Politiskais līdzsvars starp prezidentu un parlamentu mainās 101
Vēlētāju aktivitāte sasniedza rekordaugstu līmeni – 67%. Prezidenta pārsteiguma apvērsums mobilizēja frančus. Viņi nebija noguruši no balsošanas, jo viņiem šķita, ka šīs vispārējās vēlēšanas bija vēsturisks lēmums. Vācijas Māršala fonda domnīcas Francijas analītiķe Gesine Vēbere DW sacīja, ka Emanuels
Makrons kopš stāšanās amatā 2017. gadā ir pilnībā distancējies no vēlētājiem.
“Mēs redzam, ka franči bija pilnībā neapmierināti ar viņa politiku. Viņa pieeja un politiskais plāns radīt jaunu politisko spēku centrā un vājināt tos nomalēs vispār nestrādāja.” Francijas mediji citē prezidenta padomnieka teikto:
“Makrons nodod parlamenta deputātiem politiskās varas atslēgu. Tā vairs neatrodas Elizejā.”
Elizejas pils ir Francijas prezidentu oficiālā rezidence. Emanuels Makrons, iespējams, būs “kliba pīle” visu atlikušo pilnvaru laiku līdz 2027. gada maijam. Francijas Republikas konstitūcija nosaka varas centru prezidentam. Tagad tas varētu mainīties praksē. Būs “kopdzīve”, t.i., prezidenta piespiedu sadarbība ar valdību, kuras vairākums nāk no citas politiskās nometnes. Emanuels Makrons ir izslēdzis iespēju atkāpties no amata.
Viņš joprojām ir atbildīgs par ārpolitiku un aizsardzību. Taču iekšpolitiku un ekonomisko politiku var noteikt kreisā premjera vadītā valdība.
Pašreizējais premjerministrs Gabriels Attals no partijas Ensemble tajā vakarā paziņoja par atkāpšanos no amata.
