Cik ilgi ukraiņi vēl Bahmutu turēs – nav skaidrs… 38
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ukrainas bruņoto spēku virspavēlniecības sanāksmē ar valsts prezidenta Volodimira Zelenska līdzdalību nedēļas sākumā nolēma turpināt Bahmutas aizsardzību, kaut novērotāji Rietumos gaidīja, ka pilsētu, par kuru niknas cīņas ilgst kopš pērnā rudens, iespējams, atstās vēl šonedēļ, jo no militārā viedokļa tās aizstāvēšanai nav jēgas.
Arī neoficiāli runāja par ukraiņu gatavošanos pamazām atstāt pilsētu un priekšdarbiem organizētai karaspēka atvilkšanai uz iepriekš sagatavotām pozīcijām.
Taču Ukrainas Prezidenta biroja vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks paziņojis, ka aizsardzības turpināšanas jautājumā starp augstākajiem komandieriem pastāv vienprātība un Bahmuta ir “liels stratēģisks panākums un nākamās uzvaras pamats”: “Kas attiecas uz Bahmutas aizsardzību, tā izpildījusi nospraustos uzdevumus par 1000%. Armija realizēja plānu pretinieka galvenā kaujasspējīgā grupējuma iznīcināšanai no vienas puses, un nodrošināja desmitiem tūkstošu Ukrainas karavīru apmācīšanu un sagatavošanu pretuzbrukumam, no otras puses.” Cik ilgi ukraiņi vēl Bahmutu turēs, nav skaidrs.
Viens pret pieciem
Pēdējās nedēļās Krievijas spēkiem, kuros dominē algotņu grupējuma “Vagner” kaujinieki, izdevās no flangiem pietuvoties Bahmutas pievārtei, draudot ar piegāžu ceļu pārgriešanu un pilnīgu aplenkumu. No tā šķir vien aptuveni 4 km plata josla. Tomēr ukraiņiem izdevies stabilizēt aizsardzības līniju, neļaujot krieviem pabeigt aplenkšanas manevru.
Taču pavasara šķīdoņa apstākļos, kad tehnikas izbraukātie zemes ceļi pārvēršas dubļu slīkšņā, Ukrainas armija Bahmutā piedzīvo apgādes grūtības.
Lielbritānijas militārais izlūkdienests otrdienas ziņojumā atzīmēja, ka kaujas pie Bahmutas novājina gan Ukrainas, gan Krievijas spēkus. Tajā pašā laikā, pēc NATO analītiķu aprēķiniem, uz katru kritušo ukraiņu karavīru pie Bahmutas pienākas vismaz pieci krievu karotāji. Kijiva arī agrāk skaidrojusi, ka Bahmutas spītīgās aizsardzības uzdevums ir piesaistīt pretinieka spēkus un nodarīt pēc iespējas lielākus zaudējumus.
Tāpat ASV Kara studiju institūts (ISW) konstatējis, ka nopūlēšanās pie Bahmutas mazina krievu iespējas uzbrukt citos frontes sektoros, līdz ar to ļauj Ukrainai gatavoties pretuzbrukumam, ko prognozē pēc pāris mēnešiem. Pat ja Krievijas armija izpostīto pilsētu ieņemtu, nekāds frontes pārrāvums nesekotu, jo aiz Bahmutas jau izbūvēta nākamā aizsardzības līnija. Neskaitot propagandas apsvērumus, krieviem Bahmutas ieņemšana stratēģiski ir daudz svarīgāka nekā ukraiņiem, jo Maskavā to uzlūko kā soli visa Donbasa “atbrīvošanā”, iespēju virzīties tālāk, spriež apskatnieki Rietumos.
Savukārt ukraiņiem Bahmuta vairāk ir prestiža un augsta kaujas gara noturēšanas jautājums. “Tas ir signāls visai Ukrainai, mierīgajiem iedzīvotājiem un karavīriem citās frontēs,” Vācijas medijam “Deutsche Welle” skaidrojis atvaļinātais Bundesvēra pulkvedis, agrākais NATO virspavēlniecības Eiropā darbinieks Ralfs Tīle. Pēc Tīles domām, Kijiva vēlas arī demonstrēt savu apņēmību Rietumu sabiedrotajiem, lai attaisnotu nepārtraukto palīdzību, ko tā saņem.
“Vagner” spēks zūd
Daži jau pieļauj, ka Bahmuta var izvērsties “uzņēmēja” Jevgeņija Prigožina un viņa algotņu grupējuma “Vagner” gulbja dziesmā. Vāgneriešu vienības, kurās, solot amnestiju, iekļāva tūkstošiem cietumnieku, pie Bahmutas jau cietušas un turpina ciest milzīgus zaudējumus, mērāmus desmitos tūkstošu. Tie, kuri nogūla pie Bahmutas, nevarēs vairs piedalīties uzbrukumos krietni svarīgākos frontes posmos. Bet algotņu dzīvā spēka rezerves nav bezgalīgas, kaut vervēšanas akcijas turpinās.”Ukrainas iespēja nodarīt kaitējumu “Vagner” vienībām līdz ar citām elites vienībām pilsētas kauju apstākļos ir visai ticama,” teikts ISW ziņojumā. Krievi tuvākajā laikā nespēs aplenkt Bahmutu bez krietniem zaudējumiem.
Analītiķi jau labu laiku apgalvo, ka Prigožina akcijas Kremlī krīt. “Vagner” gribēja pierādīt, ka algotņi ir motivētāki nekā regulārās Krievijas armijas daļas, ka spēs īsā laikā ieņemt pilsētu, taču tā arī nespēja gūt ātru uzvaru. Vismaz agrāk par Krievijas valsts prezidenta Vladimira Putina uzticības personu uzskatītais Prigožins ir atļāvies atklāti konfliktēt ar Krievijas Aizsardzības ministriju un armijas vadību, kura nav apmierināta, ka vāgneriešu atbalstīšanai tai nākas pie Bahmutas tērēt arī gaisa desantnieku un specvienību kaujinieku dzīvības.
Nav noslēpums, ka “Vagner” cietumniekus un algādžus armijas vadībā uzskata vienkārši par “lielgabalu gaļu”, kuru, nebaidoties no rūgšanas sabiedrībā, varēja bez īpašas izdomas trieciengrupu pēc trieciengrupas sūtīt pret ukraiņu pozīcijām. Prokremliskie “militārie blogeri” baumo, ka iekšējo intrigu dēļ Krievijas Aizsardzības ministrija apzināti cenšas degradēt “Vagner”.
Šonedēļ Prigožins, izmantojot savas privātās armijas preses dienestu, žēlojās, ka viņa vienībai Bahmuta būtībā kļuvusi par lamatām, jo Krievijas armija piešķir vāgneriešiem pārāk maz munīcijas, tāpēc tie nevarot gūt panākumus. Tāpat “Vagner” pārstāvim esot anulēta caurlaide Krievijas armijas Ukrainas grupējuma štābā.
