Pilnmēness trakums. Kāpēc vilki šajā laikā gaudo un vai viņi to vispār dara? 0
Vilki un mēness — šķiet, tie ir neatdalāmi simboli mūsu iztēlē. Taču vai tiešām vilki pilnmēness laikā gaudo uz mēnesi, kā bieži tiek attēlots filmās un literatūrā? Zinātnieki ir atklāj, ka šis ir tikai mīts, kas radies no seniem stāstiem, leģendām un kino ietekmes, nevis no reālās vilku uzvedības, raksta IFLScience.
Vilki ir dzīvnieki, kas galvenokārt ir aktīvi naktīs, tāpēc to gaudošana tumšajās diennakts stundās piešķir zināmu mistiku un noslēpumainību. Taču viņu saikne ar pilnmēnesi ir vairāk saistīta ar cilvēku iztēli – pētījumi pierāda, ka vilki negaudo vairāk vai mazāk atkarībā no mēness fāzēm.
No kurienes tad nāk šī pārliecība? Pētījumi liecina, ka šai idejai ir dziļas kultūras saknes.
Vilki jau izsenis ir bijuši mitoloģijas un folkloras neatņemama sastāvdaļa daudzās kultūrās.
Piemēram, grieķu mēness dieviete Hekate vienmēr bija attēlota ar vilkiem sev blakus. Savukārt skandināvu mitoloģijā vilki Skolls un Hati dzinās pakaļ Saulei un Mēnesim, simbolizējot dienas un nakts maiņu.
Tāpat Amerikas pamatiedzīvotāju mītos vilki reizēm tiek saistīti ar mēnesi. Dažās ciltīs uzskatīja, ka vilki ar savu gaudošanu palīdz “iedziedāt” Mēnesi debesīs
Zinātnieki uzskata, ka leģendas un bailes no vilkiem ir veicinājuši šīs mistiskās saiknes ar mēnesi izveidošanos kolektīvajā iztēlē. Turklāt, dažādas mēness fāzes bieži tiek saistītas ar uzvedības izmaiņām cilvēkos un dzīvniekos, īpaši attiecībā uz “trakumu” vai agresiju.
Līdz ar modernā kino attīstību šī saikne kļuva vēl spēcīgāka. Šo tēlu popularizēšana aizsākās 20. gadsimtā, līdz ar gotisko šausmu filmu uzplaukumu.
Daudzās tā laika filmās vilki tika attēloti kā radības, kuras naktīs pārvēršas par bīstamiem briesmoņiem, īpaši pilnmēness laikā. Šī saistība vēlāk nostiprinājās ar leģendām par vilkačiem.
Zinātnieki ir pierādījuši, ka vilki gaudo, lai sazinātos savā starpā, apzīmē savu teritoriju, uztur saikni ar izklīdušiem bara locekļiem un informē par briesmām vai veiksmīgām medībām. Vilki bieži izklīst medību laikā, un teritorijas var būt ļoti plašas — līdz pat 3 000 kvadrātkilometru. Tādēļ spēja pārraidīt ziņas vairāk nekā 16 kilometru attālumā ir būtiska izdzīvošanai. Un nav apstiprinājuma, ka vilki gaudotu vairāk tieši pilnmēness laikā vai kādā citā konkrētā Mēness fāzē.
Zinātnieki arī atklājuši, ka vilki izmanto dažādas gaudošanas formas atkarībā no situācijas. Gaudošanas intensitāte un biežums mainās atkarībā no sezonas — tā kļūst īpaši aktīva pārošanās laikā. Pētījumi ir atklājuši, ka vilki gaudo, lai izteiktu savas emocijas un nostiprinātu attiecības ar citiem bara locekļiem.
Gaudas satur daudz informācijas — tās var liecināt par vilka izmēru un veselību. Lielāki vilki rada zemākas, dziļākas skaņas, un šādi signāli var palīdzēt konkurentiem novērtēt otra vilka spēku.
