Pingvīni, zīmogi un kolonijas: 5 absurdi dumjas “pērles” Trampa “atbrīvošanas” plānā 0
— Kāpēc lai viss prieks tiktu tikai pingvīniem?
Jūties izsmelts, mēģinot izsekot Donalda Trampa satriecošajiem tarifu plāniem un to drūmajai ietekmei uz pasaules ekonomiku? Nebaidies – Politico ir apkopojuši dažus no trakākajiem tarifiem ASV sarakstos, ja nu gadījumā vēlies… pasmieties vai paraudāt.
Galu galā, Eiropa nav tikai Eiropa. Pateicoties vecajiem koloniālisma rēgiem, Eiropas teritorijas ir izkaisītas pa visu pasauli, un daudzas no tām tagad saskaras ar ārkārtīgi atšķirīgiem Trampa muitas tarifiem.
Francija… bet ne visa Francija
ASV administrācija izcēlusi vairākas Francijas aizjūras teritorijas, nosakot tām augstākus tarifus, ko prezidents Emanuels Makrons nodēvējis par “absurdiem”. Tā rezultātā daži Francijas reģioni tiek sodīti vai arī – dīvainā kārtā – priekšrocību saņēmēji, salīdzinot ar pārējo Franciju un ES eksportu.
Guadelupa un Martinika Karību jūrā, Franču Gviāna Dienvidamerikā, Mayotte sala Indijas okeānā — formāli daļa no ES, taču ASV piemēro tikai 10% tarifu – tas ir uz pusi mazāk nekā pārējai Francijai.
Bet… kāpēc Reinjona? Šī vulkāniskā sala Indijas okeānā ar to pašu juridisko statusu tiek sodīta ar 37% tarifu, kas ir krietni vairāk nekā 20% vispārējais tarifs Francijai un ES.
Sentpjēra un Lesoto: Lielāki draudi nekā Ķīna?!
Runājot par Francijas salām – vai esi dzirdējis par Sentpjēra un Mikelona arhipelāgu? Vajadzētu būt, jo šis mazais Francijas reģions netālu no Kanādas šķietami tiek uzskatīts par lielu apdraudējumu ASV ekonomikai.
Eksportam no šīm mazajām salām tiks piemērots maksimālais ASV tarifs – 50%. Tas pats attiecas arī uz Lesoto – nelielu Āfrikas valsti Dienvidāfrikas teritorijā. Abi saņem sliktāku attieksmi nekā Ķīna, kuras precēm piemēros “tikai” 34% tarifus.
Vismaz Sentpjēra gadījumā ir kaut kāds pamats – 2023. gadā no šī reģiona uz ASV tika eksportētas preces 3,4 miljonu dolāru vērtībā, bet importa nebija vispār, liecina ASV Tautas skaitīšanas birojs.
Soda tarifi pingvīniem… nopietni?!
Vēl viena Trampa administrācijas “pērle” ir tarifs Austrālijas teritorijām – Heard un McDonald salām, kur vienīgie iemītnieki ir pingvīni.
Šīs saliņas nav apdzīvotas cilvēku dēļ, bet Trampa tarifi tās nav žēlojuši, radot veselu mēmju vilni internetā.
Lai gan tieši Austrālijas pingvīni nokļuva virsrakstos, saņemot 10% “pretpasākumu” tarifu, nevajadzētu aizmirst arī pingvīnus, kas dzīvo Eiropas jurisdikcijā.
No 778 Folklenda salām, kas ir Apvienotās Karalistes aizjūras teritorija, tikai 15 ir apdzīvotas. Turklāt kopējā pingvīnu un cilvēku attiecība esot aptuveni 300 pret 1.
Tas nav atturējis Trampa administrāciju no tā, lai uzliktu Folklenda salām “spalvas sasaldošu” 41% tarifu. Savukārt Apvienotā Karaliste, šķiet, spēja Trampu pielabināt, jo saņēma salīdzinoši maigāku 10% tarifu.
… bet roņiem tiek vieglāk
Trampa tarifu vilnis skāra arī Norvēģijas salu ar precīzi nulles cilvēku iedzīvotāju skaitu. Jana Majena, kas atrodas uz ziemeļaustrumiem no Islandes, saņēma 10% tarifu, neskatoties uz to, ka tai praktiski nav ekonomikas. Vienīgie cilvēki uz salas ir meteorologi un norvēģu karavīri, bet viņi ir ievērojami mazākumā salīdzinājumā ar roņiem.
ASV sankciju sarakstā nonāca arī Špicbergena (Svalbāra), vēl viena Norvēģijas teritorija Arktikā. Kādreiz aktīvā ogļu ieguve tur gandrīz izzudusi — pēdējā raktuve tiek slēgta šogad, un 3 000 iedzīvotāju tagad lielākoties nodarbojas ar tūrismu.
ASV pat bija tirdzniecības pārpalikums ar abām salām 2024. gadā, lai arī tikai 400 000 ASV dolāru apmērā, turklāt ne Špicbergena, ne Jana Majena ASV neko neeksportēja.
Tāpēc var teikt, ka Špicbergas roņi tagad var atgriezties pie sava svarīgākā uzdevuma — bēgšanas no leduslāčiem, nevis lavierēšanas starptautiskajā tirdzniecībā.
Norvēģijai kā valstij Tramps tomēr piešķīris 16% tarifu.
Kāpēc tieši Kirasao?
Kirasao, bijusī Nīderlandes kolonija Karību jūrā, joprojām ir Nīderlandes Karalistes sastāvdaļa un ES klasificēta kā aizjūras valsts un teritorija (OCT), lai gan tā nav daļa no ES iekšējā tirgus. Kā OCT teritorijai, Kirasao ir bezmuitas un bezkvotu piekļuve ES tirgum.
Tomēr tas nav atturējis Trampa administrāciju no tā, lai to iekļautu tarifu sarakstos, lai gan iemesli šādam lēmumam joprojām šķiet neskaidri.
ASV 2024. gadā ar Kirasao bija tirdzniecības pārpalikums gandrīz 800 miljonu dolāru apmērā, eksportējot galvenokārt naftas produktus, automobiļu preces un elektroniku. Tieši šī iemesla dēļ mazā salu valsts ar mazāk nekā 150 000 iedzīvotāju varētu būt saņēmusi salīdzinoši maigāku – tikai 10% tarifu, atšķirībā no 20% tarifa, kas uzlikts Nīderlandei un pārējai ES.
Neaizmirsīsim matemātiku
ASV, šķiet, atrod savu tarifu aprēķina metodi, izmantojot ļoti vienkāršu formulu, norāda grāmatas “Wisdom of Crowds” autors Džeimss Surovjeckis.
Nevis pamatojoties uz tarifu likmēm vai netarifu barjerām, kā apgalvo Baltais nams, bijušais žurnāla The New Yorker finanšu kolumnists uzskata, ka:
“Attiecībā uz katru valsti viņi vienkārši paņēma mūsu tirdzniecības deficītu ar šo valsti un izdalīja to ar šīs valsts eksportu uz ASV.”
Taču tādos gadījumos kā Kirasao vai Jana Majena, kurām vai nu ir tirdzniecības pārpalikums ar ASV, vai arī vispār nav pastāvīgu iedzīvotāju, rodas jautājums – vai daži no Trampa “reciprocity” jeb “savstarpīgajiem” tarifiem vispār ir loģiski?
