīts soli pa solim.
Dažādie sūtījumu raksturojošie daudzciparu skaitļi, kas jāzina deklarācijas aizpildītājam, pēc Muitas pārvaldes direktora teiktā, būšot rodami no “Latvijas Pasta” vai kurjerpasta saņemtajā ziņā par sūtījumu, savukārt papildus tam sūtījuma saņēmējam jāzina pārdevēja nosaukums vai nosūtītāja vārds, valsts, no kuras saņemts sūtījums, cena, piegādes izmaksas, kā arī no saraksta jāizvēlas preces apraksts.
Deklarācijas aizpildīšana – ķēpīga
“Latvijas Avīze” pārliecinājās, ka www.vid.gov.lv/lv/pasts rodamā pamācība sniedz iespēju orientēties deklarācijas aizpildīšanas smalkumos pat galīgam nezinātājam.
Tomēr jāatzīst arī, ka daudzās ailes un garās ciparu kombinācijas liek šo nodarbi vērtēt kā ķēpīgu un nomācošu. Tāpēc vēlējāmies zināt, kādēļ muitas deklarācijas iesniegšana ir obligāta arī tad, ja jāmaksā vienīgi PVN.
“Eiropas Savienība vienlaikus ir arī muitas savienība, kur dalībvalstu muitas darbu regulē tieši piemērojamas ES regulas,” skaidro muitas pulkvedis Raimonds Zukuls.
“Muitas deklarācijas iesniegšanu zemas vērtības sūtījumiem nosaka savienības Muitas kodeksa Deleģētās regulas Nr.2015/2446 143.a.pants”.
Pilns saraksts ar šīm precēm, kuru ievešanai, ja tas vispār būs atļauts, starp citu, nemaz nepietiks ar vienkāršoto muitas deklarāciju, arīdzan atrodams VID mājaslapā.
Tas ietver dažādas ķīmiskas vielas, noteiktus pārtikas produktus, uztura bagātinātājus, savvaļas dzīvnieku ādas, kultūras priekšmetus, šaujamieročus u. c.
“Pirms kāda pirkuma izdarīšanas būtu ieteicams pārliecināties, vai uz preci neattiecas pārvietošanas ierobežojumi vai aizliegumi,” iesaka Muitas pārvaldes direktors, norādot, ka pilnās muitas deklarācijas aizpildīšanai visdrīzāk būs nepieciešama profesionāļa palīdzība.
Jābūt gatavam piemaksāt
Zinot par dažādām iepriekšējo gadu aktivitātēm, kas preču un pakalpojumu sniedzējiem liedz produktu tirdzniecībā piemērot slēptās izmaksas, jautājām Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC), vai iespējamās muitas izmaksas, kuras pirkuma veikšanas brīdī nav iekļautas cenā un paliek pircējam apslēptas, nav pretrunā ar patērētāja tiesībām.
Tomēr izrādās, ka situācija nav tik viennozīmīga. “Iepērkoties trešajās valstīs, patērētājam var nākties piemaksāt,” saka PTAC pārstāve Sanita Gertmane un skaidro: “Eiropas Savienības vienotajā tirgū ir vienoti principi, kā norādāmas izmaksas un preces cenas, kā arī faktiski netiek piemērotas muitas procedūras, tādēļ preces cena ir jānorāda, iekļaujot visus nodokļus.
Trešajās valstīs var būt savi principi, kā tiek norādītas cenas, kā arī, saņemot preces, ir jāveic vajadzīgās muitas procedūras. Ja komersants rūpējas par savu patērētāju, būtu vēlams, ka tiek norādīts, ka varētu tikt piemērotas muitas procedūras vai nodokļi, taču šis trešās valsts komersants, visticamāk, nevar zināt, tieši kādā apjomā šie nodokļi tiks piemēroti.”
Tomēr pandēmijas un breksita izjauktajā tirgus konjunktūrā jau tagad ir dzirdēts par gadījumiem, kad Eiropas Savienības dalībvalsts internetveikals bez brīdinājuma piegādājis preci no kādas trešās valsts, līdz ar to tās saņēmējam pēkšņi tiek prasīts kārtot muitas formalitātes un papildus preces cenai veikt nodokļu maksājumus.
“Šādu gadījumu ir salīdzinoši nedaudz un, iespējams, ka tas ir skaidrojams ar atsevišķu Eiropas interneta veikalu pārāk gausu pārorientēšanos pēc breksita,” mierina Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls.
Arī Sanita Gertmane ziņo, ka ne PTAC, ne Eiropas Patērētāju informēšanas centra rīcībā nav informācijas par šādiem gadījumiem. “Taču patērētājam gan vajadzētu pārliecināties, ka tas iepērkas ES interneta veikalā,” piebilst PTAC pārstāve.
Savukārt, iepērkoties trešās valsts interneta veikalā, vajadzētu skeptiski izturēties pret norādēm, ka pirkuma cenā ietverti visi iespējamie nodokļi.
“Diemžēl šis apgalvojums parasti neatbilst patiesībai,” skaidro Raimonds Zukuls. Ar 1. jūliju gan tiek ieviests īpašs režīms preču distances tirdzniecībai “Import One-Stop Shop” jeb IOSS, kas paredz, ka trešo valstu interneta veikali, reģistrējoties kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm un izveidojot šeit pārstāvniecību, jau pirkuma veikšanas brīdī kopā ar priekšapmaksu par preci aprēķina un iekasē PVN, kas vēlāk tiek pārskaitīts preces saņēmēja valsts budžetā.
Turklāt, strādājot IOSS sistēmā, interneta veikals uzņemas parūpēties par sūtījumu atmuitošanu. Diemžēl tiek prognozēts, ka lielākie trešo valstu interneta veikali nesteigs pievienoties IOSS, atstājot muitas formalitāšu un maksājumu kārtošanu pašu Eiropas Savienības iedzīvotāju ziņā.