Pēdējā kongresā saskaņieši vairs neniekojās ar latviešu vēlētāju simpātiju iekarošanu, vālēja mātes valodā. Egila Līcīša feļetons 51
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Nabadzība un izglītības trūkums. Valsts valodas nezināšana un dzīvošana “uz citas planētas”, svešā informācijas telpā. Vecuma demence un dalība lielajā tēvijas karā ar kontūzijas sekām. Ilgstoša atrašanās sociālās korekcijas iestādēs un dabiskā debilitāte. Pretlatvisks noskaņojums, kuru izlabos tikai kaps.
Tā ir dažādu nokrāsu gamma, kas liek cilvēkam joprojām atrasties partijas “Saskaņa” rindās vai būt par nokvēpušās organizācijas atbalstītāju.
Kad taču gadiem skaidrs, ka Latvijā balsot par prokremlisko, sabiedrību šķeļošo politisko spēku ir pilnīgs bezcers un nozīmē katru reizi izmest biļetenu notekgrāvī, noskalot klozetā un izsviest papīrkurvī, tomēr atrodas spītīgi cittautiešu vecie zaldāti, kuri pēc komandas – soļos marš! – uzcītīgi, disciplinēti dodas pie urnām pildīt svēto pienākumu.
Ieskatāmies kreiso partijas birojā. Visur redzamas pagājušās godības pēdas. Uz plaukta rindojas relikvijas piemiņai no vadoņa, kuram tika dots ierobežots laiks mantu sakravāšanai un pārcelties uz Briseli. “Saskaņas” prinča matu sproga, mon ženeral nagu drumslas un burkā iesprostots apkaltis Nila bambālis. Kaktā kaļķīti sūc večuks vahtieris. Uz galda karafīte ar mārrutku uzlievi. Griežas gramofons, velkot ilgspēlējošo plati – biedri, nu celieties kājās! Vāzē sarkanas neļķes nokārtām galviņām. Pie sienas iestikloti diplomi un nodzeltējušas fočenes, kas stāsta par saskaņiešu vēsturiskajiem kauju slavas ceļiem.
Partijas ziedu laikos fīreru Urbanoviču vēlīgi aicināja uz lielo puišu sarunām, amatu sadales tīklā apjautājās, vai to un to personu likt amatvietā vai ne. Tagad vecā komjaunieša domas nevienu neinteresē.
Agrāk ar zināmā atverē ieziesta terpentīna enerģētisko spēku saskaņieši no opozīcijas vietām uzstājās ar atombumbas jaudu kā aszobaini valdības politikas kritiķieri, tagad kā pusaizmiguši, sūnām apauguši krokodiļi nodilušiem ilkņiem kūko Saeimas guļvietās.
Šī fosiliju krātuve – cienījamu Metuzāla vecumu sasniegušais Dolgopolovs ar politisko karjeru 300 gadu garumā. Pārakmeņojies Cilevičs un mineralizējies Pimenovs. Pārkoksnējies Kabanovs un laika gaitā izbalojis, saplūdis vienā tonī ar frakcijas saimes istabas tapetēm Agešins. Vītusī roze Regīna Ločmele! Arī latviešu kangari Jānis Tutins un Ivars Zariņš grasās iebalzamēties un mumificēties parlamenta mēbelēs.
Neviens vairs nemirst nost no vēlēšanās mesties tribīnē un dedzīgi aizstāvēt sociāldemokrātiskos ideālus.
No kreisās lietas palicis ielu cīniņos izplucināts priekšvēlēšanu plakāts – darbaļaudīs spēks! Vecos laikos kaitīgās un kodīgās opozīcijas baktērijas pašreiz sadzīvo Mūrnieces valstībā tikpat draudzīgi, kā cilvēka zarnu trakts sadzīvo ar tajā mītošo mikrofloru.
Šis parazītu perēklis saņem no valsts nodokļu kases ik gadu 800 000 eiro, plus atalgojumu un labumus, ko sniedz dīkdienīgā, pārtikušā opozicionāra dzīve.
Jolki palki, cik ilgi krievi turpinās iet Urbanoviča–Ušakova noaustā pavadā! Gribas iesaukties – “Saskaņa”, beidz pesteļot un krāpt cilvēkus!
Neauglīgas pūles un veltas cerības par dalību valdošā koalīcijā – lempīgie kāpuri nekad neuzspurgs gaisā kā graciozi, spilgti, daudzkrāsaini tauriņi!
Pēdējā kongresā saskaņieši internacionālisti vairs neniekojās ar latviešu vēlētāju simpātiju iekarošanu, vālēja mātes valodā – kā raduši. Runu teksti izskanēja kā hieroglifiem rakstīti, ķīniski vai tikai Šampolionam atšifrējami – par neko. Pareizākais būtu veco mēslu kasti nodot utilizācijā, aizvest uz šrotu, samest komposta kaudzē.
Nē, rēzeknietis, Maskavā apbalvotais Tautu draudzības ordeņa kavalieris Urbanovičs, vārgās rociņās turēdams vadības stūri, pirms galīgās pensionēšanās uz 14. Saeimas vēlēšanām vēl samuhļīs programmatisku materiālu, mobilizēs pēdējo uzticamo elektorāta gvardi, lai uz četriem gadiem atkal iesnaustos un žāvājoties pelnītu sviestmaizi, saglabājot krēslus parlamentā kā privātās eksistences resursu.
Pēc tam gan – pirms māju renovēt, iesaka izmantot sertificēta būvniecības speciālista ieteikumus. Ikviens celtniecības lietu zinātājs saskaņiešiem dotu rekomendāciju – noplēst veco nameli līdz pašiem pamatiem un tīties pie velna vecmāmiņas.
