Pilvere: Institūtu konsolidācija palīdzēs zinātnei 4
Zinātnisko institūtu konsolidācija bija liels izaicinājums, sarunā ar “LA” atzīst Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) rektore Irina Pilvere.
Viņa stāsta, ka šogad trīs institūti sākuši strādāt jaunā statusā. “Dārzkopības institūts ir ir veiksmīgi sācis savu darbību, sakārtota struktūra, pērn realizēts vērienīgs Valsts nozīmes pētniecības centra projekts, uzceltas jaunas laboratorijas, papildus augļkopībai, specializēsies arī dārzeņkopībā. Tā attīstība ir ļoti mērķtiecīga un redzu iespēju tapt gan jauniem produktiem, gan jaunām audzēšanas tehnoloģijām augļkopībā un dārzeņkopībā.
Agroresursu un ekonomikas institūts apvienoja četrus dažādus institūtus un struktūrvienības joprojām atrodas Priekuļos, Stendē, Rīgā un Viļānos un tagad lielākais izaicinājums ir saprast, kā strādāt kopā un kā vēl labāk sadarboties ar LLU, lai viens otru papildinātu, nevis konkurētu,” stāsta Pilvere. Viņasprāt, galvenais izaicinājums ir koordinēt sadarbību gan infrastruktūras izmantošanā, gan kopā piedalīties Eiropas līmeņa projektos vairāk nekā līdz šim.
Pilvere pievienojas nesen LU rektora Indriķa Muižnieka teiktajam, ka Latvijas zinātne pārtiek no ES struktūrfondu atbalsta, bet tas nav ilgtspējīgi. “Varu pilnībā viņam piekrist. Bet tā ir mūsu valsts politika, jo tikpat kā nekā cita bez šiem fondiem nav bijis. Ir zinātnes bāzes finansējums, kas, sākoties finanšu krīzei 2009. gadā, ļoti tika samazināts. Paļaušanās krīzes laikā tikai uz ES fondu līdzekļiem gan projektos, gan infrastruktūras attīstībā devusi to, ka tagad nav kas strādā ar jaunajām iekārtām. Infrastruktūra ir sakārtota, un iekārtas ir sarežģītas, nepietiek tikai ar laborantiem, vajadzīgi kvalificēti inženieri un zinātnieki, kas ar tām spēj strādāt. Diemžēl mēs dzīvojam no projekta līdz nākošajam projektam un, ja projekts beidzas, tad piedalāmies nākamajā konkursā. Un iznāk, ka mainām pētniecības virzienus atkarībā no šiem konkursiem. Jo projektu piesaiste notiek atklātu konkursu rezultātā, kur visi konkurē savā starpā un pēctecības pētījumos nav. To arī nespēja saprast ārzemju eksperti iepriekšējā zinātnisko institūtu vērtēšanā. Uzskatu, ka valstij steidzami jārīkojas un jāiedibina pēctecība un ilgtspējība zinātnes finansēšanā. Šobrīd ir pārtraukums ES fondu pieejamībā, ir 2016. gada aprīlis, jaunais periods ir sācies 2014. gadā un tikai pagājušajā nedēļā ir izsludināta pieteikšanās vienai IZM pārraudzītai programmai, EM programmas arī vēl nav pieejamas,” klāstīja LLU rektore. Kavēšanās nozīmē to, ka zinātnieki dodas uz ārzemēm, kur ir stabila sistēma, pēctecība. Šī kavēšanās ir drauds visai nozarei. No vienas puses ir vajadzība un pieprasījums pēc inovācijām, taču, ja zinātniekiem nav uzkrātas zināšanas ir grūti pildīt uzņēmēju pieprasījumu, sadarbība un dialogs neveidojas. Taču uz to cer valsts pārvaldes iestādes, ka zinātnieku sadarbība ar uzņēmējiem varētu attīstīt tautsaimniecībā Latvijā. Mums vajag projektus un iespējas tos pieteikt, lai nav pārrāvuma finansējumā, teica Pilvere.
Vai zinātnisko institūtu konsolidācija palīdzēs zinātnei? “Palīdzēs. Esam definējuši, ka darbojamies trīs lielās grupās – biozinātnēs, inženierzinātnēs un sociālajās zinātnēs, līdz ar to visi kopā esam mērķtiecīgi virzīti bioekonomikas nozaru attīstībai un mūsu kapacitāte ir lielāka,” uzsvēra LLU rektore.
