“Nevar pa pakaļdurvīm iebīdīt valdībā ministru, kuru vēlētājs nav atbalstījis” – Kariņš sāk veidot valdību 51
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Valsts prezidents Egils Levits pirmdien pilnvaroja tagadējo valdības vadītāju Krišjāni Kariņu (“Jaunā Vienotība”) sākt sarunas par jaunās valdības veidošanu. “Nākamajai ir jābūt reformu valdībai, kurai vienlaikus būs jāveic reformas un jāmenedžē krīze. Un tāpēc būtu nepieciešama plašāka koalīcija,” pēc pirmā sarunu raunda ar Saeimā ievēlētajām partijām preses konferencē teica Valsts prezidents E. Levits.
Viņaprāt, pastāv arī iespēja valstiski nozīmīgos jautājumos koalīcijai slēgt atsevišķu līgumu ar “Progresīvajiem”. Pēc nedēļas prezidents tiksies ar K. Kariņu, lai noskaidrotu, kā viņam būs veicies ar dotā uzdevuma izpildi. Personu, kurai uzticēt valdības veidošanu, Valsts prezidents var nosaukt ne agrāk kā 1. novembrī, kad uz pirmo sēdi sanāks 14. Saeima.
Taču par to, kam viņš plāno uzticēt valdības veidošanu, E. Levits paziņošot tikai tad, kad būs iepazinies ar iespējamās valdības iecerētajiem darbiem un koalīcijas līgumu, kurā esot jābūt atspoguļotiem arī jautājumiem, par kuriem partijām ir domstarpības. Tāpat koalīcijas līgumā ir jābūt nosauktam nākamās valdības sastāvam. Lēmumu par premjera kandidātu E. Levits pieņemšot tad, kad būšot iepazinies ar šiem dokumentiem.
Ministri ar vēlētāju uzticību
Viens no “Jaunās Vienotības” līderiem Arvils Ašeradens “Latvijas Avīzei” sacīja, ka otrdien un trešdien notiks divpusējās sarunas ar potenciālajiem sabiedrotajiem – “Apvienotā saraksta – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu apvienība un Liepājas partija” un Nacionālās apvienības pārstāvjiem, kā arī ar “Progresīvajiem”. “JV” piedāvās sarunās vispirms saskaņot galvenos valdības uzdevumus un tikai pēc tam vienoties, kas varētu būt ministri.
A. Ašeradens apstiprināja, ka “Jaunās Vienotības” (“JV”) valde arī ir lēmusi nevirzīt atkārtoti ministru, kurš nav ievēlēts Saeimā. Tas nozīmē, ka Jānis Reirs vairs nevadīs Finanšu ministriju. Viņš vēlēšanās ir palicis pirmais aiz svītras. Taču zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA) vispār nekandidēja vēlēšanās.
A. Ašeradens atzina, ka var tikai partneriem ieteikt rīkoties tāpat kā “JV”, taču nevar liegt viņiem virzīt amatos profesionālus cilvēkus. Viņš arī atgādināja, ka pēc 13. Saeimas vēlēšanām darbam veselības ministres amatā bija izvirzīta Ilze Viņķele (“AP”), kuru vēlētāji bija svītrojuši, no kā valdības darbs esot cietis.
Valsts prezidents E. Levits intervijā Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” piekrita, ka “nevar pa pakaļdurvīm iebīdīt valdībā ministru, kuru vēlētājs nav atbalstījis”. Par tiem valdības locekļiem, kas nekandidē, viņš sacīja, ka “tas arī ir viens problemātisks punkts”. Taču nebūtu pareizi ierobežot politiskajiem spēkiem virzīt valdībā pirmo reizi profesionālu cilvēku no ārpuses, kas nav kandidējis, taču pēc tam viņam būtu jāpiedalās vēlēšanās.
Nacionālās apvienības priekšsēdētājs Raivis Dzintars “Latvijas Avīzei” sacīja, ka partija vēl neesot domājusi par personālijām, jo sarunu partneri lēmuši vispirms vienoties par valdības uzdevumiem un tikai tad runāt par amatu sadalījumu.
“JV” plāno tikties arī ar “Progresīvajiem”, kuriem ir desmit mandāti Saeimā. Bez šī politiskā spēka “JV”, “AS” un NA ir 54 balsis parlamentā, kas nozīmētu ievērot ļoti stingru disciplīnu un svarīgu lēmumu pieņemšanas dienās atteikties no komandējumiem, kā arī apgrūtinātu vairākuma nodrošināšanu visu komisiju sēdēs.
A. Ašeradens nesaskata tik radikālas pretrunas starp partijām, lai nevarētu izveidot četru politisko spēku koalīciju. “Mēs vēlamies, lai valdība nostrādā četrus gadus. Ja parlamentā ir tikai 54 balsis, tad tā nebūs stabila situācija, zinot, cik skarba un asa tagad ir opozīcija,” teica A. Ašeradens. Viņš nepieļauj, ka varētu būt kāds atsevišķs līgums ar “Progresīvajiem”. Viņaprāt, visiem spēkiem ir jābūt pilnvērtīgiem koalīcijas partneriem. To pašu pēc tikšanās ar Valsts prezidentu sacīja “Progresīvo” pārstāvis Kaspars Briškens.
Savukārt NA un “AS”, kas ir pamanāmi tuvinājušies, ir pret koalīcijas paplašināšanu ar “Progresīvajiem”, uzskatot, ka lēmumu pieņemšana valdībā būs vieglāka, ja tajā strādās ideoloģiski līdzīgi spēki. Ja koalīcijai ir tikai 54 balsis, tas dod iespēju abiem politiskajiem spēkiem sabloķēties un mazināt premjera partijas ietekmi.
Lūgts to komentēt, NA līderis R. Dzintars atzina, ka ar “AS” partijai sakrīt vērtības un intereses, taču pašlaik runa ir par trīs partiju bloku kopā ar “Jauno Vienotību”. NA sadarbību ar “Progresīvajiem” neatbalstot partijas vēlētāji, kuru viedoklis ir jāņem vērā, skaidroja R. Dzintars. Viņaprāt, valdības stabilitāti var ietekmēt ne tikai nelielais vairākums, bet arī iekšējā sašķeltība un ideoloģiskās domstarpības, kādas var veidoties valodas, imigrācijas jautājumos.
“Progresīvo” valdes loceklis Mārtiņš Kossovičs “Latvijas Avīzei” teica, ka tā ir valdības veidotāja izvēle, cik lielai vajadzētu būt koalīcijai, lai izdzīvotu šo krīzi, pieņemtu valsts budžetu. Viņa pārstāvētajai partijai galvenie ir sociālās nevienlīdzības jautājumi, kuros ar NA esot līdzīga pozīcija. Partijā esot tādi savas jomas eksperti kā, piemēram, Andris Sprūds un Skaidrīte Ābrama, kas varētu dot savu pienesumu valdībai.
ZZS prasa Levitam skaidrojumu
Jaunās 14. Saeimas sastāvs ir kvalitatīvāks, un demokrātiskā spektra partijām ir iespēja izveidot stabilu vairākuma valdību, Valsts prezidents E. Levits sacīja pirmdien intervijā Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā”. Ar demokrātiskā spektra partijām ir domāta “JV”, “AS” un NA, kas veidos nākamās valdības kodolu, kā arī “Progresīvie”.
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) gatavojas oficiāli vērsties pie Valsts prezidenta E. Levita ar lūgumu izskaidrot, pēc kāda pirincipa sadalītas partijas, kas raksturo demokrātiskā spektra partijas, “Latvijas Avīzei” sacīja viens no ZZS līderiem Viktors Valainis, kurš pie Valsts prezidenta uz tikšanos ieradās viens. Citi politiskie spēki bija pārstāvēti plašāk.
V. Valainis paskaidrojis, ka Valsts prezidents nav piekritis, ka no ZZS uz Rīgas pili iet visu apvienības partiju priekšsēdētāji, jo prezidents tiekoties tikai ar Saeimā ievēlētajiem politiķiem. V. Valainis savukārt medijos ir redzējis, ka “Apvienoto sarakstu” pārstāv arī Liepājas partijas priekšsēdētājs Uldis Sesks, kurš, tāpat kā Uldis Pīlēns, nav ievēlēti Saeimā. ZZS ieguva otru labāko rezultātu vēlēšanās, bet uz Rīgas pili bija uzaicināta kā piektā.
Kā zināms, ZZS sadarbojas ar partiju “Latvijai un Ventspilij,” no kuras Saeimā ir ievēlēti divi deputāti. Partijas priekšsēdētājs ir Aivars Lembergs. Intervijā Latvijas Radio E. Levits, skaidrojot savu pozīciju par A. Lembergu, sacīja, ka par ZZS kā demokrātiskā spektra partiju nevarot runāt, kamēr tā nav distancējusies no A. Lemberga, pret kuru ir noteiktas Latvijas sabiedroto sankcijas un kurš reprezentējot oligarhiju.
Tas ir valsts drošības jautājums. Uz vaicāto, vai tad, ja ZZS pārtrauktu sadarbību ar A. Lembergu, tā varētu būt valdībā, E. Levits atbildēja, ka tad partijai būtu nopietni jāizanalizē, kāpēc tik ilgi tā nav norobežojusies no A. Lemberga, tad tam esot jābūt nopietni. Valsts prezidents pirmdien tikās arī ar Aināra Šlesera vadītās partijas “Latvija pirmajā vietā” pārstāvjiem.
