Tramvajam ir tikai viens trumpis – tā ir ietilpība, kas ļauj pārvietot lielu cilvēku daudzumu 10
Rīdzinieks 19 gadus vecais Viesturs Krūmiņliepa šopavasar pabeidza Rīgas 6. vidusskolu, nu studē pilsētplānošanu profesionālās izglītības universitātē NHTV Bredā, Nīderlandē. Viesturs jau bērnībā zīmējis ielu tīklus un iztēlojies transporta shēmas. Mācoties 10. klasē, zinātniski pētnieciskajā darbā izstrādāja savu Krišjāņa Barona ielas vīziju. Šis darbs Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu kategorijā ieguva otro vietu valstī. Viesturs piekodina, ka nav atbildīgs par to, kas pašlaik notiek Barona ielā, jo tas nav viņa projekts.
– Zinot, ka tev ir sava vīzija par Barona ielu, interesanti, kādas sajūtas tevi pārņem, redzot, kā tagad norisinājusies tās rekonstrukcija?
– Tas raisa sarūgtinājumu un pat dusmas. Jau biju samierinājies, ka rezultāts nebūs teicams, jo, taupot līdzekļus, netika veikta ielas pilna rekonstrukcija. Tomēr tik šausmīgu rezultātu nebiju gaidījis. Slikta bijusi gan veikto darbu kvalitāte, gan arī plānošana. Piemēram, auto stāvvietas ir tik ļoti sašaurinātas, ka spēkrats tajās vairs neietilpst. Bīstamāka šī iela tagad kļuvusi velobraucējiem.
– Sociālajos tīklos esi aktīvi komentējis arī Skanstes tramvaja līnijas ieceri. Vai tu saproti, kāpēc tieši šim projektam šobrīd tiek dota zaļā gaisma?
– Cik esmu sapratis, Eiropa nedotu naudu tramvaja līnijas būvniecībai uz rajoniem, kur jau kursē ekoloģiskais transports – trolejbuss. Tātad atkrīt Purvciems, Pļavnieki un Ziepniekkalns, kur īstenībā visvairāk vajadzētu tramvaju. Atliek vien “Rīgas satiksmes” piesauktais Rumbulas, Berģu vai Skanstes virziens. Rumbula pašlaik ir vēl lielāka pļava nekā Skanste, turklāt visu sarežģītu un sadārdzinātu tas, ka ne 7. tramvaja maršruts, ne 3. depo nav pielāgoti zemās grīdas tramvajiem. Pieņemu, ka tika izvēlēta Skanste, jo tad šā projekta ietvaros var iegūt finansējumu arī esošo centra tramvaja līniju rekonstrukcijai. Berģu virziena gadījumā centra līniju rekonstrukciju būtu daudz grūtāk pamatot, bet līnija Juglā jau tika rekonstruēta.
– Lai gan esi šim projektam veltījis kritiskas piezīmes, jau pirms sarunas uzsvēri, ka kopumā tomēr drīzāk esi par šo projektu. Kāpēc?
– Tramvaja līnijas būvē uz simt un vairāk gadiem. Mēs, protams, varam teikt, ka pašlaik Skanste ir lielākoties pļava, taču jāsaprot, ka Eiropa šo naudu dod tieši tagad, nevis pēc simts gadiem, kad šis rajons būs pilns ar daudzdzīvokļu un biroju namiem. Turklāt redzu, ka šī līnija nākotnē var tikt gan savienota ar Purvciemu, gan pa Hanzas tuneli vest uz Iļģuciemu un Imantu. Tuvākajā nākotnē vislielākais ieguvums būs “Arēnas Rīga” apmeklētājiem, jo jaunajos tramvajos var satilpt 430 pasažieri, kamēr 3. maršruta trolejbusā vien 120. Tāpēc pasaulē uz plaši apmeklētu pasākumu vietām parasti cenšas izveidot tieši tramvaju satiksmi. Uzskatu, ka arī simtiem Dizaina un mākslas, Hanzas, kā arī Kultūru vidusskolas audzēkņu varētu šķist pievilcīgi izmantot Skanstes līniju. Vēl viens ieguvums ir elastība: 6. tramvajs ir visnoslogotākais sabiedriskā transporta maršruts Rīgā, ik dienas pārvadājot aptuveni 30 000 pasažieru. Jaunā tramvaja līnija ļautu visdažādākajos veidos koriģēt maršrutus neparedzētos gadījumos, jo savienos trīs maršrutus.
– Un kas, tavuprāt, ir šīs ieceres būtiskākie mīnusi?
– Skanste noteikti nav no tām Rīgas vietām, kur šobrīd akūti prasītos pēc tramvaja satiksmes. Taču, ja Eiropas finansējuma kritērijiem kvalificējas tikai Skanste, tad lietderīgāk to tomēr izmantot.
Paredzu, ka jaunā līnija pasliktinās satiksmi Pērnavas un Brīvības ielas krustojumā, jo tur ir ļoti grūti izbūvēt tramvaju tā, lai tas nenonāk vienā sastrēgumā ar pārējo transporta plūsmu. Tādējādi vēl lēnāka būs gan visa autosatiksme, gan arī cits sabiedriskais transports, jo tam te nav atsevišķu joslu. Vicemērs Andris Ameriks minēja, ka satiksmi Senču ielā plānots atslogot, tuvākajos gados pabeidzot Austrumu maģistrāli un Tvaika ielas pārvadu. Iespējams, tad Senču ielas vidējās joslas var atvēlēt tramvajam un autobusam? Autosatiksme joprojām būtu lēna vai pat lēnāka, toties neciestu ne Lielie kapi, ne Pērnavas ielas aleja. Katrā ziņā sabiedriskā transporta prioritāte un dabas saglabāšana ir Eiropas pilsētu pamats. Lai arī Kohēzijas fonda nauda domāta ekoloģiska transporta attīstībai, nav pārliecības, ka, izbūvējot Skanstes tramvaja līniju, tiks domāts arī par riteņbraucējiem. Liepāja par šo Eiropas naudu Lielajā ielā ne tikai rekonstruēs sliedes, bet arī izveidos velojoslas.
