Pipara burgeri labdarībai. Roju Puķi piesaka “Latvijas lepnumam” 2
Pirms piekrist intervijai, Rojs Puķe, saukts arī par Piparu, vēlreiz pārjautā, vai tomēr te kāds necenšas viņu izjokot. Nē, patiešām, “Latvijas lepnuma” balvai viņu pieteikuši pat vairāki cilvēki.
“Es nezinu otru jaunieti viņa vecumā, kurš tik aktīvi piedalītos sociālajos projektos un ne tikai piedalās, bet aktīvi tos organizē,” raksta viena no pieteicējām.
“Ir kāds jaunietis, par kuru uzzinot man asaras sariesās acīs, un es sapratu, ka tas jaunietis izaugs par varenu vīru! Vai zināt, par ko es runāju? Par četrpadsmitgadīgu puiku. [..] Puika izdarījis milzu varoņdarbu!” teikts citā vēstulē.
“Jūtos ļoti pagodināts, ka ir cilvēki, kuri uzskata, ka man varētu būt šis tituls – “Latvijas lepnums”,” drusku samulsis, saka Rojs. Ko viņš ir paveicis?
Puisis organizē labdarības akcijas. Nu jau par tām var runāt daudzskaitlī, jo tādas bijušas divas.
“Viss sākās pagājušajā gadā. Skatījos jūtūbā visvisādus izaicinājumus, piemēram, vajadzēja sevi apliet ar ledusaukstu ūdeni un ziedot simt dolāru labdarībai,” Rojs atceras, kā radusies doma par pirmo pasākumu.
“Tad, kad šī ideja nonāca līdz Latvijai, galvenā jēga – ziedot – jau bija pazudusi. Bija palikusi tikai apliešanās ar auksto ūdeni.” Bijis arī daudz citādu jūtūberu izgudrotu izaicinājumu – dzert skābo kāpostu sulu, ēst citronus, bet tas viss Rojam šķitis bezjēdzīgi, parasta muļķošanās.
Viņš nolēmis, ka vajag atdzīvināt izaicinājumu īsto ideju – ziedot labdarībai, tāpēc pieteicis savu: apēd čili piparu vai ziedo. Lai ziedojums būtu mērķtiecīgs, viņš iedomājies sazināties ar labdarības organizācijas “Ziedot.lv” rehabilitācijas centru “Poga”, kur viņam ieteikts vākt naudu konkrēta zēna – Markusa Bērziņa – veselības uzlabošanai.
Puikam ir bērnu cerebrālā trieka, hipoksiski išēmiska encefalopātija un psihomotorās attīstības aizture. Lai Markusa veselība uzlabotos, nepieciešami īpaši terapijas kursi. Viens šāds kurss maksā gandrīz 2600 eiro, gadā tādus vajag trīs.
Ar izaicinājumu jūtūbā izdevās savākt trīs tūkstošus eiro – vien daļu no gada izdevumiem nepieciešamajiem septiņiem, taču Rojs nolēma neapstāties un iegūt arī atlikušo summu.
Lai to paveiktu, viņš sarīkoja labdarības burgerballīti pie rehabilitācijas centra “Poga”, pēc kuras izdevās iegūt vēl pāris tūkstošu. Sekoja nākamā akcija – “Ēd burgerus un ziedo”, lai sabiedrību atkal iekustinātu un cilvēki turpinātu ziedot Markusam: no katra nopirktā hamburgera viens eiro tika labdarībai.
Burgeru akciju puisis rīkoja kopā ar kafejnīcu “Burgeru māja “Lielais Kristaps””. “Kopā ar viņiem Rojs izstrādāja recepti – īpašus piparu burgerus. Limited edition – ierobežotu tirāžu, kā teica Rojs,” dēla stāstīto papildina tētis Mārtiņš.
“Sākumā bija paredzēts speciālos burgerus tirgot mēnesi, bet viņiem tā patika un atsaucība bija tik liela, ka akciju pagarināja vēl uz mēnesi,” teic mamma Viktorija.
Ēdienu blogeris un jūtūberis
Tas, ka Rojs Puķe gatavo tieši burgerus, nav nejaušība: noteiktās aprindās viņš ir samērā labi pazīstams ēdienu blogeris. Pirmsākumi puiša aizrautībai ar kulināriju meklējami ģimenē: viņa vecāki vairākus gadus veidojuši interneta vietni “Bon appetit”; tētis ir Grilētāju brālības biedrs un Grila skolas izveidotājs, bet mamma – ēdienu fotogrāfe. Savu blogu “Pipars.lv” Rojs veido kopš deviņu gadu vecuma. “Vecākiem bija recepšu portāls, un es vēlējos darīt to pašu,” viņš pamato.
“Viņš gluži vienkārši tādā vidē ir uzaudzis – mums bija virtuve-studija, pirms kaut ko apēst, bija ierasts to nobildēt,” saka Mārtiņš. “Uztaisījām viņam blogu un redzējām, ka cilvēki skatās. Īpaši māmiņas ar maziem bērniem. Roja blogā ir receptes, pēc kurām ēdienus gatavo viņš pats.
Tātad, ja tos var pagatavot bērns, tos var pagatavot jebkurš.” Jāpiebilst, ka receptes nav gluži tik vienkāršas kā vārīti makaroni ar sieru – ir arī, piemēram, gaļas bumbiņas, dažādi deserti un pat… soļankas torte.
Rojs aizrāvies aizvien vairāk un sācis savu darbību popularizēt arī “Youtube.com”, ievietojot dažādus video, piemēram, eksperimentu ar olas cepšanu saulē uzkarsušā automašīnā, lai pārliecinātos, vai patiesi tas iespējams, vai degvielas uzpildes stacijās nopērkamo hotdogu degustāciju.
“Kad Grila skolā radās ideja piesaistīt bērnus un jauniešus, sākumā gatavot mācījām mēs ar kolēģi, bet skaidrs, ka, skatoties uz tādiem bārdainiem onkuļiem, īpašas uzticības nebija,” labsirdīgi pasmīn Mārtiņš Puķe.
“Tad radās doma – mums taču tepat blakus ir ēdienu blogeris Rojs!” Kad grilēšanas stundas sāka vadīt viņš, atsaucība bija negaidīti liela – bērni ap viņu liptin lipa, bija gatavi pat stāvēt garās rindās, lai tikai varētu iemācīties cepšanas mākslu vienaudža vadībā.
Kā grilēšanas skolotāju Roju aicina piedalīties dažādos sarīkojumos arī ārpus Grila skolas, un nu jau viņa aizraušanās nav tikai hobijs, jo šādi viņš spēj arī nopelnīt. Vecāki teic, ka jau sen vairs neesot nepieciešamības viņam dot kabatas naudu – zēnam ir nags biznesā.
Zināšanas Rojs apgūst tālmācības ceļā Rīgas Biznesa skolā un jau zina, ka vēlas atvērt pats savu kafejnīcu – tādu kā burgeru darbnīcu, kur būtu ne vien nopērkami jau gatavi burgeri, bet bērni varētu tos pagatavot paši.
Lai bērni tiek uz ballīti
“Man patīk iepriecināt cilvēkus. Jūtos laimīgs, ja citi ir laimīgi,” Rojs vienkārši atbild uz jautājumu, kas viņu mudina turpināt vākt līdzekļus, kad kāds cits, iespējams, būtu samierinājies ar vienas akcijas iznākumu vai viena gada laikā sasniegto. Turpinot iesākto, burgeru ballīte sarīkota arī šā gada augustā. “Lai iepriecinātu bērnus “Pogā”,” mērķi paskaidro Rojs. “Šie bērni neiet uz pasākumiem, bet pie ārstiem.”
Interese bijusi arī no “Ziedot.lv” puses un iepriekšējā gada ballītes apmeklētājiem, kuri jautājuši, vai tad šogad nebūšot atkal. Tiesa, nu jau šo sarīkojumu grūti nosaukt par ballīti, jo tas tuvojas festivāla apmēriem – Rojam dalību nav atteikuši mūziķi Aija Vītoliņa, Liene Šomase, Roberts Gobziņš un Jānis Bukums.
Arī ar sponsoru atrašanu nav bijis nekādu problēmu. Atsaucību Rojs un viņa vecāki izskaidro gan ar iepriekšējo sarīkojumu izdošanos, gan “Ziedot.lv” labo vārdu, kas kalpo kā garantija.
“Mans nolūks bija savest kopā ziedotājus un bērnus, kuriem ziedo, jo man šķiet, ka daudzi nesaprot – šie slimie bērni ir īsti. Viņi nav ne bildītes internetā, ne arī atvesti no kādas citas planētas.
Viņi ir mūsu kaimiņi, bet daudzi viņus ikdienā neredz, pamana tikai ap Ziemassvētkiem, bet viņi taču dzīvo visu gadu,” saka Rojs. Šajā pasākumā vākta nevis nauda, bet viesi aicināti nest mantas slimajiem bērniem – konstruktorus, puzles un dažādas galda spēles, ar ko īsināt garo slimošanas laiku, pie viena attīstot sīko motoriku.
Arī dabas draugs
Burgeru ballīte noteikti būšot arī nākamgad, bet Rojam ir arī citas labdarības idejas. Tā kā viņš ir arī aktīvs vides aizstāvis, viņš iecerējis radīt auduma maisiņu sēriju ar “Pogas” mazo pacientu zīmējumu apdruku.
“Tas palīdzēs ne tikai bērniem ar īpašām vajadzībām, bet arī saudzēt mūsu planētu,” saka Rojs. “Apvienošu zero waste – bezatkritumu dzīvi un labdarību.” Zēns demonstrē maisiņu paraugus, uz kuriem pagaidām “testa režīmā” nodrukāti viņa paša zīmējumi.
Kad būs gatavi īstie, tos paredzēts pārdot, daļu iekasētās naudas ziedojot tam bērnam, kura veidotais attēls redzams uz maisiņa. Arī pircējam gods – uzraksts uz maisiņa vēstīs, ka viņš ir labs, nesavtīgs cilvēks, kurš turklāt tura rūpi par dabu.
“Zināms, ka viena no visvairāk atkritumos izmestajām lietām ir plastmasas iepakojums, tieši maisiņi,” stāsta puisis. “Šādus maisiņus var lietot vēl un vēl, tāpēc var iztikt bez plastmasas maisiņa iegādes veikalā.”
