Pipari – karstasinīgie un saldie. Dārzkopes padomi to sēšanā, audzēšanā, kopšanā 0
Pašu audzētie pipari ir visgaršīgākie, to priekšā nobāl ievestie dienvidnieki, jo tiem nav tik izteikta garša. Pipari ir īsta vitamīnu bagātība, darbojas arī kā antioksidanti. Pagaidām gan šos dārzeņus Latvijā audzē maz, jo izveidojies priekšstats, ka pipari slikti aug, nedod pienācīgu ražu. Tomēr piparu un baklažānu kolekcionāre Linda Grotupe iesaka mēģināt. Viņa audzēšanas knifus krājusi gadiem un labprāt dalās ar savu pieredzi un zināšanām.
Dēstiem sēj agri
Lai ražu iegūtu ātrāk, kolekcionāre asos piparus sēj jau februāra vidū (reizē ar tiem viņa sēj arī saldo papriku un baklažānus). Visagrākās ir šķirnes ‘Čūska’ un ‘Ziloņa snuķis’, tām pirmo ražu var vākt jau jūlija vidū.
“Ļoti bieži, audzējot dēstus mājas apstākļos, audzētāji sūdzas par sliktu sēklu dīdzību. Teorētiski sēklām dīgtspējas saglabāšanās ilgums ir 2–3 gadi, bet praksē pierādījies, ka dīgst arī astoņus gadus vecas piparu sēklas, tāpēc visbiežāk nedīgšanas iemesls ir pārāk zema temperatūra. Dīgšanai nepieciešami vismaz +25 °C, turklāt sējai vislabākās ir divus gadus vecas sēklas,” skaidro Linda Grotupe.
Audzētāja piparus sēj bagātinātā kūdras substrātā, pārtikai paredzētajos plastmasas trauciņos. Līdz sadīgšanai sējumus tur apkures telpā (tajā ir ap +30 °C), nosedzot kastītes ar pārtikas plēvi, lai iegūtu lielāku siltumnīcas efektu. Šādos apstākļos sēklas sadīgst 4–5 dienās. Parādoties dīgstiem, plēvi noņem, augus aprasina ar siltu ūdeni un novieto istabā uz palodzes (+20…+23 °C). Pipariem (arī baklažāniem) atšķirībā no tomātiem ir mazākas prasības pēc gaismas, tāpēc to dēstus februārī var izaudzēt bez papildapgaismojuma.
Kad izveidojušās trīs lapiņas, dārzkope augus stāda 1 l polietilēna maisiņos, kam apakšā ir caurumiņi (tie ir izdevīgāki nekā podiņi, jo ir lēti, t.i., maksā 0,02 eiro gabalā). Apkurināmā siltumnīcā dēstus izstāda jau aprīļa sākumā – šajā laikā tiem sāk veidoties pirmie ziedpumpuri. Audzētāja piebilst, ka neapsildāmās siltumnīcās piparu dēstus tāpat kā tomātu stādus iespējams izstādīt ne ātrāk par maija vidu. Būtiski, lai tiem nebūtu atvērušies ziedi, jo pēc iestādīšanas augi tāpat tos nometīs. Stādīšanai izmantojami 25–30 cm augsti, neuzziedējuši augi. Tā kā piparu krūmi ir nelieli, tos stāda biezāk nekā tomātus – 30 cm attālumā augu no auga.
Var audzēt komūnā
Sīvos piparus kolekcionāre audzē 12–15 litru podos, bet saldo papriku – siltumnīcā gruntī. Augi ir ļoti ēdelīgi; stādīšanai traukos viņa izmanto Lafloras bagātināto kūdras substrātu un biohumusu attiecībā 1:1. Savukārt stādot augsnē, katrā bedrītē ber maisījumu, kas gatavots no kaļķotas, safrēzētas kūdras, biohumusa un kompleksajiem minerālmēsliem.
!!! Audzējot podos, piparu augstums un ražība ir atkarīgi no trauka lieluma un zemes tilpuma.
Pipariem patīk siltums, mitrums un pusēna (nav vēlama spilgta saules gaisma), tāpēc Linda Grotupe tos audzē atsevišķi no tomātiem, respektīvi, siltumnīcā, ko ar savu zaru vainagu nedaudz noēno dārzā stādītais ozols.
Mitruma prasības pipariem ir lielas, taču tie necieš nedz pārmērīgi slapju augsni, nedz arī iekaltēšanu.
“Nepareizi ir piparus liet kā tomātus – pamatīgi un pēc pāris dienām. Tiem patīk mērena, bet bieža laistīšana un rasināšana. Tveicīgā laikā piparus vajag mitrināt katru dienu, bet, kad temperatūra siltumnīcā pārsniedz +30 °C – pat divreiz dienā. Karstajā laikā pipariem, tāpat kā gurķiem patīk duša, tādēļ arī tos nav ieteicams stādīt kopā ar tomātiem. Rasināšana jāveic priekšpusdienā, lai augi līdz vakaram pagūtu nožūt, tostarp neizplatītos slimības, piemēram, pelēkā puve,” pamāca audzētāja.
!!! Ja nav izvēles un piparus plānots audzēt kopā ar tomātiem, tad pipariem jānodrošina silta vieta, kur nav caurvējš un uz augiem nedaudz krīt ēna, t.i., tomātus izvieto siltumnīcā pa vidu, bet piparus – sānu malās vai stūros. Ģimenes vajadzībām pilnīgi pietiek ar sešiem dažādu šķirņu piparu stādiem, uzskata Linda Grotupe.
Asajiem pipariem krūmi nav jāveido, bet saldajiem gan, lai iegūtu lielu ražu. Augam jāļauj veidot 3–5 spēcīgākos dzinumus. Lai veicinātu šo dzinumu augšanu, nevar ļaut attīstīties pirmajam auglim, kas veidojas zem zarošanās vietas (tas ir jāizkniebj).
Pipariem, tāpat kā tomātiem, karstumā tiek traucēta kalcija pārvietošanās no saknēm uz augļiem (uz augļu sieniņām parādās brūni plankumi), tāpēc augšanas laikā tiem ik pēc divām nedēļām nepieciešams dot kalcija mēslojumu. Kolekcionāre pārmaiņus lieto “Omex CalMax” un poļu ražojuma “Boramin Ca”.
Karstā laikā siltumnīca regulāri un ilgstoši jāvēdina, pretējā gadījumā raža būs maza un nekvalitatīva. Savukārt augustā, kad naktī gaisa temperatūra noslīd līdz +10…+15 °C, siltumnīcas gali un vēdlogi vakarā jātaisa ciet, bet agri no rīta atkal jāatver.
Audzējot piparus kopā ar baklažāniem, tiem nereti kaitē tīklērces. Cīņā pret kaitēkļiem audzētāja izmanto pašgatavotu līdzekli: 700 g burkā saliek (piestampājot) egļu vai priežu skujas, paparžu lapas, aplej ar puslitru šņabja, noslēdz, notur vienu mēnesi. Tad vienu ēdamkaroti iegūtā uzlējuma sajauc ar 10 l ūdens un apstrādā krūmus.
Piparu ražu novāc regulāri, jo, atstājot augļus uz auga, aizkavējas jauno augļaizmetņu veidošanās.
Ja vēlas piparus žāvēt, augļus norauj, izņem sēklas, lai mazinātu aso garšu, tad liek siltumā (piemēram, uz palodzes) žāvēties.
Rudenī, kad paliek auksts un sīvie pipari noražojuši, augus apgriež līdz sazarojuma vietai, tad pārvieto uz palodzes un līdz pavasarim glabā labi vēdināmā telpā istabas temperatūrā (nevajadzētu augus turēt radiatoru tuvumā, jo tie sausina gaisu un veicina tīklērces izplatību). Podā asos piparus var audzēt apmēram piecus gadus.
Gan saldo, gan aso piparu sēklas vāc no nobriedušiem, mīkstiem augļiem. Sējai atlasa rupjākās sēklas, izžāvē istabas temperatūrā.
UZZIŅA
Saldo papriku šķirnes ir selekcionētas no asajām paprikām, tādēļ ziedputekšņi, īpaši caurvējā, var viegli apputeksnēt saldās paprikas. Rezultātā augļi izaug rūgteni. Ja iespējams, saldo papriku labāk stādīt atsevišķā siltumnīcā. Ja izvēles nav, saldā paprika, audzējot zem viena seguma, jāizvieto vismaz divu metru attālumā no asajām paprikām.
9 labākās piparu šķirnes:
‘Čūska’ – veido kompaktu krūmu. Augļi sarkani, tievi, izlocīti, ar asu garšu, piemēroti kaltēšanai. Šķirne diezgan agra, pirmie augļi ienākas jūlija vidū. Noderīga audzēšanai siltumnīcās, arī podos.
‘Habanero’ – nelieli, oranži auglīši, ar izteikti asu garšu. Krūms kompakts, ražīgs. Audzējams siltumnīcās un podos.
‘Auna rags’ – augļi sarkani, slaidi, vidēji asi (ar minimālu pēcgaršu). Veido kompaktu, līdz 80 cm augstu krūmu. Var audzēt siltumnīcās un podos.
‘Zvaniņš’ – augļi ļoti dekoratīvi, kā nelieli zvaniņi, sarkani, vidēji asi. Krūms skrajš, izaug līdz 1 m augsts. Var audzēt gan siltumnīcās, gan podos.
‘Raiblapu pipars’ – dekoratīvs, zems krūmiņš, augļi ar vāji asu garšu.
‘Mazais dzeltenais’ – Meksikas čili, augļi asi (var teikt, mutē kā vulkāns), tāpēc ēst nav vēlams.
‘Reičele’ – saldā paprika ar interesanta krāsojuma augļiem. Sākumā tie ir tumši violeti, vēlāk nogatavojušies iekrāsojas brūngani ar violetu svītrojumu. Veido apmēram 80 cm augstu krūmu. Ieteicama audzēšanai siltumnīcās.
‘Yellow Torro’ – saldā paprika, veido 1,8 m augstu krūmu. Augļi konusveida, 25 cm gari, ar saldu, patīkamu garšu. Siltā vasarā un pie labas aprūpes uz krūma var būt līdz pat 12 augļiem.
‘Itāliete’ – saldā paprika, auga augstums līdz 1,8 metriem. Augļi konusveida, līdz 25 cm gari, tumši sarkani, garšīgi. Uz krūma mēdz būt vairāk nekā desmit augļu.
L. Grotupes recepte. Itāļu antipasta
Vispirms gatavo marinādi, līdzīgi kā gurķiem (piemēram, uz vienu litru ūdens ņem ēdamkaroti sāls, divas ēdamkarotes cukura, desmit karotes etiķa). Iemarinē gatavus asos piparus uz divām dienām. Tad tos pilda ar fetas sieru un aplej ar olīveļļas un etiķa maisījumu.
