Pilns maiss – izsprucis gaiss. Par žagām un atraugām 0
Žagas un atraugas droši vien savureiz piemeklējušas katru. Gadās – arī sabiedriskā vietā un gauži nepiemērotā brīdī. Kā no tām izvairīties un – kā slāpēt, ja tomēr uznāk?
Konsultē Ivars Tolmanis, gastroenterologs Gremošanas slimību centrā “Gastro”.
Gan žagas, gan atraugas lielākoties ir normāla fizioloģiska aizsargreakcija, kas liecina par organisma atbrīvošanos no gremošanas sistēmā nokļuvušā liekā gaisa. Situācijas, kad tās piemeklē, mēdz būt dažādas, taču to pamatā ir viena problēma – gremošanas sistēmā radies paaugstināts spiediens, skaidro gastroenterologs Ivars Tolmanis. Tad gaiss no kuņģa ar lielāku vai mazāku troksni sprūk laukā, jo, tāpat kā reizēm pilnu maisu, to nekādi nav iespējams aizsiet.
Par ātru un daudz!
Atraugas ir elpošanai, klepošanai un šķaudīšanai līdzīga fizioloģiska norise, kuras uzdevums ir atbrīvot kuņģi no gāzes vai gaisa. Tas notiek, vārstveida muskulim, kas atrodas starp barības vadu un kuņģi, atveroties, bet kuņģim mazliet saraujoties.
Rijot siekalas vai ēdienu, kuņģī neizbēgami nonāk arī mazliet gaisa, taču, ja ēdot sarunājamies, tas parasti nokļūst barības vada augšējā trešdaļā. Lielākajai daļai cilvēku pēc ēšanas rodas atraugas, taču visbiežāk tās nav jūtamas
Daži vīrieši gaisa atgrūšanu uzskata par sātīgas maltītes neatņemamu pazīmi, taču patiesībā tā liecina, ka ēsts par ātru un daudz.
Kuņģis nespēj pielāgoties lielajam tilpumam, tādēļ cenšas izspiest lieko gāzi. Liela tiesa cilvēku uzņem pārāk daudz barības, un it īpaši šajā ziņā grēko kungi, uzskata dakteris Ivars Tolmanis. Nereti delikātā skaņa izlaužas pēc alus kausa iztukšošanas, taču tas ir nevis dzēriena sastāva, kā nereti liekas, bet gan daudzuma dēļ.
Atraugas mēdz liecināt par kuņģa vārstveida muskuļa un visa tā slēdzošā mehānisma vājumu. Tā funkciju ilgākā laikā pasliktina taukus saturoši produkti, piparmētras, kofeīns, alkohols, arī medikamenti, kas atslābina gludo muskulatūru. Uzreiz šo muskuli ietekmē gāzētie dzērieni un viss pārējais, kas palielina kuņģa tilpumu.
Visbiežāk tiek atraugāts kuņģa gaiss. Ja tas tiek atgrūsts no barības vada, lielākoties iemesls ir tā motorikas traucējumi, kuru cēlonis – saistaudu vai centrālās nervu sistēmas slimība.
Dažkārt novēro patoloģisku gaisa rīšanu, tā saukto aerofāgiju. Pēc daktera Tolmaņa domām, šādu diagnozi gan nosaka biežāk, nekā tā sastopama.
Tā kā kuņģī ir žults vai skābe, atraugām var būt rūgta vai skāba piegarša, taču par to nevajag uztraukties.
Sarunājoties vai ēšanas laikā pievēršoties kam citam, piemēram, žurnāla lasīšanai, netiek ievērots pareizs košļāšanas un rīšanas režīms. Nekontrolējam maltītes notiesāšanas ātrumu, un barība tiek uzņemta nekvalitatīvāk – izpaliek svarīgā sakošļāšanas fāze, kuras laikā gremošanas sistēmas centri tiek sagatavoti uztura pārstrādei. Košļājot un rijot pārāk ātri, kuņģī nokļūst vairāk gaisa, un tad atraugas ir likumsakarīgs iznākums.
Parasti diezgan daudz gaisa norijam, zelējot košļājamo gumiju. Tā apmānām gremošanas sistēmu – it kā rosinām to, taču ēdiens netiek uzņemts. Turklāt košļenes satur daudz ogļhidrātu, ksilitolu un sorbitolu, kas veicina zarnu pūšanos un gāzu krāšanos kuņģī.
Reizēm atraugas pārvēršas par ieradumu, ko iespējams provocēt. Dažam izdodas tās izraisīt gluži kā pēc pasūtījuma jebkurā brīdī.
Kā rīkoties, lai izvairītos no netīkamas situācijas atraugu dēļ? Cilvēki mēdz izdomāt visdažādākos risinājumus – aizgriezties no citiem, pieliekties zem galda, izdarīt kādu kustību, lai novērstu uzmanību, vai arī apslāpēt atraugāšanos, simulējot klepu. Taču visvienkāršākais paņēmiens, kā noslēpt delikāto organisma reakciju, ir pielikt mutei priekšā roku.
Ko žagojies?!
Arī žagas visbiežāk rodas kuņģa iestiepuma dēļ. Turklāt diafragmas krampjveida saraušanos provocē centrālās nervu sistēmas darbības īpatnības un elektrisko signālu pārvades traucējumi, ko izraisījusi dažādu centru aktivitātes nesabalansētība.
Šis organisma fenomens saistīts ar elpošanas un gremošanas sistēmas attīstību embrionālajā periodā. Pētījumi liecina, ka jau auglis mātes vēderā žagojas, un tāds reflekss mēdz saglabāties un izpausties arī turpmākajā dzīvē.
Žagas pētītas mazāk nekā atraugas, to cēloņi bieži vien nav skaidri.
Biežāk žagojas bērni, jo viņu nervu sistēma vēl nav nobriedusi.
Nereti mazuļiem tās uznāk, ja ir auksti vai aizrautīgi smejoties, taču nereti tās sākas bez jebkāda kairinājuma ietekmes.
Medicīnas literatūrā aprakstīti gadījumi, kad žagas mocījušas ik sekundi vairākas diennaktis pēc kārtas, taču visbiežāk šī reakcija ātri pāriet un neliecina neko sliktu. Tikai retumis tā var būt kādas slimības simptoms. Ja uznāk neapturamas žagas, vajadzētu uzmanīties veciem cilvēkiem, jo tās var liecināt par katastrofu galvas smadzenēs, piemēram, insultu vai audzēju.
Dažiem diafragma mēdz sarauties, iedzerot pārāk daudz alkohola – tas kavē šo reakciju bremzējošos mehānismus. Ja grādīgais dzēriens jau sācis ietekmēt smadzeņu centrus, tā ir zīme, ka pārsniegts mērs.
PRET ATRAUGĀM
* Baudīt maltīti nesteidzīgi, labi sakošļājot.
* Ēst gaļu, zivis, biezpienu un citus olbaltumvielām bagātīgus produktus, jo tie uzlabo kuņģa slēdzējmuskuļa funkciju.
* Pēc iespējas atteikties no jebkāda veida taukiem, piparmētru un kofeīnu saturošiem produktiem, kas ilgākā laika posmā var pasliktināt šā muskuļa darbību.
* Šķidrumu dzert maziem malciņiem, vislabāk izmantojot salmiņu.
* Neiet gulēt tūlīt pēc ēšanas, jo pilnais vēders var spiest uz tā slēdzējmuskuli.
* Ja ārsts izrakstījis, lietot medikamentus kuņģa un barības vada darbības uzlabošanai, kā arī gāzu mazināšanai zarnās.
PRET ŽAGĀM
* Jācenšas nervu centriem raidīt konkurējošus signālus, kas liktu tiem pārslēgties. Vislabāk iedzert aukstu ūdeni. Daži dod padomu iztukšot glāzi vienā paņēmienā, bet citi – maziem malciņiem. Loģiskāk ir uzreiz ieņemt kārtīgu šķidruma daudzumu, lai būtu lielāks kairinājums.
* Līdzīgi kalpo arī citas darbības, piemēram, cukura ēšana, elpas aizturēšana, pirkstu spiešana uz acu āboliem, iekniebšana pirkstā vai auss ļipiņā.
* Var palīdzēt skaļš troksnis vai spilgta gaisma, kas liek koncentrēt uzmanību uz šiem kairinājumiem.
