“Pilnīgi visa zeme bija sarkana!” Pensionārs Paulis no Variņu pagasta neizpratnē par “sārtu lietu” 2
Pensionārs Paulis Variņu pagastā dzīvo aptuveni pusgadsimtu, taču ko tādu savā pagalmā un arī apkaimē piedzīvo pirmo reizi – no debesīm nolīst sārts lietus.
“Kad pļāvu zāli, tad tikai ieraudzīju to sarkano ūdeni. Bet tā man tā vanna šeit stāv visu laiku – uzkrāju ūdeni siltumnīcai. 6. jūlijā es to ūdeni ieraudzīju. Bet tas lietus bija nedaudz pirms vai pēc Jāņiem. Zinu, ka jūnija sākumā vannā bija tīrs ūdens,” pārsteigts un neziņā saka Paulis.
Viņš arī parāda nelielu stikla burku. Lai arī tā tagad ir tukša, ar neapbruņotu aci redzami sārti nosēdumi. “Ūdens ir iztvaikojis, bet tas sarkanums ir palicis,” akcentē pensionārs.
“Nosarcis” viss kukurūzas lauks
Paulis arī aizdodas līdz savam laukam, ko iznomā vietējam uzņēmējam, lai audzētu kukurūzas. Pensionārs tur uzreiz ievēro, ka arī šeit zemes virskārtu klāj sarkani pleķi.
“Kur ir smilts, tur gan viss balts. Es tam SIA “Palsa” agronomam piezvanu un prasu, kādu ķimikāliju viņi ir gāzuši uz manas iznomātās zemes. Viņš saka, ka tā nevarot būt, ka nekādu ķīmiju viņi nav gāzuši,” Paulis stāsta.
Arī vairāk nekā mēnesi pēc mistiskajiem nokrišņiem uz kukurūzas lauka redzami sārti plankumi. “Pilnīgi visa zeme bija sarkana. Visa, tā kā bildēs ir redzams,” viņš uzsver.
Pie kukurūzas lauka “Bez Tabu” sastop vietējos iedzīvotājus, kuri par “sarkano lietu” ap Jāņiem gan neko nav dzirdējuši. Arī Variņu pagasta lauksaimniecības konsultante par sārto lieto dzird pirmo reizi.
“Nu, nezinu neko. Es nezinu. Pirmo reizi. Un es vienkārši uzreiz domāju, vai man tagad raidījums, kuru es arī skatos, vai man tā kā joku taisa? Nav tā kā 1. aprīlis vai 30. Jo es tiešām neesmu dzirdējusi neko tādu,” teic Variņu pagasta lauku attīstības speciāliste Dzintra Medne.
Māte daba vai tomēr cilvēka pirksts?
Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Agroķīmijas departamenta direktore Skaidrīte Rulle kā vienu no versijām izvirza kālija hlorīda jeb mēslojuma nokļūšanu Variņu pagastā ar vēja un nokrišņu palīdzību. Proti, kādā no kālija hlorīda izkraušanas punktiem mēslojuma putekļi, iespējams, pacēlušies gaisā un lietus laikā nolija uz kāda lauka.
Tuvākā šāda vieta atrodoties Valmierā. Iespējams, ar vēja palīdzību sārtie putekļi mēroja aptuveni 50 kilometru, tad lietus laikā nosēdās Variņu pagastā.
“Ja, ja tas ir kālija hlorīds, tad patiesībā nebūtu par ko uztraukties, jo parasti kālija hlorīdu rekomendē dot 100, 200 kilogramus uz hektāra. Šajā gadījumā, redzot tos attēlus, tur pat nav tie 100 kilogrami uz hektāru sasniegti,” skaidro Skaidrīte Rulle, VAAD Agroķīmijas departamenta direktore.
Aplūkojot Pauļa nodoto burciņu, VAAD eksperte, pamatojoties uz savu pieredzi, apliecina, ka tas, visticamāk, arī ir kālija hlorīds.
Izdodas sazināties arī ar Pauļa pieminēto lauksaimniecības uzņēmumu SIA “Palsa”. Firmas agronoms gan noraida, ka sārtie plankumi ir no mēslojuma.
“Ja runājam konkrēti par kukurūzas lauku, tur ir apakšā pilns ar vārpatu, kas ir slima ar brūno rūsu. Ir tāda graudzāļu slimība. Un, iespējams, ka lietus laikā šī te rūsa tikusi noskalota lejā un pēc tam, augsnē izkalstot, izžūstot, tā tur ir palikusi kā nogulsne.
Ja runājam par kukurūzas lauku, tur nav kālija hlorīds lietots. Tur ir lietots MPK mēslojuma līdzeklis pirms sējas. Bet tas viss ir iestrādāts pirms sējas iekšā. Pa virsu ir mēslots tikai slāpeklis, bet tur ar slāpekli sakara, visticamāk, ka nav pilnīgi nekāda,” pastāsta SIA ”PALSA” agronoms Edgars.
Augu aizsardzības dienests gan nepiekrīt versijai par augu slimību. Speciālisti uzsver, ja sārto plankumu pamanīšanas brīdī Paulis vai agronoms būtu paņēmuši augsnes paraugu, tad, veicot analīzi, uzreiz kļūtu skaidrs iemesls. Šobrīd atliek vienīgi minēt.
Izskan arī versija par radioaktīvo mākoni, kas jūnijā virzījās pāri Baltijas jūrai. Bet to jau atspēkoja Valsts vides dienests, norādot, ka radiācija bijusi visai niecīga un turklāt nemaz nav sasniegusi Latvijas teritoriju. Savukārt meteorologi pieļauj, ka uz Variņu pagastu jūlija sākumā atpūstas Sahāras tuksneša sarkanās smiltis. Taču arī šis variants esot maz ticams.
