Juris Lorencs: Pagaidām izskatās, ka afgāņu tauta nepavisam nav gatava dzīvot pēc Rietumu demokrātiju standartiem 70
Juris Lorencs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kabula, 2021. gada 15. augusts. No ASV vēstniecības teritorijas paceļas melni dūmi. Cik no noprotams, tur iznīcina slepenus dokumentus. Tiek nolaists zvaigžņoti svītrotais karogs.
Virs pilsētas haotiski lidinās “Black Hawk” un “Chinook” helikopteri, izmisuši cilvēki drūzmējas lidostā. Kaut kur jau redzēti skati! Tieši tāda 1975. gada 29. aprīlī izskatījās Dienvidvjetnamas galvaspilsēta Saigona.
Amerikāņi un viņu sabiedrotie steigā pamet pilsētu. Nākamajā dienā te jau valdīs Vjetkonga komunistu režīms. Politiska un garīga trauma, kas amerikāņus vajā joprojām.
Tieši tas pats atkārtojas šodien. Mediji raksta: “Kabulas iedzīvotāji pamostas jaunā pasaulē.”
Te varētu piebilst, ka ne tikai Kabulas, patiesībā arī ASV, Centrālāzijas, Tuvo Austrumu, Eiropas, Krievijas – tā varam turpināt līdz pat Latvijai.
Izrādās, ka amerikāņi tā vienkārši var piecelties, pamāt ar roku un aiziet. Dariet, ko gribat! Palieciet savās vietās! Patiesībā šai aiziešanai būs milzīgs iespaids uz pasaules politisko attīstību globālā mērogā.
Un ne jau tikai tāpēc, ka Afganistānā sāks valdīt Talibāna autokrātiskais režīms, kurš iedvesmos pēdējā laikā pieklusušos islāma teroristu tīklus. Ne tāpēc, ka pasaule saskarsies ar jauniem bēgļu un parastu migrantu pūļiem.
Ne tāpēc, ka iespējama politiskās situācijas destabilizācija Centrālāzijas reģionā. Vislielāko iespaidu uz pasaules politiku atstās veids, kā amerikāņi un viņu sabiedrotie atstāja Afganistānu – pēkšņi, sasteigti, haotiski, bez skaidra rīcības plāna.
Notikušais uzdod vairākus nepatīkamus jautājumus. Pirmais – kas notiek ar ASV? Tikai pirms mēneša, 8. jūlijā, preses konferencē Baltajā namā ASV prezidents Džo Baidens, atbildot uz jautājumu, vai Talibana nākšana pie varas Afganistānā ir nenovēršama, atbildēja ar skaidru “nē!”.
Un pamatoja: “Jo Afganistānas valdības spēki – tā ir 300 000 vīru liela, labi trenēta armija.”
Diemžēl šodien šī “labi trenētā armija” jau kalpo Talibanam. Vai tiešām ASV izlūkdienesti nespēja paredzēt šādu iznākumu? Bet varbūt prezidents spītīgi ignorēja saņemto informāciju?
Tomēr, raugoties uz situācijas attīstību kopumā, jāatzīst, ka Trampa un Baidena administrāciju stratēģiskais lēmums atstāt Afganistānu ir pareizs. Nav iespējams bezgalīgi ilgi balstīt varu, kas tautai šķiet sveša un nevēlama.
Tagad redzam, ka līdzšinējais Afganistānas režīms turējies vien uz amerikāņu un viņu sabiedroto (to skaitā Latvijas) durkļiem.
Varbūt pēc pārdesmit gadiem situācija šajā valstī mainīsies, bet pagaidām izskatās, ka afgāņu tauta nepavisam nav gatava dzīvot pēc Rietumu demokrātiju standartiem.
Saskaņā ar Brauna universitātes pētījumu tikai ASV vien kopš 2001. gada iztērējusi pretterorisma operācijās Afganistānā un tās kaimiņvalstī Pakistānā ap 1000 miljardu ASV dolāru.
Tikuši trenēti Afganistānas armijas kareivji un virsnieki, apmācīti specdienesti. Sniegta humānā palīdzība. Valstī darbojās starptautiskas organizācijas un dažnedažādi fondi.
Tika realizēti neskaitāmi projekti, kas mācīja afgāņiem pareizi (demokrātiski, civilizēti, toleranti utt.) dzīvot. Izrādās, tas viss kaķim zem astes. Tauta nepārprotami izvēlas Talibanu. Vai vismaz akceptē to.
Līdzīgi ir ar mūsu kaimiņvalsti Baltkrieviju. Rietumi var just līdzi baltkrievu tautas demokrātiskajiem spēkiem, iedrošināt tos, pakļaut Lukašenko režīmu sankcijām.
Mēs varam Rīgā kaut desmit reižu dienā uzvilkt baltkrievu karogus un rīkot nepārtrauktus piketus pie Baltkrievijas vēstniecības – tas neko nemainīs.
Brīvības atslēga ir pašu baltkrievu rokās. Tikai viņi spēj padzīt Lukašenko. Tikai viņi un neviens cits var pacelt virs savas zemes balti sarkanos karogus. 16. augusta rīts, Kabula.
Izrādās, pilsētas iedzīvotāji pa nakti jau paspējuši aizkrāsot skaistumkopšanas salonu reklāmas, kurās redzamas sievietes ar atsegtu seju. Laipni lūgti jaunajā skaistajā Talibana pasaulē!
