VIDEO: “airBaltic” avārijas nosēšanās; pasažieri atzīst, ka visdrausmīgākās bija pēdējās minūtes 1
Papildināta ar video par šā lidmašīnas modeļa tehnisko apkopi.
“Mūsu lidmašīna aizdomīgi ilgi lidoja ļoti zemu, un pēkšņi vienā brīdī pilots angliski paziņoja, ka ir radušās tehniskas problēmas. Stjuarte sacīto iztulkoja latviski un uz karstām pēdām sāka stāstīt, kā jāglābjas. Jānoņem brilles, soma jānoliek zemē, jāpiespiežas pie priekšējā sēdekļa… Tas bija drausmīgākais brīdis manā mūžā,” saka ārzemju latviešu laikrakstu “Laiks” un “Brīvā Latvija” galvenā redaktore Ligita Kovtuna, kura sestdienas rītā kopā ar režisori Dzintru Geku ar “Air Baltic” lidmašīnu “Bombardier Q400 NextGen” lidoja uz Cīrihi, bet bija spiestas atgriezties Rīgas lidostā. Lidmašīnai tika konstatēta priekšējās šasijas problēma, un tā veica nosēšanos paaugstinātas drošības apstākļos, pirms tam būdama gaisā gandrīz trīs stundas, lai nebūtu jānosēžas ar pilnu degvielas tvertni un lidmašīna neaizdegtos. Lidaparātā atradās 63 pasažieri, tostarp divi bērni un zīdainis, kā arī četri apkalpes locekļi. Neviens ārkārtas nosēšanās laikā nav cietis.
“Stjuarti šajā nervus plosošajā situācijā uzvedās ļoti nosvērti un mierīgi, staigāja pa salonu un visus mierināja. Ar pieredzējuša cilvēka aci varēja gan manīt, ka miers ir tikai ārējs, jo stjuartei bija asarainas acis, runājot kalta mute. Tas ir cilvēcīgi saprotams, tomēr pāri tam stāvēja abu jauno cilvēku profesionalitāte, ko viņi spēja parādīt ekstremālos apstākļos. Pasažieru vidū bija arī divi bērni – puisītis un meitene. Arī viņi izskatījās uztraukušies,” stāsta laikrakstu redaktore un turpina:
“Mums tika paziņots, ka lidmašīnai laikam nestrādājot priekšējā šasija, bet, lai varētu precīzi konstatēt tehnisko problēmu (pilots jau šasijas neredz), tā lidošot ap lidostas torni. Pēc tam mums sacīja, ka tomēr neesot izdevies noteikt un mums ir jāgatavojas avārijas nosēšanās situācijai. Stjuarte lika mums ieņemt avārijas situācijai atbilstošu pozu. Visdrausmīgākās bija pēdējās minūtes, tās ilga kā vesela mūžība, un es, sākumā klusi, pēc tam skaļi skaitīju Tēvreizi.
Kad lidmašīna ar purnu atsitās pret betonu, mēs visi apkampāmies, jo izglābšanās no nāves skavām ir otra piedzimšana.
Visus pasažierus ātri evakuēja pa avārijas izejām, kur stāvēja glābēji un ugunsdzēsēji, jo pastāvēja bažas, ka lidmašīna var aizdegties. Mēs lecot kritām rokās jauniem puišiem. Turpat bija arī divpadsmit ātrās palīdzības mašīnas un medicīniskais personāls ar segām, ūdeni un visu nepieciešamo, kas šādā brīdī ir vajadzīgs. Par sagaidīšanu un evakuāciju mēs varam teikt tikai to labāko.”
Dzintra Geka kopā ar Ligitu Kovtunu bija uzaicinātas sestdien un svētdien tikties ar tautiešiem Bernē un Vācijas pilsētā Freiburgā un kopīgi noskatīties režisores filmas “Dieva putniņi” un “Tēvi tur”, tāpēc pēc atgriešanās Rīgas lidostā bija jāpiereģistrējas jaunam lidojumam. “Lidmašīnas pilotam ir jāpiešķir ordenis par dzīvības izglābšanu vairāk nekā sešdesmit cilvēkiem,” secina režisore, bet ir apbēdināta par lidostā piedzīvoto. “Esmu aplidojusi puspasauli un zinu, kā rīkojas aviokompānijas, kad reisi tiek atcelti. Izkārto, lai pasažieriem nerastos jaunas problēmas un viņi operatīvi tiktu novirzīti uz citiem reisiem. “Air Baltic” lidojumu reģistrācijas un administrācijas darbinieki rīkojās pretēji ierastajai starptautiskajai praksei, jo lika pasažieriem pašiem kaut kā sakombinēt lidojumus. Darbinieki bija ļoti neatsaucīgi, solīja ēdināšanas talonus, bet neiedeva, stāvējām garās rindās, jo reģistrācijā trūka darbinieku…” stāsta aculieciniece un piebilst, ka iecerētais sestdienas plāns mainījies ne tikai viņai, bet arī dzīvesbiedram Pēterim Vaskam. Komponists, iekāpjot autobusā Rīga–Cēsis, lai dotos uz abu kopīgo māju Amatciemā un koncertu Cēsīs, saņēmis īsziņu no Dzintras, ka lidmašīnai ir avārijas situācija, un nekavējoties kāpis ārā no autobusa, lai steidzīgi brauktu uz lidostu. Pieplacis pie lidostas loga cerībā sagaidīt dzīvesbiedri.
“Pēteris bija pirmais pasažieru radinieks, kurš uzzināja par notiekošo. Lidmašīna lidoja tik zemu, ka mana sūtītā īsziņa viņu tomēr sasniedza. Kāds tur vairs koncerts!” saka Dzintra un kopā ar līdzbraucēju Ligitu ar lielām pūlēm tomēr atrod vietu aviokompānijas “Finnair” lidmašīnā, lai lidotu uz Helsinkiem un pēc tam – uz Šveici.
Lidsabiedrības “Air Baltic” korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags atvainojas visiem pasažieriem, kuriem radušās problēmas lidostā. Viņš uzsvēra, ka tā bijusi neikdienišķa situācija, kad lidosta dienas lielāko daļu ir slēgta. “Mēs aktivizējām visus darbiniekus, kas bija pieejami šajā nestandarta situācijā, jo darba apjoms patiešām bija milzīgs, tāpēc varēja gadīties, ka ne viss norit tā, kā vajadzētu,” atzina korporatīvo komunikāciju viceprezidents un pateicās Rīgas lidostas, Latvijas gaisa satiksmes, visiem glābšanas dienestu darbiniekiem un pārējiem, kas bija iesaistīti problēmas atrisināšanā.
Vēl neesot noteikts precīzs iemesls, kādēļ radušās problēmas ar lidsabiedrības “Air Baltic” lidmašīnu ”Bombardier Q400 NextGen”. Tas būšot zināms tikai pēc pilnīgas izmeklēšanas, preses brīfingā sestdien pauda J. Vanags.
Vaicāts par citiem gadījumiem, kad aviokompānijas lidaparātiem radušās tehniskas problēmas, Vanags atklāja, ka augusta beigās notikušajā incidentā problēmas neesot bijušas ar lidmašīnas šasijām, bet gan ar dzinēju un ka šis esot pirmais gadījums, kad tehniska problēma radusies šasijā. “Air Baltic” vadītājs Martins Gauss sestdienas preses konferencē šasijas bojājumus, kas lika lidmašīnai “Bombardier Q400 NextGen” veikt ārkārtas nosēšanos, nesaistīja ar ražošanas brāķi. “Air Baltic” ir savs “Bombardier” pārstāvis Latvijā, un jau drīzumā Rīgā ieradīšoties vēl vairāki eksperti, lai noteiktu bojājumu iemeslu.
Sestdienas rīta ārkārtas incidents ar vienu no nacionālās aviokompānijas “Air Baltic” lidmašīnām ietekmējis 1341 kompānijas pasažieri, apliecināja M. Gauss. Viņš stāstīja, ka kopumā tikuši atcelti 16 “Air Baltic” reisi, deviņi tika novirzīti uz citām lidostām, bet tās lidmašīnas, kas vēl nebija pacēlušās, tā arī to neizdarīja. Jāpiebilst, ka incidenta dēļ lidostas “Rīga” skrejceļš bija slēgts no plkst. 10.26 līdz 15.55. Civilās aviācijas aģentūras (CAA) direktora Māra Gorodcova vērtējumā, “Air Baltic” pārāk ilgi kavējies ar lidaparāta evakuāciju no skrejceļa. “Lidostas “Rīga” darbība bija paralizēta pārāk ilgi, un par to atbildība jāuzņemas aviokompānijai “Air Baltic”,” intervijā LNT atzina speciālists. “Air Baltic” tehniķiem pēc lidmašīnas nosēšanās ilgstoši neesot izdevies nofiksēt šasiju, lai lidmašīnu varētu pārvietot stumjot. Lidosta tikmēr jau bijusi gatava pārņemt iniciatīvu un pati novākt lidmašīnu no skrejceļa, jo kavēšanās notikusi pārāk ilgi.
Šeit var noskatīties, kā lidmašīnai veic tehnisko apkopi:
UZZIŅA
Lidaparāts: 17. septembra rīta ārkārtas incidentā iesaistītā “Air Baltic” lidmašīna “Bombardier Q400NextGen” (reiss BT641, Rīga–Cīrihe) ar sērijas numuru 4302 nacionālās aviokompānijas flotē ir kopš 2010. gada decembra. Kopumā lidaparāts ir lidojis 15 685 stundas un veicis 11 730 nosēšanās. Pēdējā ikdienišķā tehniskā apskate gaisa kuģim veikta avārijas dienā, bet pēdējā lielā tehniskā apskate jeb “C-check” veikta 2015. gada 8. maijā.
Apkalpe: konkrētās lidmašīnas gaisa kuģa kapteinis kopumā nolidojis 3880 stundas, no tām 2380 stundas tieši ar “Bombardier Q400Next Gen”, savukārt otrais pilots kopumā nolidojis 10 500 stundas, no tām 2700 – ar “Q400” lidaparātu.
Viedoklis
Civilās aviācijas aģentūras direktors Māris Gorodcovs: “Starptautiskajai lidostai “Rīga”, sagaidot nolaižamies “Air Baltic” lidmašīnu ar priekšējās šasijas problēmām, tas ir bijis pirmais šāds notikums, un jebkurš gadījums, kad lidmašīna nolaižas bez visām izlaistām šasijām, ir ļoti nopietns incidents. Gan lidmašīnas piloti, gan visi iesaistītie dienesti ar šo lidmašīnas ārkārtas nosēšanos tika galā ekselenti. Zināmā mērā pie šīs neveiksmes bija arī sava daļa veiksmes, jo lidmašīnai priekšējā šasija pilnībā netika ievilkta – tā bija nofiksējusies daļēji izlaistā stāvoklī, tādēļ lidmašīnas nolaišanās notika uz gandrīz visām šasijām. Skrejceļš ir palicis vesels. Vienīgais, kas šobrīd cietis, ir priekšējās šasijas vārtiņi, kas ir no kompozīciju materiāla. Vainīgais ir atrasts, un tā ir priekšējās šasijas apakšējā stāvokļa atslēgas tapa, kas sabrukusi vairākās daļās, tādēļ nebija iespējams pilnībā ievilkt vai izlaist šasiju.”
