Pilsonību vēlas iegūt racionālu apsvērumu dēļ 0
Kamēr Latvijā daži joprojām lolo ideju par automātiskas pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem, bet citi politiķi prāto, kāpēc nepilsoņi neizmanto iespēju naturalizēties, tikmēr daļa nepilsoņu tomēr turpina mācīties latviešu valodu, kārto naturalizācijas eksāmenus un iegūst Latvijas pilsonību.
No tiem, kas šogad kārtojuši naturalizācijas eksāmenu, veiksmīgi to izdarījuši 63%, pārējiem jāuzlabo zināšanas valsts valodā un vēsturē. Kā pretendentiem uz Latvijas pilsonību sokas ar mācībām un eksāmenos? To devos noskaidrot uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nodaļu Rīgā, Daugavpils ielā, kur todien valsts valodas un vēstures pārbaudījumus kārtot pieteikušies deviņi cilvēki.
Būs jānāk vēlreiz
Uz eksaminācijas telpas durvīm uzraksts, ka eksāmena norise tiek filmēta. Eksāmenam ir vairākas daļas, pirmā – latviešu valodas rakstītprasmes pārbaude. Pilsonības pretendenti nāk ārā no telpas ar dažādām emocijām – priecīgi, domīgi, skumīgi… Pirmajā daļā ir klausīšanās, lasīšanas un rakstītprasmes pārbaudes. Rakstītprasmes pārbaudi no deviņiem nav izturējuši divi. Tukumniece Ludmila stāsta, ka viņai šis jau otrais mēģinājums un atkal – nesekmīgs. Sieviete atzīst, ka neprotot pareizi likt garumzīmes. Taču Ludmila no eksaminācijas komisijas uzzinājusi, ka cilvēkiem, kas sasnieguši 65 gadu vecumu, naturalizācijas eksāmens jākārto atvieglinātā variantā, bez šīs rakstveida pārbaudes latviešu valodā. “Tāpēc nākšu atkal pēc pusotra gada, kad man jau būs 65 gadi,” nolēmusi Ludmila. Viņa Latvijā dzīvo kopš 1958. gada un atminas, ka bērnībā krievu skolā latviešu valoda mācīta kā izvēles priekšmets: “Mammai direktors prasīja, vai grib, lai es mācītos trīs valodas. Viņa izlēma, ka pietiks ar krievu un vācu. Tā latviešu valodu mācījos tikai divās vidusskolas klasēs un rakstu ar kļūdām.” Runāt latviski Ludmila prot labi – viņa četrus gadus dzied Tukuma korī “Rosme” un kora dalībnieku vidū sarunbiedru netrūkst.
Cits pilsonības pretendents Igors rakstisko daļu ir nokārtojis sekmīgi, bet runāšana vedas kā pa celmiem – lēni uzdotus jautājumus saprot un spēj uz tiem atbildēt, taču jauc vārdu locījumus, galotnes. Eksāmenā uz visiem jautājumiem atbildējis ar gramatikas kļūdām.
Eksaminācijas komisijas pārstāve stāsta, ka runas pārbaude sastāv no trim daļām. Pirmā ir intervija, un viņa vērtē, ka intervijā Igoram nebija slikti rezultāti. Tajā ir jāpastāsta par sevi pats elementārākais – adrese, telefons, jāpastāsta par darbu, pienākumiem. Bet otrā daļa ir situatīvā saruna, un tieši tajā valodas prasmi var pārbaudīt vislabāk.
Situācijas ir visdažādākās – cilvēks atrodas pastā vai veikalā vai meklē bērnam skolu. Trešajā daļā ir jāapraksta, kas redzams attēlā: varbūt tā būs bilde, kur redzama lidosta, varbūt – tirgus, kur pērk augļus vai dārzeņus.
Igors Liepājas Jūrniecības koledžā 2004. gadā ieguvis kuģa stūrmaņa izglītību. Viņš atceras, ka toreiz eksāmens bija latviešu valodā, bet pirms tam visi mācību materiāli – krieviski… Tagad, gatavojoties pārbaudījumiem, lasījis grāmatas latviešu valodā. Bet, kad jārunā, latviešu vārdi jūk ar angļu vārdiem. Igoram ir iespēja triju mēnešu laikā uzlabot valodas prasmi un ierasties uz eksāmenu 25. maijā. Viņa motivācija iegūt pilsonību ir pragmatiska – vīrietis uzzinājis, ka ārzemēs uz dažiem darbiem varēs pretendēt tad, kad būšot Eiropas Savienības valsts pilsonis.
Var apsveikt četrus
Salaspiliete pensionāre Natālija par motivāciju atbild vienkārši: “Mana meita ir pilsone, mazdēls ir pilsonis. Es arī gribu.” Viņa, gatavojoties eksāmenam, ir skatījusies TV ziņas un seriālus latviski un desmit stundas eksāmena tematus izrunājusi ar privātskolotāju.
Jūrmalniecei Svetlanai latviešu valodas pārbaudē veicies ļoti labi. Kad interesējos, kas bija pats grūtākais, viņa atbild – cīnīties ar saviem nerviem. Pēc pārtraukuma sāksies eksāmena otrā daļa, tajā jāatbild uz jautājumiem par Latvijas Satversmi un vēsturi. Svetlana domā, ka Latvijas valsts himnu viņai būs vieglāk uzrakstīt nekā norunāt. Sievietei ir 53 gadi. “Man pašreiz nav darba, bet ir daudz brīva laika. Vajag ar kaut ko nodarboties,” Svetlana atbild par motivāciju naturalizēties. Agrāk strādājusi tirdzniecībā, taču pēc operācijas nevar celt smagumus, arī aukstumā ilgi būt nav ieteicams. Viņa pašlaik saņem 68 latu invaliditātes pensiju. Svetlanas vīrs aizgājis no viņas jau pirms operācijas, un māte esot vienīgais cilvēks, kas slimības laikā rūpējies. Māte ir nepilsone; viņa jūtoties jau veca un neko savā dzīvē vairs negrib mainīt.
Pēcpusdienā Svetlana sekmīgi nokārto arī pārbaudījumu vēsturē. Viņa sev ir pierādījusi, ka var to izdarīt, un šī apziņa ir kā viens ķieģelītis nākotnē, par ko sieviete cenšas domāt optimistiski.
No deviņiem cilvēkiem, kuri kārtoja pārbaudījumu todien, četri neguva pietiekamu vērtējumu valsts valodas pārbaudījumā, bet vienam būs jākārto vēlreiz vēsture. Kad interesējos, kāda ir kopējā aina un cik no pilsonības pretendentiem, kas iesnieguši pieteikumu un samaksājuši valsts nodevu, pilsonību arī iegūst, izrādās, šīs ceturtdienas rezultāti ir diezgan tipiski.
Pagājušogad no visiem eksaminētajiem latviešu valodas eksāmenu nokārtoja tikai 52 procenti, stāsta Naturalizācijas pārvaldes vadītājs Igors Gorbunovs. Viņš salīdzina – kopš deviņdesmitajiem gadiem prasības nav mainījušās, eksāmens nav grūtāks, taču toreiz to nokārtoja deviņi no desmit pretendentiem.
No tiem, kas kārtojuši šogad, veiksmīgi to izdarījuši 63 procenti, un arī iesniegumu skaits, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir par dažiem procentiem pieaudzis. Varbūt tas ir saistīts ar pašvaldību vēlēšanu tuvumu? Atbilstīgi likumam lēmums par uzņemšanu pilsonībā ir jāpieņem gada laikā, taču reāli tas notiek ātrāk – divu līdz četru mēnešu laikā no eksāmenu nokārtošanas dienas. Tie, kas nokārtoja pārbaudījumus gada sākumā, ja pagūs apmainīt pasi, ies balsot.
Nevis patriotisms, bet racionālais prāts
Naturalizācijas pārvaldes aptaujās kā galvenais iemesls, kāpēc cilvēki iegūst Latvijas pilsonību, minēts – tāpēc ka dzīvoju Latvijā. “2011. gadā pētījumā kā otrs iegansts bija norādīta iespēja iegūt Eiropas Savienības pilsonību, bet, tā kā krīze iestājās arī Eiropā, pagājušogad šis iegansts vairs nebija tik svarīgs,” saka I. Gorbunovs. Un palielinājās to skaits, kuri par nozīmīgu motīvu uzskatīja vēlēšanu tiesību iegūšanu. Cilvēkus, kas nāk kārtot pilsonību, virza nevis patriotisms, bet racionālais prāts, secina pārvaldes vadītājs. Viņi domā, ko šis statuss viņiem dos. Daudzi nepilsoņi vecumā ap 55 gadiem izvēlas iegūt Krievijas pilsonību, lai saņemtu Krievijas pensiju. Šo procesu var redzēt pēc tā, kā cilvēki atsakās no nepilsoņa statusa, un pirms diviem gadiem pieteikumu Krievijas pilsonības iegūšanai bija divreiz vairāk nekā Latvijas pilsonībai.
Nepilsoņi var bez vīzas ceļot kā uz Krievijas Tālajiem Austrumiem, tā uz Eiropas tālāko vietu rietumos – Portugāli. Un, ja cilvēks negrib kļūt par Saeimas deputātu un negrib strādāt, piemēram, tiesā, tad viņš mierīgi dzīvo kā nepilsonis.
Pēc noteikumiem uz eksāmenu var ierasties trīs reizes un, ja pārbaudījumus nenokārto, tad lietas izskatīšanu izbeidz. Tad ir tiesības iesniegt pieteikumu no jauna. Mēdz būt arī gadījumi, kad pēc pirmā eksāmena persona vairs neierodas. Pāris cilvēkiem gadā atsaka pilsonību tāpēc, ka viņi eksāmenā mēģinājuši izmantot “palīglīdzekļus”. Piemēram, kādam vīrietim himnas teksts bijis ierakstīts uz lapiņas caurspīdīgā pildspalvas korpusā un viņam eksāmena kārtošana tika pārtraukta.
Fakti * Kopš naturalizācijas sākuma līdz šā gada 31. janvārim Latvijas pilsonībā ir uzņemtas 139 886 personas, to skaitā 14 180 bērni, kas naturalizējušies kopā ar vecākiem. Pēdējo piecu gadu naturalizācijas statistika rāda diezgan vienmērīgu līkni: 2008. gadā Latvijas pilsonībā uzņemtas 3004 personas, 2009. g.– 2080, 2010. g. – 2336, 2011. g. – 2467 un pērn – 2213. * “Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas pamatnostādnēs 2012. – 2018. gadam” ierakstīts, ka 2014. gadā Latvijas pilsonībā uzņemto skaits būs 5300 un 2018. gadā – 5500, un paredzēts, ka nepilsoņu īpatsvars Latvijas iedzīvotāju vidū būs samazinājies no 12,1 līdz 9,8 procentiem. |
