Pircēji sākuši taupīt uz pārtiku. Ekonomisti nozarei paredz smagu gadu 41
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Janvārī pārtikas veikalos pārdošanas apjomi saruka par 3,2%, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri. Ekonomisti nozarei paredz smagu gadu. Tomēr pieprasījuma kritums pārtikai skāris ne visus – ir veikalu tīkli, kas to nav izjutuši.
Kritums pārtikas tirdzniecības veikalos, iespējams, liecina par to, ka Latvijas iedzīvotāji augstās inflācijas ietekmē ir mainījuši savus iepirkšanās paradumus un, visticamāk, kopējā dzīves dārdzība un strauji augošās pārtikas produktu cenas mudinājušas iedzīvotājus taupīt uz pārtiku.
“Pārtika un bezalkoholiskie dzērieni veido lielāko mājsaimniecību izdevumu grupu. 23% no vidējās mājsaimniecības izdevumiem tiek novirzīti šo preču iegādei.
Mazāk turīgai ģimenei pārtikas īpatsvars tēriņos ir vēl lielāks.
Tā ir liela izdevumu daļa, tad tur var rast arī lielākas iespējas ietaupīt. Kāds taupības nolūkos pērk mazāk, kāds dod priekšroku akcijas precēm, bet cits izvēlas aizvietot dārgākus produktus ar lētākiem analogiem,” jaunākos CSP datus komentē “Swedbank” ekonomiste Laimdota Komare.
Dati pārsteidz
Tomēr kopumā janvāra mazumtirdzniecības dati ir pārsteiguši, jo, par spīti krīzei, gads sācies ar kāpumu, un tieši nepārtikas preču tirdzniecība izskatās daudz noturīgāka. Gada laikā Latvijas mazumtirgotāju apgrozījums salīdzināmās cenās audzis par 2,9%.
Vienlaikus nepārtikas preču mazumtirdzniecība, neskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, palielinājusies par 5,7%, bet autodegvielas – par 8,5%. Salīdzinot ar gadu iepriekš, lielākais apgrozījuma kāpums bija apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecībā – par 23,2%, kā arī metālizstrādājumu, instrumentu, būvmateriālu un santehnikas mazumtirdzniecībā – par 14,3%.
Vienlaikus apgrozījums samazinājies nespecializētajos veikalos, kur pārsvarā pārdod nepārtikas preces, kā arī kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā.
Janvārī mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, salīdzinot ar pagājušā gada janvāri, pieauga par 20,4%.
Te noteikti jāņem vērā inflācija, kas janvārī joprojām saglabājās rekordaugsta.
Turklāt ziemas mēnešos papildu slogu radīja lielie apkures rēķini. Izmaksu slogs iedzīvotājiem ir būtiski audzis, bet arī šajos apstākļos viņi iepirkās vairāk nekā pirms gada, vērtē L. Komare.
Ekonomiste spriež, ka inflāciju daudz sāpīgāk izjūt mazāk turīgie, savukārt turīgākā sabiedrības daļa var atļauties jostu tik būtiski nesavilkt. Kritumi janvārī reģistrēti vien retajai nepārtikas preču grupai.
Visdrīzāk mazumtirgotāji turpināja palielināt pārdošanas apjomus uz turīgākās sabiedrības daļas rēķina. Pēdējo pāris mēnešu laikā gan neliels atslābums nepārtikas tirdzniecībā ir vērojams. Salīdzinot ar rudeni, mazāk tiek pirkti, piemēram, pulksteņi un juvelierizstrādājumi, ar kultūru, atpūtu un sportu saistītas preces, apģērbi un apavi.
Noskaņojums uzlabojas
Gan janvārī, gan februārī iedzīvotāju noskaņojums uzlabojās. Iedzīvotāji mazliet pozitīvāk vērtēja ekonomisko attīstību un savas personīgās finanses nākotnē. Neskatoties uz nelielu uzlabojumu, noskaņojums gan joprojām esot visai drūms, un gaidāms, ka mājsaimniecību pirktspēja gada pirmajā pusē vēl turpinās sarukt.
“Pieprasījums, visticamāk, būs vājš visu gadu, uz lēnu atgūšanos var cerēt vien gada otrajā pusē. Mazumtirdzniecības atkopšanās būs atkarīga no tā, cik strauji atkāpsies inflācija un cik noturīgs būs darba tirgus,” vērtē “Swedbank” ekonomiste.
Taču, piemēram, nacionālā pārtikas mazumtirdzniecības tīkla “ELVI” dati atšķiras no kopējās statistikas informācijas un apstiprina, ka šī gada janvārī pārdošanas apjomi “ELVI” tīklā ir bijuši lielāki nekā gadu iepriekš.
Kopējais pirkumu skaits veikalos, salīdzinot ar pagājušo gadu šajā laika periodā, ir audzis.
“Analizējot pircēju uzvedību šajā gadā, jāsecina, ka iedzīvotājos zudusi pandēmijas raisītā piesardzība, kuras dēļ veikalu pērn apmeklēja mazāk,” uzskata SIA “ELVI Latvija” komercdirektore Laila Vārtukapteine. “Cilvēku ikdiena lielā mērā ir atgriezusies pirms pandēmijas ritmā, arī ikdienišķā veikala apmeklēšana kļuvusi biežāka, līdz ar to pārtikas un pirmās nepieciešamības preču pirkumu ir kļuvis vairāk.”
Salīdzinot šī gada janvāra datus ar pērnā decembra pārdošanas apjomiem, komercdirektore secina, ka pirmās nepieciešamības preču pieprasījums veikalos “Elvi” ir bijis samērā līdzīgs.
“Protams, mazumtirdzniecības nozarei kopumā šī gada sākums ir bijis veiksmīgāks par pērno decembri. Domājams, tas lielā mērā saistīts ar patērētāju uzvedību un kopējo noskaņojumu sabiedrībā. Cilvēki ir sapratuši, cik daudz resursu prasa neatliekamie ikdienas tēriņi – rēķinu apmaksa, komunālie pakalpojumi, kas nebija tik skaidrs iepriekšējos mēnešos, tāpēc nu ir saprotams, kādu naudas summu var lietot citu preču iegādei. Janvāris ir pateicīgs laiks lielāku pirkumu veikšanai, jo daudzviet ir izpārdošanas, izdevīgi cenu piedāvājumi. Acīmredzot cilvēki to saprot un izmanto.”
Savukārt Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta analītiķe Ieva Šnīdere prognozē, ka tuvākajos mēnešos mazumtirdzniecības apjomus turpinās ietekmēt augstās cenas – kopumā iedzīvotāji būs piesardzīgāki lielāku pirkumu veikšanā.
Tomēr negatīvo ietekmi uz mazumtirdzniecības apgrozījumu turpinās mazināt valsts atbalsts iedzīvotājiem siltumenerģijas izmaksu segšanai apkures sezonā līdz šī gada 30. aprīlim, kā arī cita veida atbalsts iedzīvotāju pirktspējas palielināšanai.
Jāatceras, ka kopējo ainu joprojām traucē saskatīt pandēmijas ierobežojumi, kas daudz būtiskāk ietekmēja tieši nepārtikas preču tirdzniecību, kas pērnā gada sākumā vēl nebija atguvusies. Vienlaikus jau pašlaik vērojama diezgan liela un, iespējams, pieaugoša ienākumu nevienlīdzība sabiedrībā.
