Piparotās angļu brokastis 0
“Lielbritānijas premjerministram Deividam Kemeronam līdzi būs trīs krekli,” saka augsts diplomātisks avots dienu pirms Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderu samita Briselē, kurā Lielbritānijas kompromiss ar Eiropas Savienību gaidāms kā viens no vissvarīgākajiem jautājumiem. Ar to noprotams, ka Apvienotās Karalistes līderis ir gatavojies uz spraigām sarunām, kas varētu iestiepties līdz pat sestdienai, tātad trīs dienu garumā. “Ja lēmumu nepanāks ceturtdienas naktī, sarunas turpinās pie “angļu brokastīm” piektdienas rītā,” prognozē britu nacionālā raidorganizācija “BBC”. Tas izskatītos pietiekami dramatiski, lai britu premjerministrs mājup varētu atgriezties ar pierādījumu, ka valdības vadītājs cīnījies kā zvērs. Briseles slengā visu šo procesu mēdz dēvēt par Breksitu (Brexit), kas veidots no vārdu salikuma – “briti” un “iziešana”. Bet skaidrs ir viens, ka ar šīm debatēm Londona ir sakratījusi Eiropas modrību kā krūzes dibenā nogulsnējušos tējas biezumus.
Jaunās valstis biedē sociālo pabalstu reformas
“Uz spēles ir Eiropas Savienības vienotība,” tā vēl pirms ES līderu sanāksmes norādīja Eiropadomes vadītājs Donalds Tusks, piebilstot, ka, par spīti visām domstarpībām, ir jāsaglabā konstruktīva pieeja. Britu pieprasītās jaunās attiecības ar ES vēl pēdējās dienās uzbangoja dažādas emocijas.
Vajadzību saraksts ir garš, tostarp lielāka teikšana nacionālajam parlamentam, lai varētu noraidīt ES lēmumus, vienādas tiesības ar eirozonas valstīm, proti, tām, kurās ir ieviesta vienotā valūta eiro, bet viens no sarežģītākajiem punktiem ir sociālo pabalstu ierobežojumi iebraucējiem, uz ko ārkārtīgi asi reaģēja Višegradas valstis – Polija, Ungārija, Čehija un Slovākija. Īpašā sanāksmē tās vienojās pieprasīt D. Kemeronam gādāt par Lielbritānijā dzīvojošo imigrantu tiesībām. Kā zinām, Apvienotajā Karalistē strādā liels skaits viesstrādnieku no jaunākajām ES dalībvalstīm, it īpaši no Polijas.
Jau vēstīts, ka viena no prasībām, ko britu premjerministrs ir paredzējis reformās attiecībām ar Eiropas Savienību, ir dažādi sociālo pabalstu ierobežojumi iebraucējiem. Tiesa, tie vairāk attiektos uz tiem viesstrādniekiem, kuri Lielbritānijā ieradīsies nākotnē un kuriem nāktos valstī pavadīt ilgāku laika posmu, iedzīvoties darba tirgū, lai varētu pretendēt uz pirmo sociālo palīdzību. Kā arī lielas diskusijas ir par bērnu pabalstiem gadījumos, kad vecāki strādā Apvienotajā Karalistē, bet bērni dzīvo citur, piemēram, Latvijā. “Ar cilvēkiem, kuri pārvietojas Eiropas darba tirgū, būtu jābūt ļoti uzmanīgiem, jo galu galā nevajadzētu aizmirst, ka šie cilvēki ir devušies uz Lielbritāniju, lai tās sociālajā sistēmā iemaksātu vairāk, nekā no tās iegūtu. Un būtu tikai godīgi, ka cilvēki, kuri maksā sistēmai, no tās arī iegūst,” tā vērtē Briseles domnīcas “Eiropas politikas centrs” vadošais pētnieks Fabians Culēgs.
“No vienas puses, es saprotu britu bažas, jo Eiropā mums ir ļoti dažādas sociālās sistēmas un veidi, kā cilvēki var piedalīties sociālās sistēmas veidošanā. Piemēram, Beļģijā un virknē Dienvideiropas valstu noteikumi paredz, ka, pirms tu vari iesaistīties labklājības sistēmā, tev ir šajā zemē kādu laiku jāpastrādā. Savukārt Ziemeļvalstīs un Lielbritānijā, līdzko esi šīs zemes iedzīvotājs, tu uzreiz vari kļūt par sociālo labumu saņēmēju. Mēs nekad Eiropā šīs lietas neesam harmonizējuši, un es šaubos, vai jebkad tas notiks, un tā ir viena no problēmām, ko Lielbritānija vēlas izcelt,” vērtē Briselē bāzētas domnīcas “Eiropas politikas studiju centrs” vadošais pētnieks Karels Lannū.
Uzlabo Eiropas asinsriti
“Gandrīz visi, ja ne visi pētījumi pierāda, ka, izstājoties no ES vai pat tikai atrodot kādu citu sadarbības modeli ar ES, Lielbritānija ļoti zaudēs,” saka K. Lannū, iezīmējot scenāriju, ja gadījumā referendumā britu vēlētāju vairākums nobalso par izstāšanos no bloka. “Tas būs nelāgi gan visai Lielbritānijai, gan finanšu centram Londonai, tajā pašā laikā arī jāņem vērā, ka liela daļa britu sabiedrības nejūtas labi ES sastāvā, ko var skaidrot gan ar Lielbritānijas vēsturi, gan pasaules kariem un tā tālāk.”
K. Lannū norāda, ka tomēr kopumā britu debates par Lielbritānijas vietu Eiropas Savienībā, kurās dominē emocijas, nevis racionāli argumenti, ir ar veselīgu pievienoto vērtību un savā ziņā nenāk par ļaunu bloka asinsritei. “Ja tomēr referendums ir ar negatīvu iznākumu, bet to visu labi vada un organizē tālāk, tad galu galā viss var rezultēties arī ar pozitīvām pārmaiņām Eiropā, piemēram, ar eirozonu centrā un brīvās tirdzniecības zonu ap to. Taču, vai briti tam būtu gatavi, par to gan es neesmu pārliecināts.”
Vērtējot to, kur īsti aug kājas britu kaislīgajām debatēm par ES lietderību, pētnieks Fabiāns Culēgs uzskata, ka vispirms tās ir spriedzi uzkrājušas iekšējas problēmas. “Manuprāt, tā ir Apvienotās Karalistes iekšpolitiska diskusija, kas ir saistīta gan ar Lielbritānijas politisko struktūru, gan partiju nostāju un arī to, kā pati Lielbritānija mainās. Mums jāsaprot, ka šajās diskusijās ir ļoti daudz elementu, kuri tikai attālināti ir saistīti ar Eiropas Savienību.”
Izvērš plašu aģitācijas kampaņu
Lielbritānijas premjerministrs pēdējās nedēļās un dienās ir izvērsis plašu kampaņu un aktivitātes, personiski tiekoties gan ar dalībvalstu vadītājiem, gan šonedēļ Briselē īpaši apmeklējot arī Eiropas Komisijas vadītāju Žanu Klodu Junkeru un Eiropas Parlamenta (EP) ietekmīgākos politiķus. EP vadītājs Martins Šulcs jau ilgstoši bija centies pārliecināt Lielbritānijas valdības vadītāju ierasties un izklāstīt savas vēlmes visiem parlamentāriešiem pilnā sesijā, taču D. Kemerons piekritis sarunām tikai aiz slēgtām durvīm un ar partiju vadītājiem.
Kritiķi lēš, ka šādi D. Kemerons ir vēlējies izvairīties no tikšanās ar EP skaļākajiem eiroskeptiķiem – savu tautieti Apvienotās Karalistes Neatkarības partijas vadītāju Naidželu Farāžu un Francijas “Nacionālās frontes” līderi Marinu Lepēnu.
Viedokļi
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs: “Jo ilgāk šīs debates velkas, jo skeptiskāka kļūst Lielbritānijas sabiedrība un arvien grūtāk britu valdībai ir pārliecināt gan medijus, gan vēlētājus. Ir izprotama Lielbritānijas vēlme cīnīties ar ļaunprātīgu sociālo pabalstu sistēmas izmantošanu, tādēļ esam gatavi meklēt kopīgus risinājumus, respektējot nediskriminācijas principus. Nav pieļaujama diskriminācija starp Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem neatkarīgi no tā, vai tas skartu vienoto tirgu vai brīvu personu kustību.”
Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers: “Lielbritānija jau tagad iegūst no daudziem protokoliem, un tai ir vairāk izņēmumu nekā jebkurai citai Eiropas Savienības dalībvalstij, bet ļoti cieši strādājam ar Lielbritānijas premjerministru un Eiropadomes prezidentu Donaldu Tusku, lai rastu risinājumu.”
Bijušais Beļģijas premjerministrs, Eiropas Parlamenta liberāļu grupas vadītājs Gijs Verhovstads: “Ļaujiet man ļoti skaidri pateikt, ka tā būtu milzīga kļūda, ja Lielbritānija izstātos no Eiropas Savienības. Ne tik ļoti ekonomiski, cik ģeopolitiski. Lielbritānija bez Eiropas Savienības ir punduris. Mēs, beļģi, zinām, ka esam punduri, bet var gadīties, ka drīz arī briti to uzzinās.”
Vācijas kanclere Angela Merkele: “Vācijas nacionālajās interesēs ir, lai Lielbritānija paliktu Eiropas Savienībā. Daudzas no Lielbritānijas premjerministra prasībām ir atbilstošas un ļoti svarīgas, un patiesībā tās ir Eiropas Savienības prasības. Vācija darīs visu, lai sasniegtu tādu rezultātu, kas apmierinātu visus.”
