Pirātisma Meka – Latvija 9
Lai kā dažiem negribētos to atzīt, nelegāla satura lepupielāde vai piedāvāšana tīmeklī ir sodāma nodarbe. Tīkla datu analīzes kompānijas “MUSO” veiktajā pētījumā noskaidrots, ka Latvija ir pārliecinoša globālā pirātisma līdere. Kāpēc atkal, izdzirdot tehnoloģiju jaunumus, kaunā jābāž galva zem segas?
Pētījums liecina, ka Latvijā 46,33% interneta lietotāju zog ar autortiesībām aizsargātu saturu. Otrajā vietā ir Bulgārija ar 27,43%, bet trešo vietu ieņem mūsu dienvidu kaimiņi lietuvieši ar 24,54%.
Ātrs internets – pirātisma veicinātājs?
“Baltcom” valdes priekšsēdētāju Nikolā Buasēnu pētījuma rezultāti nepārsteidz. “Situāciju ietekmē augstas kvalitātes interneta pieslēgumu pieejamība savienojumā ar izpratnes trūkumu par drošību internetā,” uzskata N. Buasēns. Arī biedrības “Nē pirātismam Latvijā” izpilddirektore Dace Kotzeva atzīmē mūsu ātro internetu kā vienu no iespējamajiem iemesliem, kā arī to, ka daudziem pašmāju saturs šķiet neinteresants, liekot nelegāli meklēt ārvalstu izklaidi.
Turpretim Valsts policijas (VP) Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas autortiesību un blakustiesību pārkāpumu apkarošanas grupas vecākais inspektors Dzintars Vikšers iebilst: “Vairākas valstis interneta ātrumā ir mums priekšā, bet pirātisms tur ir zemā līmenī. Piemēram, Zviedrijā ir ļoti ātrs internets, bet tur ir milzīgi daudz inovāciju un ļoti zems pirātisma līmenis.” Viņš domā, ka Latvijas gadījumā viens no pirātisma iemesliem varētu būt pretestība lielo korporāciju agresīvajam stilam, kā arī nesamērīgajai cenu politikai.
Jāmainās domāšanai un izglītībai
“Nē pirātismam Latvijā” pārstāve skaidro, ka cilvēku domāšanu nevar mainīt pāris mēnešu laikā, turklāt pieejai jābūt dažādai. “Kādreiz reti kurš automašīnās piesprādzējās, bet, veicot sistemātisku sociālo kampaņu medijos, konkrēti mērķētus policijas reidus, sodu palielināšanu un citas aktivitātes, tagad reti kurš nesprādzējas,” norādīja D. Kotzeva.
N. Buasēns piesauc arī valdības bezdarbību, kontrolējot autortiesību likuma ievērošanu. “Mēs redzam, ka varas iestādes Latvijā netieši stimulē pirātisma izplatību, piemēram, aizliedzot pārraidīt kanālus krievu valodā, kas viegli pieejams interneta vietnēs vai satelītu platformās,” norāda Buasēns. Viņš skaidro, ka jādomā ilgtermiņā un jāveicina jauniešu izpratne par nelegāli iegūta un patērēta satura krimināli sodāmo raksturu, vienlaikus veicinot cieņu pret intelektuālo īpašumu.
Cieņas un izglītības jautājumu piemin arī D. Kotzeva un Dz. Vikšers. “Uzskatu, ka par maz runā par paša intelektuālā īpašuma nozīmi. Varam pieņemt visādus tiesību aktus, bet, ja sabiedrībā būs svešs jaunrades process, ja cilvēkiem kaimiņos nebūs filmu producentu, mūziķu, datorprogrammu izstrādātāju, kuri rādīs piemēru, – tikmēr izpratnes nebūs. Jo vairāk cilvēku paši radīs, jo vairāk novērtēs savu vai cita veidotu saturu, saprotot, ka labāk ir nopirkt un atbalstīt, nevis paņemt par velti,” stāsta Dz. Vikšers. Viņš arī domā, ka skolās, piemēram, fizikas, ķīmijas un informātikas priekšmetos, vajadzētu biežāk runāt par autortiesībām, darbu aizsardzību, patentu nozīmi.
Lēnām, bet situācija mainās uz labo pusi
“Pirātisma popularitāti daļēji nodrošina arī padomju mantojums, kurā autora radītais bija sabiedrības labums, nevis privāts darbs. Filma, mūzikas albums, glezna – tā piederēja visiem, nevis tikai autoram,” stāsta Dz. Vikšers. Situācija gan uzlabojoties. 2008. gadā Latvijā pirātisku saturu esot izmantojuši 56% interneta lietotāju, tagad – 46%. “Astoņu gadu laikā 10% samazinājums nav slikts rādītājs,” uzsver speciālists.
Arī “Baltcom” valdes priekšsēdis neuzskata, ka situācija ir bezcerīga. “Veidojas paaudze, kurai maksas interneta satura patēriņš šķiet pašsaprotams, piemēram, izmantojot dažādas mūzikas un video straumēšanas lietotnes. Ilgtermiņā tas viesīs izmaiņas,” prognozē N. Buasēns. Arī D. Kotzeva uzsver, ka pēdējo gadu laikā TV operatori attīsta OTT jeb straumēšanas platformas, kuras legāli piedāvā dažādas filmas un seriālus. “Ticu, ka cilvēki izvēlēsies legālu saturu, ja pakalpojums būs iegūstams ērti un par pieņemamu cenu.”
Par pirātismu – pat seši gadi cietumā
Kā VP veicies ar autortiesību aizstāvēšanu? Pagājušā gada laikā uzsākti apmēram 40 kriminālprocesi un sastādīti apmēram 100 administratīvo pārkāpumu protokoli. Sodi par pirātismu svārstās no brīdinājuma līdz 700 eiro fiziskām personām un 7000 eiro juridiskām personām. Smagākos gadījumos var būt kriminālatbildība ar piespiedu darbu, naudas sodu līdz 200 minimālajām mēnešalgām un cietumsods līdz pat sešiem gadiem. “Konstatēt pašu pārkāpumu nav sarežģīti. Grūtāk ir tad, ja saturs vai vietne ir izvietota ārvalstīs, īpaši tad, ja vietne ir valstī vai jurisdikcijā, kas ir nelojālas intelekta aizsardzībai,” stāsta VP pārstāvis.
Viņš gan uzsver, ka cilvēki pirātismu kā fenomenu ne līdz galam uztver precīzi. “Ne viss, kas internetā šķiet nelegāls, tāds arī ir. Pateikt, vai saturs ir legāls vai nelegāls, var tikai pats autors – ja viņš pie mums nevēršas, mums nav tiesību saturu dēvēt par nelegālu,” dīvaino situāciju ieskicē Dz. Vikšers.
