Pilsētas piesaka karu bebriem 1
Kopš 2014. gadā spēkā stājās aizliegums pilsētu teritorijās veikt medības, Liepājas, Saldus, Rīgas un daudzu citu pilsētu vadība saskaras ar izaicinājumu – meklēt risinājumu bebru populācijas kontrolei.
“Nevar ļaut bebriem nekontrolēti vairoties un ieņemt pilsētu, kvartālu pēc kvartāla. Liepājā ir vairākas ūdenskrātuves un daudzās ir iemetušies bebri. Viena no tām ir lielais dīķis pilsētas parkā pie “Olimpijas” stadiona. Tur bebri manīti jau pirms vairākiem gadiem. Lielie vītoli ir cietuši un nav saglabājami. Mums nekas cits neatliek, kā tos nozāģēt. Kas notiks, ja bebri sāks virzīties tālāk Liepājas Piejūras parka teritorijā?” pamatotās bažās par bebru invāziju vaicā Liepājas pilsētas Būvvaldes pārstāvis Aigars Štāls.
Liepājas dienvidrietumu rajonā ir trīs skaisti dīķīši, kuru krastā ir uzbūvēts jauns dzīvojamais komplekss “Rietumkrasts”. Iedzīvotāji ir novērojuši, ka dīķa krastā netālu no mājām ir iemitinājušies bebri, kuri aktīvi grauž apkārtnē dāsni augošos kārklu krūmus un dažādus kokus. Pastaigu cienītāji ne reizi vien iekrituši bebru alās. Dažs spriež, ka, palielinoties bebru kolonija apdraudēs dzīvojamo ēku konstrukcijas veselumu un stabilitāti. “Nevar pieļaut, ka bebri turpina darboties un apdraud cilvēku drošību!” uzsver Aigars Štāls un atzīmēja, ka Liepājā ir konstatētas vēl arī citas vietas, kur ir bebri.
Kā zināms, likums paredz aizliegumu medīt pilsētā, bet pieļauj Medību koordinācijas komisiju izveidi katrā no pašvaldībām, tādējādi dodot tām rīcības brīvību lemt par savvaļas dzīvnieku populāciju ierobežošanas pasākumiem. 2016. gadā pašvaldība noslēdza medību tiesību nodošanas līgumu ar mednieku klubu “Liepāja”, atļaujot medīt mežacūkas un nelimitētos medījamos dzīvniekus. Lai samazinātu bebru skaitu, tika nolemts papildus noslēgt vienošanos ar vietējo profesionālu bebru mednieku, kurš pagājušās medību sezonas laikā pašvaldībai piederošās teritorijās ir noķēris nedaudz mazāk kā 40 bebru. Grauzēju populācijas kontrolei tiek lietotas humānas un drošas medību metodes – lamatošana. Dzīvnieku skaits jau ir samazinājies. Piemēram, pie pilsētas dienvidu robežas esošajā populārajā ūdenstilpē “Pakaviņas” bebru vairs nav. “Dzīvniekam ir jābūt mežā savā vaļā. Arī pilsētas nomalēs bebri var dzīvot netraucēti. Kaut kur upes, ezera vai nomaļu kanālu krastos viņiem būtu īstā vieta. Tur viņu dzīvotnes izveide nemainīs ūdens noteces režīmus, teritoriju appludināšana, koku nograušana un zemes rakšanas darbi neapdraudēs cilvēku saimniecību un drošību. Tur bebri mierīgi var dzīvot un vairoties. Taču mēs nevaram pieļaut, ka grauzēji iemitinās pilsētas apdzīvotajā teritorijā un ietekmē mūsu dzīvi,” uzsvēra Aigars Štāls.
Problēma arī Saldū
Saldus pašvaldības pieeja grauzēju problēmai pilsētā ir tikpat racionāla un operatīva. Balstoties uz likuma normām, Medību koordinācijas komisija nolēma noslēgt līgumu ar profesionālu mednieku par bebru izķeršanu Cieceres upē un Saldus teritorijā kopumā. “Patiesībā, mums nebija sevišķu problēmu ar iedzīvotājiem vai asu jautājumu no sabiedrības locekļiem par dzīvnieku nonāvēšanu. Jebkurā momentā, kad vien pacelsies dzīvnieku aizsardzības tēma, es varu aizvest un uz vietas parādīt, kādu postu nodara bebri. Saldus centrā viņi jau bija sākuši grauzt ne tikai vecos kokus un jaunos apstādījumu, bet pat rozes un citus košumkrūmus!” atklāj Saldus novada domes priekšsēdētāja vietnieks un Medību komisijas vadītājs Raivis Dzīrups.
Saldus pašvaldība bebru populācijas kontrolei nolīgtajam medniekam ik mēnesi maksā atalgojumu, un šie līdzekļi sedz izdevumus par lamatām, kas jāpiepērk. Pilsētas iedzīvotāji regulāri piesavinās medību rīkus, un vienu bebru lamatu cena var sasniegt 20 eiro. Vienlaikus no pašvaldības maksātās naudas tiek segti arī ceļa izdevumi. “Tā ir cīņa ar vējdzirnavām, jo bebri vienmēr ir un būs. Mums ir aktīvi cilvēki, kuri nekavējoties ziņo par vietām, kur konstatēti jauni grauzumi, un mēs varam operatīvi rīkoties. Saldus novada dome izvēlējās racionālu pieeju problēmas risināšanā, jo citādi bebru aktivitāte vairs nebija kontrolējama,” atzīst Raivis Dzīrups.
Kas notiek Rīgā?
Turpretī Rīgas pašvaldība izvēlējusies pavisam citādu veidu, kā tikt galā ar bebru interesi par senajiem pilsētas kokiem. 2017. gadā no pilsētas budžeta iztērēti teju 20 tūkstoši, pagājušā un šī gada budžetā atvēlēti 12 000 eiro. Par šiem līdzekļiem tiek veidotas aizsargsētiņas kokiem un piegādāta pārtika bebriem. Kā zināms, šis Latvijā un Eiropā lielākais savvaļas grauzējs pārtiek no koku mizas un mīkstajiem zariņiem, kā arī nelielā daudzumā patērē zāli un ūdensaugus. Interesanti, ka par bebru barošanu atbildīgais Zooloģiskā dārza darbinieks Mārtiņš Zilgalvis atzinis, ka bebri nav aizrautīgi ēduši to, kas tiem atnests, dodot priekšroku pārtikas iegūšanai pašu spēkiem.
Ir novērots, ka Rīgas kanālā dzīvojošo bebru astēs parādās aizvien jaunas rētas – viņi aktīvi cīnās par teritoriju. Tas nozīmē, ka bebru populācija kļūst aizvien blīvāka un Rīgas centrā spiežas iekšā bebri no nomalēm. Laiks rādīs, vai galvaspilsētas pašvaldības pieeja šo apakšīrnieku jautājumā bija pareiza.
Raksts sagatavots ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu
