Dzīvokļus izdevīgāk pirkt nekā pārdot 0
Rīgas dzīvokļu tirgū pircēju visbiežāk meklētie un arī nopirktie ir padomju laika apbūves sēriju dzīvokļi galvenokārt galvaspilsētas mikrorajonos. Dzīvokļu tirgū ar tiem pašlaik notiek ap 70% visu darījumu.
Toties aizvadītā gada laikā uz pusi sarucis darījumu skaits ar lielajiem dzīvokļiem Rīgas centrā. Gan galvaspilsētas centrā, gan mikrorajonos par trešdaļu sarucis arī darījumu skaits ar jaunajiem dzīvokļiem.
Ārzemniekiem par “sālītu”
Nekustamo īpašumu uzņēmuma “Arco Real Estate” valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits atzīst, ka aizvadītā gada laikā tirgu ietekmējis Krievijas rubļa kursa krass kritums, valdības lēmumi un vietējo iedzīvotāju vājā maksātspēja. Ar valdības lēmumiem viņš domājis termiņuzturēšanās atļauju saņemšanas ierobežojumus, kas krasi samazināja ārvalstnieku pieplūdumu nekustamo īpašumu tirgū.
Kā zināms, Rīgas centrā lielo, labiekārtoto dzīvokļu, tāpat jauno dzīvokļu pircēji galvenokārt bijuši Krievijas un dažu citu austrumvalstu pilsoņi – apmaiņā pret termiņuzturēšanās atļaujām. Bet to skaits krasi sarucis drīz pēc 2014. gada 1. septembra, kad Saeima, grozot Imigrācijas likumu, pacēla minimālo nekustamā īpašuma iegādes vērtību no 142 300 līdz 250 000 eiro. 2014. gadā Rīgā termiņuzturēšanās atļaujas bija pieprasījuši 1123 ārzemnieki, bet 2015. gadā – 134.
Par šiem likuma grozījumiem vaimanāja visi lielākie nekustamo īpašumu tirdzniecības starpnieki, kuriem uz šo darījumu rēķina tagad zudusi iespēja krietni nopelnīt.
Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, 2014. gadā ārvalstnieki – termiņuzturēšanās atļauju saņēmēji – nopirka nekustamos īpašumus kopsummā par 397 314 888 eiro. Bet 2015. gadā – par 72 552 374 eiro.
Nekustamā īpašuma iegādes noteikumu dēļ noplakusi arī ārzemnieku, galvenokārt krievu, tieksme pirkt gan jaunos dzīvokļus, gan lepnos savrupnamus Jūrmalā. 2014. gadā Jūrmalā termiņuzturēšanās atļaujas prasīja 454, bet pērn – vien 64 ārzemnieki.
Sēriju dzīvokļi kļūst dārgāki
Pieprasījums pēc padomju laika apbūves sēriju dzīvokļiem mazliet pacēlis arī cenas. Pagājušā gada beigās viena kvadrātmetra vidējā cena sasniedza 655 eiro. 2015. gada beigās visdārgāk maksāja dzīvokļi 119. un 104. sērijas namos. Piemēram, labiekārtota divu istabu dzīvokļa cenas svārstījās no 42 000 līdz 43 000 eiro atkarībā no mikrorajona atrašanās vietas. Lētāk tos varēja nopirkt lietuviešu projekta namos, kur atkarībā no atrašanās vietas par labiekārtotu divu istabu dzīvokli prasīja no 22 000 līdz 33 000 eiro. Viszemākās cenas bija padomju valdnieka Hruščova laikā celtajos namos. Atkarībā no atrašanās vietas labiekārtotu divu istabu dzīvokļu cenas svārstījās no 19 000 līdz 32 000 eiro.
Vienlaikus aizvadītajā gadā samazinājies dzīvokļu piedāvājumu un noslēgto darījumu skaits. “Arco Real Estate” valdes loceklis un vērtētājs Māris Laukalējs spriež, ka dzīvokļu piedāvājumu ir mazāk tāpēc, ka par šīm cenām īpašniekiem pārdot tos nav izdevīgi, ņemot vērā, ka līdz saimnieciskās krīzes sākumam dzīvokļu cenas bija vairāk nekā divas reizes lielākas nekā pašlaik. Salīdzinot ar 2007. gada 1. jūliju, kad neremontētu sēriju dzīvokļu cenas sasniedza visaugstāko atzīmi – 1620 eiro par kvadrātmetru, pašlaik tās sarukušas par aptuveni 60 procentiem.
“Arco Real Estate” pārstāvji domā, ka salīdzinoši zemo cenu dēļ Rīgas mikrorajonos pirkt dzīvokļus pašlaik būtu izdevīgāk nekā pārdot.
“Swedbank” Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons atzīst, ka, kaut arī algas ir lielākas un dzīvokļi kļuvuši lētāki, nekā bija 2007. gadā, lielākā daļa iedzīvotāju, kuriem tūlīt būtu vajadzīga sava pajumte, nevar to atļauties mazo ienākumu un nepietiekamu uzkrājumu dēļ.
Jauniem grūti atrast pircējus
“Arco Real Estate” valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits stāsta, ka Rīgā apsīkusi arī jauno dzīvokļu celtniecība, tāpēc ka par pašreizējām cenām neatmaksājas neko būvēt.
“Arco Real Estate” dzīvojamā fonda pārdošanas nodaļas vadītāja Ieva Jansone spriež, ka jauno dzīvokļu pieprasījuma samazinājumam ir vairāki cēloņi. Galvenais – to cenas ir vismaz divas reizes augstākas nekā padomju laika apbūves sēriju namos. Savukārt tirgū piedāvāto sēriju dzīvokļu lētais gals, tostarp no parādniekiem banku pārņemto, jau varētu būt stipri vien patukšots. Pieprasījuma samazināšanos ietekmējuši gan jau pieminētie termiņuzturēšanās atļauju ierobežojumi, gan Maksātnespējas likumā kredītu ņēmēju interešu aizstāvju sākotnēji iecerēto grozījumu atcelšana.
Pagājušā gada laikā Rīgas centrā un mikrorajonos pieprasījuma trūkuma dēļ jauno dzīvokļu cenas samazinājās par 13 līdz 15%. Gada sākumā viena kvadrātmetra cena bija vidēji 2600 eiro, bet gada beigās tā saruka līdz 2190 eiro. Gluži dabiski, iedzīvotāji, kuriem steigšus vajadzīga pajumte, pērk to, kas maksā lētāk, proti, dzīvokļus padomju laiku apbūves sēriju namos.
Lielu uzrāvienu šogad nebūs
“Arco Real Estate” valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits pareģo, ka dzīvokļu tirgū šogad lielu uzrāvienu nebūšot. Tirgus rosība būs atkarīga no iedzīvotāju ienākumiem un pieprasījuma. Ienākumiem augot, dzīvokļu cenas varētu mazliet celties.
Pieprasījumu varētu vairot finanšu institūcijas “Altum” galvojumi komercbanku izsniegtajiem aizdevumiem mājokļa iegādei vai celtniecībai ģimenēm ar bērniem. Kā zināms, tie ļauj samazināt pirmās iemaksas lielumu, taču nesamazina izsniegtā hipotekārā kredīta apmēru. Pēc “Altum” datiem, pērn pircējiem tika piešķirti 1272 galvojumi par 7,9 miljoniem eiro.
