Pilsēta pasaulei 0
Līdz 23. martam Rīgā Sv. Pētera baznīcā skatāma Latvijas tēlniecības izstāde.
Izstāde ir Latvijas mākslinieku tēlnieku atskaite par zināmā laika posmā paveikto. Tajā piedalās visu paaudžu mākslinieki tēlnieki. Pēc skaita 32. No pasaulē pazīstamiem līdz tādiem, kuri sper pirmos soļus patstāvīgi tēlniecībā. Skatītāju vērtējumam nodoti darbi, kas radīti pēdējo trīs gadu laikā. Ekspozīcijas pamatu veido mazo formu tēlniecība, kurā var vieglāk un operatīvāk parādīt to, kā virzās mūsu tēlniecības attīstība.
Lai gan izstāde veltīta Rīgai kā Eiropas kultūras galvaspilsētai, tomēr Rīgai un rīdziniekiem nemaz tik daudz darbu nav veltīti. Mazāk novirzes no pamattēmas ir parādījuši medaļnieki, kuru darbos visvairāk figurē Rīga un rīdzinieki. Medaļās mākslinieki ir parādījuši daudzus aizmirstus momentus no Rīgas vēstures un rīdziniekiem. No aizmirstības ar mākslas darbu palīdzību izcelts Aleksandrs Tīpainis –VEF dibinātājs, kurš nepelnīti bija aizmirsts šos daudzos gadus. Viņa radītais uzņēmums nesa pasaulē Latvijas vārdu ar fotoaparātu “Minox”, sporta lidmašīnām un daudz ko citu. Formu ziņā medaļnieki sevi pārstāv ar plašu diapazonu. No klasiskā zemciļņa līdz nosacīti abstraktam.
Medaļu izgatavošana no klasiskā materiāla ne vienmēr tiek ievērota. Bronza tiek aizstāta ar jauniem materiāliem – akmeni, nerūsējošo tēraudu, kombinētiem materiāliem, kurus pielietojums ienes jaunas vēsmas medaļu materiālu klāstā. Mūsu medaļu mākslu kopumā raksturo tēlnieciskās izteiksmes pārsvars pār grafisko. Tēlnieks Teodors Zaļkalns ir teicis: “Medaļa ir mazs piemineklis mūžībai.” Arī katra medaļa šajā izstādē ir piemineklis, kam tā veltīta.
Stājtēlniecības darbi izstādē bagātīgi pārstāvēti kā tematikas, tā materiālu ziņā. Tikai tematikas ziņā tas nosacīti attiecas uz Rīgu un rīdziniekiem. Redzam daudz meistarīgi veidotu dzīvnieku figūru, figurālo kompozīciju, ciļņu. Piemēram, vēsturē aizejoša Latvijas lata tēma. Reālu un iedomātu personu portreti. Nav aizmirsta arī reliģiskā tematika. Nekad izstādēs nav bijuši redzami tik dažādos materiālos izpildīti darbi. Ļoti daudz izmantots koks, bet katrs darbs ir ar savu rokrakstu, savā tehniskā izpildījumā un tie ir ne tikai Latvijā augošos kokos.
Ļoti daudz darbu ar sintētiskiem materiāliem, to īpatsvars ar katru gadu pieaug. Tāpat pieaug to darbu skaits, kas izgatavoti šamotā, akmens masā un citos ar keramiku vairāk vai mazāk saistītos materiālos. Kādreiz, lai radītu darbu, lietoja dažāda profila dzelzi, to liecot, bet šajā izstādē redzam netradicionālus darbus no stierpules. Izstādē ir skatāmi vairāki tradicionāli bronzā atlieti darbi, bet tie ir mazākumā. Tos pamazām izspiež alumīnija lējumi, dažādu materiālu kombinācijas. Interesants eksperiments ir skulptūra no kūdras, ne mazāk interesanti darbi ir no dažādu izmēru krāsaino metālu loksnēm.
Izstādē redzamais dod iespēju ne tikai domāt, bet arī redzēt, ka mūsu tēlnieki nestāv uz vietas, bet iet laikam līdzi kā materiālu pielietošanas ziņā, tā tematisko kompozīciju risinājumos.
