Francijas parlamenta vēlēšanu rezultāti. Informatīvi 101
Francijā parlamenta ārkārtas vēlēšanu otrajā kārtā svētdien uzvarējusi plaša kreiso spēku koalīcija, apsteidzot gan prezidenta Emanuela Makrona centristus, gan galēji labējos, taču neviena grupa nav ieguvusi absolūto vairākumu, liecina pirmdien publicētie galīgie rezultāti. Francijas premjerministrs Gabriels Atāls paziņojis, ka plāno atkāpties pēc kreiso uzvaras vēlēšanās.
Kreiso partiju alianse Jaunā tautas fronte, kas apvieno sociālistus, kreiso ekstrēmistu partiju “Nepakļāvīgā Francija”, komunistus un zaļos, ieguvusi 182 vietas Nacionālajā sapulcē. Absolūtais vairākums būtu 289 vietas. Makrona centristu nometne izcīnījusi 168 vietas, bet galēji labējā Nacionālā apvienība (RN) tikusi pie 143 vietām, kas ir daudz mazāk, nekā gaidīts pēc partijas uzvaras pirmajā kārtā 30.jūnijā.
Vēlētāji visā Francijā un aizjūras teritorijās otrajā kārtā varēja balsot par 501 no 577 vietām Nacionālajā sapulcē, kas ir svarīgākā no divām Francijas parlamenta palātām. Pārējie 76 mandāti tika iegūti jau pirmajā balsošanas kārtā, no tiem trešdaļu ieguva RN.
Galēji kreisās partijas “Nepakļāvīgā Francija” (LFI), kas ir vadošais spēks Jaunajā tautas frontē (NFP), līderis Žans-Liks Melenšons paziņoja, ka tā “ir gatava valdīt”. Francijas galēji labējo līdere Marina Lepēna pavēstīja, ka vēlēšanas ir likušas pamatus “rītdienas uzvarai”. “Vilnis ceļas,” viņa sacīja. “Šoreiz tas nebija pietiekami augsts.” “Realitāte ir tāda, ka mūsu uzvara ir tikai atlikta,” viņa piebilda.
Lepēnas protežē, 28 gadus vecais Nacionālā apvienības līderis Žordāns Bardella, kurš cerēja kļūt par premjerministru, pauda nožēlu, ka balsojuma iznākums “met Franciju galēji kreiso rokās”. Makrons norādīja, ka viņš nesteigsies aicināt potenciālo premjerministru veidot valdību. Viņš pirms “nepieciešamo lēmumu pieņemšanas” nogaidīs, kamēr veidosies jaunā Nacionālā sapulce.
