Pilsētvidē ņemtās bērzu sulas nav piesārņotākas par mežā vai pļavā iegūtajām 1
Pilsētvidē ņemtās bērzu sulas nav piesārņotākas par tām, kas iegūtas no mežā vai pļavā augošiem bērziem, liecina pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” bērzu sulu pētījuma līdzšinējie rezultāti.
“BIOR” veic pētījumu, lai novērtētu bērzu sulu ķīmisko sastāvu, kā arī identificētu un novērtētu iespējamos riskus to patērētājiem Latvijā. Pētījumā divu gadu laikā ievākti bērzu sulu paraugi no privātpersonām, kas tās tecina pašpatēriņam, un paraugi no tirdzniecībā esošajām sulām. Ievācot paraugus, aprakstīta parauga ievākšanas vieta un metode, uzglabāšanas un patēriņa veids. Šogad turpinās 2015.gadā sāktā pētījumā otrā kārta.
“BIOR” eksperti ir secinājuši, ka bērzu sulā parasti ir augsts kopējais mikroorganismu skaits un ūdens aktivitāte, kas pozitīvi ietekmē mikroorganismu skaita pieaugumu sulu uzglabājot. Pateicoties augstai ūdens aktivitātei sulā, tā labi rūgst, un var būt par pamatu dažādu dzērienu izgatavošanai, tādējādi paildzinot tās izmantošanas periodu.
Savukārt mikroorganismu avots sulā lielākoties ir apkārtējā vide un trauki, ar ko sula nonāk saskarē.
Tāpat pētījumā secināts, ka nesterilos traukos ievāktas un glabātas sulas satur krietni vairāk mikroorganismu nekā sula no steriliem traukiem. Kādā paraugā pat tika novērota koliformu klātbūtne, kas tieši liecina, ka nav ievērota pietiekama trauku higiēna.
Šogad “BIOR” pētījuma kontekstā analizē arī cukuru saturu bērzu sulās. Rezultāti liecina, ka galvenie cukuri bērzu sulā ir fruktoze un glikoze, kuru kopējais apjoms variē no aptuveni astoņiem līdz piecpadsmit gramiem uz litru.
Dažādu elementu saturs atšķiras starp dažādiem bērzu sulas paraugiem. Lai arī bērzu sulās var atrast tādus zināmākos industriālos piesārņotājus, kā piemēram, niķelis, arsēns, kadmijs, alva, bārijs un svins, to daudzums ir ļoti mazs un tas nevarētu ietekmēt sulas patērētāju. Pagaidām nav novērota tendence, ka no pilsētvides ņemtās sulas būtu piesārņotākas par tām sulām, kas iegūtas no bērziem mežā vai pļavā.
Tāpat “BIOR” eksperti secinājuši, ka arī mikroelementu un makroelementu daudzums bērzu sulas paraugos atšķiras. Bērzu sulā ir salīdzinoši daudz kālija un kalcija, kā arī mikroelementu – cinka un dzelzs, kā bieži vien Latvijas iedzīvotāju uzturā trūkst. Bērzu sulu paraugos novērots arī tik liels mangāna daudzums, ka pēc viena litra bērzu sulas izdzeršanas, cilvēks var uzņemt šī elementa dienas devu.
“BIOR” pētnieki iesaka pirms sulas tecināšanas izvērtēt apkārtējās vides kvalitāti, lai izvairītos no iespējama ķīmiska
piesārņojuma. Tirgošanai paredzētās sulas nedrīkst ievākt vietās, kas atrodas blakus potenciālajiem piesārņojuma avotiem, piemēram, lielceļos un pilsētā. Taču saskaņā ar pētījuma rezultātiem, iedzīvotāji to neievēro, jo pašpatēriņam bērzu sulas ievāc pat lielpilsētas zaļajā zonā.
“BIOR” ir pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnes valsts institūcija. Tās galvenā lēmējinstitūcija ir Zinātniskā padome, kurā pārstāvēti zinātnieki no galvenajiem pētniecības virzieniem. Zinātniskā padome apstiprina institūta darbības un attīstības stratēģiju, nosaka institūta darbības virzienus, ievēl institūta direktoru un citas amatpersonas akadēmiskajos amatos.
