Pilnveidotie nosacījumi ļaus tiesībaizsardzības iestādēm precīzāk izvērtēt varmāku pāridarījumus dzīvniekiem 0
Turpinot pilnveidot dzīvnieku labturību un aizsardzību Latvijā, Zemkopības ministrija sagatavojusi grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kuru galvenais mērķis ir precizēt nosacījumus par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem un to spīdzināšanu. Patlaban Dzīvnieku aizsardzības likumā noteiktais aizliegums cietsirdīgi izturēties pret dzīvniekiem ir samērā vispārīgs, kas dod plašākas interpretācijas iespējas gadījumos, kad policijai, prokuratūrai un tiesām jāvēršas pret dzīvnieku spīdzinātājiem.
Krimināllikumā ir noteikta kriminālatbildība par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem, kā rezultātā tie gājuši bojā vai ir sakropļoti, kā arī par dzīvnieku spīdzināšanu. Tāpēc Dzīvnieku aizsardzības likumā ir precīzi un saprotami jānosaka, kas ir domāts ar jēdzieniem “cietsirdīga izturēšanās” un “dzīvnieka spīdzināšana”. Tieši to paredz Zemkopības ministrijas sagatavotie grozījumi. Par dzīvnieka spīdzināšanu varētu uzskatīt personas apzinātu darbību vai bezdarbību ar mērķi nodarīt dzīvniekam fiziskas sāpes vai emocionālas ciešanas, lai to sodītu, iebiedētu vai piespiestu uz darbībām, kas pārsniedz tā dabiskās spējas. Savukārt, par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku varētu uzskatīt dzīvnieka sakropļošanu, mocīšanu. Cietsirdīga izturēšanās pret dzīvnieku ir arī dzīvnieka izmantošana, liekot tam veikt darbības, kas attiecīgajam dzīvniekam nav raksturīgas dabiskā vidē un pārsniedz tā dabiskās spējas, kā arī var kaitēt dzīvnieka veselībai un radīt tam ciešanas. Pēc Zemkopības ministrijas izstrādāto grozījumu stāšanās spēkā tiks būtiski atvieglots darbs tiesībaizsardzības iestādēm, dodot iespējas kvalitatīvāk izvērtēt personu veiktās cietsirdīgās darbības pret dzīvniekiem un to radītās sekas, saucot varmākas pie kriminālatbildības.
Jau patlaban Dzīvnieku aizsardzības likumā ir noteikti atsevišķi izņēmumi, kad noteiktas darbības ar dzīvnieku nav uzskatāmas par cietsirdīgu izturēšanos. Piemēram, dzīvnieka kaitināšana un uzrīdīšana ir aizliegta un tāda rīcība ir uzskatāma par cietsirdīgu izturēšanos. Taču gadījumos, ja dzīvnieku paredzēts apmācīt veikt noteiktus pienākumus, piemēram, robežas apsardzi, noziedznieku aizturēšanu, narkotiku meklēšanu, asistēšanu cilvēkiem ar speciālām vajadzībām (neredzīgajiem, ļaudīm ar kustību ierobežojumiem), līdzdalību terapijā cilvēkiem ar funkcionāliem vai garīgiem traucējumiem u.tml., šāda apmācība un dzīvnieku izmantošana attiecīgo pienākumu izpildē nav uzskatāma par cietsirdīgu izturēšanos. Jo šie suņi tiek speciāli apmācīti, uzraudzīti un uzturēti, tāpēc šāda apmācība noteikti nav uzskatāma par dzīvnieku spīdzināšanu vai cietsirdīgu izturēšanos.
Dienesta suņi, kuri ir apguvuši specifiskas iemaņas un veic specifiskas funkcijas mūsu sabiedrības labā, būtiski atšķiras no suņiem, kas ir mājas (istabas) dzīvnieki, jeb tā saucamie mīļdzīvnieki. Tieši tas ir skaidrāk un precīzāk jānosaka Dzīvnieku aizsardzības likumā, lai, piemēram, dienesta suņu apmācība noteiktu darbu veikšanai netiktu uzskatīta par sliktu apiešanos ar dzīvniekiem. Visbeidzot, ir svarīgi vienmēr atcerēties, ka uz suņu īpašniekiem, kurus cilvēki tur savam priekam, protams, arī turpmāk attieksies vispārējās dzīvnieku labturības un aizsardzības prasības.
