“Eurobarometer” uzrāda nozīmīgas atšķirības pilsētu dzīves kvalitātē 0
Jaunākais “Eurobarometer” pētījums liecina – apmierināti ar dzīvi savā pilsētā ir 80% eiropiešu. Šādi dati iegūti, analizējot 79 Eiropas pilsētu un četru pilsētu kopu dzīves kvalitāti.
“Ar savu dzīvi piepilsētā netālu no Hamburgas esmu ļoti apmierināts. Mītu nelielā privātmājā, tai apkārt ir neliels dārzs, kurā audzēju ogulājus, dārzeņus, pļauju zālienu, rudenī novācu ražu un gatavoju gardus našķus, ar ko pacienāt savus mazbērnus, kas mani regulāri apciemo. Tāpat, neraugoties uz savu cienījamo vecumu, apmeklēju baznīcu, dziedu senioru korī un piedalos vietējās senioru biedrības darbā. Tas viss man pieejams tuvākajā apkārtnē, bet nez vai es justos tik apmierināts ar savu dzīvi, ja maksājumi par māju būtu daudz augstāki nekā tie ir pašlaik,” atzīst vācu seniors Ekehards Verners.
Pētījuma veicēji skaidro, ka apmierinājuma līmeni ar dzīvi pilsētā nosaka dažādi faktori – apkārtējās vides tīrība, zaļo zonu esamība, tādas publiski pieejamas vietas kā tirgi, skvēri, gājēju zonas. Svarīga arī drošības sajūta ne tikai savā pilsētā, bet arī kaimiņos esošajās.
Visvairāk apmierināto pilsētnieku bijis salīdzinoši nelielajā Dānijas pilsētā Ālborgā (99%), Hamburgā (98%), Cīrihē (Šveice) un Oslo (Norvēģija) – 97%. Daudz mazāk – Grieķijas Atēnu apkārtnē (59% apmierināto), Itālijas pilsētā Neapolē (65%) un Palermo (71%).
Pilsētas sabiedriskā transporta piedāvājumu visatzinīgāk bija novērtējuši iedzīvotāji Cīrihē (95% apmierināto), bet vissliktāk Romā (tikai 32%), Neapolē vēl mazāk – 23%.
Vēl izteiktākās atšķirības vērojamas pilsētu piedāvāto veselības aprūpes pakalpojumu jomā, secina pētījuma veicēji. Vācijas, Beļģijas, Šveices un Austrijas pilsētās pat deviņi no desmit respondentiem bijuši apmierināti ar viņiem pieejamo veselības aprūpi.
Pretēji tam 19 pilsētās, ieskaitot 8 ES valstu galvaspilsētas (Atēnās, Bukarestē, Varšavā, Bratislavā, Rīgā, Romā, Sofijā un Budapeštā), lielākā daļa respondentu ar to bijuši neapmierināti. Piemēram, Rīgā to nosaka garās rindas pie valsts apmaksātiem medicīnas speciālistiem, plānveida operāciju nepieejamība, augstais pacienta līdzmaksājums, kā arī nereti normālas komunikācijas trūkums ar savu ģimenes ārstu.
Diemžēl salīdzinājumā ar 2009. gadā publiskoto apsekojumu redzams, ka vairākumā pilsētu, kur jau tā bijusi liela neapmierinātība ar veselības aprūpes pakalpojumiem, stāvoklis ir tikai pasliktinājies, jo iedzīvotāji to vērtējuši vēl negatīvāk nekā iepriekš.
Tāpat minētā apsekojuma dati apliecina, ka ES pilsētās bezdarbs kļuvis par nopietnu problēmu. Tikai deviņās pilsētās esot viegli atrast darbu, piemēram, Oslo (70% apmierināto), Prāgā (63%), Minhenē (58%), Antālijā (58%) (Turcija), Cīrihē (55%), Stokholmā un Helsinkos (53%). Taču septiņās pilsētas pat deviņi no desmit respondentiem bija norādījuši, ka tas praktiski nav iespējams, īpaši Palermo, Neapolē, Malagā, Atēnu apkārtnē un citviet. Apzinoties problēmas nozīmīgumu, šā gada Eiropas reģionu un pilsētu nedēļā stāstīja par veiksmīgiem projektiem gan augstā jauniešu bezdarba līmeņa risināšanā, gan elastīgu darba formu ieviešanā vietās, kur ir bezdarbs un iedzīvotāju skaita samazināšanās, konkrēti – lauku reģionos. Šādās vietās Lielbritānijā, Francijā un tepat Latvijas kaimiņvalstī Igaunijā veiksmīgi ieviesti attālinātā darba centri jeb biroji ar šāda veida darbam nepieciešamo aprīkojumu – informācijas un komunikācijas tehnoloģijām, ātrgaitas internetu. Manuela Gēra no Rostokas universitātes Vācijā stāstīja, kā, uzlabojot daudzu bez darba palikušu akadēmiski izglītotu cilvēku, kā arī studentu prasmes atbilstoši mainīgajam darba tirgum, izdevies piesaistīt nodarbinātos Rostokā tik nozīmīgajai jūras un zvejniecības nozarei. Tagad tā ieguvusi mūsdienu prasībām atbilstoši sagatavotus akvakultūras, bioloģijas, inženierzinātņu, ekonomikas speciālistus un juristus.
Uzziņa
Plašāk ar jaunāko “Eurobarometer” apsekojumu par to, kā iedzīvotāji uztver dzīves kvalitāti Eiropas pilsētās, var iepazīties mājas lapā: http://ec.europa.eu/regional_policy/activity/urban/index_en.cfm
