Pilsētnieki uzlādējas savos pagalmos. Vai mainās vērtības? 0
Viena no 21. gadsimta spilgtām iezīmēm ir cilvēku vēlme pēc radošuma – mākslā, apģērbā, interjerā, darba vidē un citur.
Līdz ar šīs tendences izplatību daudzviet pasaulē, arī Latvijā pēdējos gados ir pieaudzis radošo kvartālu skaits, uz kuriem cilvēki labprāt dodas izklaidēties, baudīt kultūru, ēdienu, kā arī socializēties.
Īpaši izteikta radošo kvartālu attīstība Latvijā vērojama tieši galvaspilsētas centrā, taču arī dažādos Rīgas mikrorajonos ir atdzīvinātas veco fabriku teritorijas vai citas līdz šim neapgūtas teritorijas, kurās veiksmīgi darbojas izstāžu zāles, tiek rīkoti dažāda satura pasākumi, ir iespēja gardi paēst un pat rīkot formālas darba konferences.
Saglabājot vēsturisko auru
Viens no šādiem piemēriem ir VEF kvartāls, kuru 2016. gadā sāka attīstīt “STATS” grupa. “Pasaules lielo pilsētu pulss un tendences līdz mums nonāk ar zināmu nokavēšanos. Rietumeiropā un ASV industriālo teritoriju atjaunošana un pārveide notiek jau diezgan sen.
Šobrīd saukties par kvartālu ir aktuāli – gan nekustamo īpašumu attīstītāji, gan telpu lietotāji meklē savai idejai pielāgotas teritorijas, ēkas, vidi. Cilvēkiem aizvien būtiskāka kļūst vietas un vides pievienotā vērtība, kas atbilst kādai noteiktai, viņiem tuvai idejai,” sev atklājis VEF kvartāla vadītājs Gatis Vanags.
“Iespējams, ka tas liecina par nemateriālo vērtību pieaugošo nozīmi mūsu dzīvē. Izvēloties darba vai atpūtas vietu, šobrīd tiek ņemti vērā arī emocionālie faktori
– sajūtas, cilvēki, stāsti, vēsturiskie un šodienas notikumi. VEF kvartālam, piemēram, ir trīs svarīgākās mērķauditorijas – biroju nomnieki, pasākumu organizatori un pasākumu apmeklētāji.
Šobrīd gan vairāk fokusējamies tieši uz biroju nomniekiem, jo seno ēku atjaunošana un pārveidošana par darba apstākļiem ērtām telpām prasa vislielāko resursu ieguldījumu.
Vēlamies saviem nomniekiem radīt vidi, kurā ir integrētas mūsdienu darba vides komforta un tehnoloģiskās prasības, bet vienlaikus ir saglabāta arī VEF ēku vēsturiskā aura un šarms. Priecājamies, ka šeit mājvietu jau atraduši tādi Latvijā zināmi uzņēmumi kā “Kool Latvija”, “Kalve Coffee”, “Intrum”, “Dižozols”, “Brand Box”, “Skudras Metropole” un citi,” turpina Gatis Vanags.
VEF kvartālā tiek organizēti arī “street food” tirdziņi, dizaina pasākumi, izstādes un koncerti. Tāpat jau otro gadu šeit darbojas projekts “Vasarnīca”, kura ideja ir sniegt iespēju māksliniekiem izmantot industriālo telpu bez nomas maksas 14 dienas.
“Nākotnē VEF kvartālu redzam kā vietu, kur cilvēkiem gribētos būt, darīt, radīt un baudīt.
Lai to sasniegtu, turpināsim renovēt mūsu īpašumā esošās ēkas 30 000 m2 platībā, pilnveidosim iekšējo infrastruktūru – ietves, celiņus, apgaismojumu –, kas līdz šim bija ļoti bēdīgā stāvoklī, turpināsim veidot jaunas zaļās un atpūtas zonas, uzstādīsim elektromobiļu uzlādes stacijas, aicināsim kļūt par nomniekiem arī pakalpojumu sniedzējus – kafejnīcas, bērnu nodarbību centrus, vietējo ražotāju veikalus –, un noteikti piedāvāsim vēl vairāk kultūras pasākumu,” plānus iezīmē kvartāla attīstītājs.
Dzīvais koka arhitektūras pagalms
Par vienu no Rīgas dzīvākajiem kultūras centriem tiek dēvēts Pārdaugavā esošais Kalnciema kvartāls, kura atjaunošanu 2001. gadā aizsāka brāļi Kārlis un Mārtiņš Dambergi, piešķirot jaunu dzīvi senajām, laika gaitā degradētajām koka mājām un sakārtojot teritoriju sabiedriskiem pasākumiem, lai tie būtu pieejami plašai publikai, iekļaujot apkaimes iedzīvotājus un atbalstot vietējās iniciatīvas.
Kalnciema kvartāla 18. un 19. gs. mijā celtās Rietumeiropas vēlīnā klasicisma koka mājas ir unikāla Rīgas zīme – tām līdzīgu nav nekur citur pasaulē. Turklāt Kalnciema kvartāls ir daļa no Pārdaugavas koka apbūves plašās teritorijas.
“Jau kopš 2008. gada Kalnciema kvartālā visu gadu sestdienās, decembrī arī svētdienās notiek iknedēļas zemnieku, mājražotāju un amatnieku tirgus, kas pulcē līdz pat 150 Latvijas tirgotāju.
Šeit daudzi mazie uzņēmēji sākuši savu darbību un attīstījušies, jo katram tirgotājam ir iespēja satikt savu pircēju un iegūt atgriezenisko saiti. Un
tā ir lieliska alternatīva, lai neveidotu savu veikalu uzreiz, bet sāktu darbību pakāpeniski, testējot produktu.
No maija līdz septembrim trešdienās norisinās “street food” festivāls.
Jau kopš 2010. gada siltajā sezonā ceturtdienu vakaros notiek bezmaksas brīvdabas koncerti. Visa gada garumā notiek arī laikmetīgās mākslas izstādes, lekcijas par koka arhitektūru, dizainu un citām tēmām, sociālās uzņēmējdarbības pasākumi, diskusijas, darbnīcas un meistarklases. Jāatzīmē, ka pasākumi ir bez ieejas maksas, lai tie būtu pieejami plašai publikai. Tāpat svarīgi uzsvērt, ka apmeklētāji šeit var droši uzturēties ar saviem četrkājainajiem draugiem – suņiem,” stāsta Kalnciema kvartāla pārstāve Darja Trizna.
Jaunpienācēji – Tallinas iela un Andrejosta
Kā vienus no jaunākajiem radošo kvartālu pulkā ir vērts pieminēt Tallinas ielas kvartālu un Andrejostas kvartālu. Tallinas ielas kvartāls ir tukšo ēku pagaidu lietošanas projekts (bijusī Sanitārā transporta autobāze), kuru pērn lietošanā uz trīs gadiem pārņēma biedrība “Free Riga”.
Šī ir kvartāla otrā vasara, un vēl turpinās tā veidošana – gan tehniski, gan saturiski. Arī šeit notiek dažāda satura pasākumi – koncerti, izstādes, dejas, cirka un teātra izrādes, lekcijas, konferences, darbnīcas un nodarbības bērniem, nedēļas nogalēs un atsevišķos pasākumus kvartālā var nobaudīt dažādus “street food” ēdienus, darbojas arī kafejnīcas, koprades telpas un mākslinieku darbnīcas.
Tallinas ielas kvartāla kurators Kaspars Lielgalvis norāda, ka atbilstoši daudzveidīgajam jauno kvartāla iemītnieku piedāvājumam kvartālu apmeklējot ļoti plaša auditorija – sākot ar radošo inteliģenci, beidzot ar bērniem, pusaudžiem, progresīviem uzņēmējiem un pilsētas viesiem.
Viņš uzskata, ka radošo kvartālu bums, iespējams, saistīts ar pastāvīgo pilsētu iztukšošanos, kas savukārt saistīta ar iedzīvotāju skaita sarukšanu un arvien jaunu māju būvēšanu, kā arī ar ekonomiskās labklājības slāņošanos jaunajā, mums vēl tik svešajā kapitālistiskajā sistēmā.
“Radošie kvartāli ir kā salas, ko neveido pilsētas administrācija vai investori, bet tie, kas vēlas aktīvi iesaistīties pilsētas attīstības procesos, meklējot jaunus veidus,
kā uzlabot pilsētvides kvalitāti savās mājās – savā pilsētā,” domā K. Lielgalvis.
Savu otro sezonu šogad piedzīvo arī Andrejostas kvartāls, kas tika veidots, iedvesmojoties no Andrejostas lokālā šarma, industriālā piesitiena un tuvumā esošās Daugavas enerģijas.
Ceturtdienās šeit viesojas tautā zināmi un iemīļoti dīdžeji, divas reizes mēnesī tiek rīkoti īpašie svētki – grupu koncerti. Reizi pa reizei kvartālā notiek arī latviešu dizaineru, mājražotāju un amatnieku tirdziņš. Lielākā atšķirība, kas Andrejostas kvartālu atšķir no citiem, ir tā unikālā lokācijas vieta.
