Pilnībā zaudēja kauna sajūtu: Kā aizsākās vērienīgākā dopinga sistēma sporta vēsturē 11
Vankūveras ziemas olimpiskajās spēlēs 2010. gadā Krievija izcīnīja tikai trīs zelta medaļas, kas valstu vērtējumā deva 11. vietu. Lielvara to uztvēra kā izgāšanos, kādu nedrīkstēja pieļaut Soču olimpiādē savās mājās. Tāpēc aizsākās vērienīgākā dopinga sistēma sporta vēsturē.
Pirmās bezdelīgas
Par dopingu Krievijā varētu izdot kopoto rakstu sējumu, un pirmās grāmatas, saprotams, nebūtu datējamas ar šo desmitgadi un simtgadi. Cepuri nost lodes grūdēja Jāņa Bojāra priekšā, kurš viens no retajiem atklāti runājis par PSRS laikā valdošo kārtību. Tev no rīta iedod saujiņu (tablešu), pusdienās, vakariņās. Prasi, kas tas ir, atbild – vitamīni. Bet jūti, ka sāc briest, rokas kļūst kā spaiņi, arī rīks lido. Sapratām, kas notiek, visi lietoja. Latvijas rekordu es sasniedzu ar dopingu,” pirms vairākiem gadiem intervijā “sportacentrs.com” teica Jānis Bojārs, kurš pagājušā gadsimta 80. gados bija viens no pasaules labākajiem lodes grūdējiem.
Izkoptā skola Krievijā nepazuda arī līdz ar dzelzs priekškara krišanu. 800 metru skrējēja Jūlija Stepanova savulaik bija Krievijas izlasē, bet 2013. gadā tika diskvalificēta par neatbilstībām sportistes bioloģiskajā pasē jeb dopinga pārkāpumu. Viņa bija pirmā atklātības bezdelīga. “2007. gada ziemā treneris man pirmo reizi injicēja testosteronu. Zināju, ka tā ir aizliegta viela, bet viņš teica, ka tas ir normāli un ka tā visi gatavojas. Katru nakti sapņos rādījās, ka atbrauc dopinga kontrole un ņem analīzes, ļoti baidījos no tā. Tad vēl nezināju, kā tas strādā – ka vadība piesedz sportistus. Pat tad, ja tevi pieķer, nediskvalificē, ja trenerim ir sakari. Man pateica, ka Krievijas čempionātā droši varu skriet “netīra”. Ja paņem analīzes, tad tikai jāaizsūta numurs un varu mierīgi gulēt,” atzinusi Stepanova.
Arī ar dopinga palīdzību viņa nesasniedza pašas augstākās virsotnes, ar medaļām nevarēja lepoties un Krievijas sporta dzīves vadītājiem bija itin viegli atspēkot pārmetumus, sak, tā taču caurkritusi un apvainojusies meitene. “Sapratu, ka man ir maz pierādījumu, ka esmu diskvalificēta un viss, ko teikšu – cilvēki tam neticēs. Tomēr man bija svarīgi, lai apstiprina (augstākstāvoši darbinieki) šo valdošo sistēmu,” uzsvērusi sportiste, kuru dzimtenē dēvē par nodevēju.
Tāpat arī viņas vīru Vitāliju, kurš savulaik strādāja Maskavas antidopinga laboratorijā un, sākot ar 2010. gadu, aizsūtīja Pasaules antidopinga aģentūrai (WADA) vairākus simtus e-pastu par sistemātiskajiem dopinga pārkāpumiem Krievijas vieglatlētikā, tomēr konsekventa rīcība nesekoja. “Arī WADA bija cilvēki, kas negribēja, lai šis stāsts nāk gaismā,” izteicies Vitālijs Stepanovs. Bez ievērības palika arī diska metējas Darjas Piščaļņikovas, kurai par pozitīvām analīzēm tika atņemts 2012. gada Londonas olimpiādes sudrabs, e-pasts saistībā ar valsts atbalstīto dopinga programmu.
“Soču plāns”
Pavisam cita reakcija bija pēc tam, kad 2015. gada nogalē uz ASV aizmuka un runāt sāka bijušais Maskavas antidopinga nodaļas vadītājs Grigorijs Rodčenkovs, kurš no zinātniskā viedokļa šajā sistēmā bija centrālā figūra. Viņš, piemēram, izgudrojis anabolisko steroīdu kokteili, kas sastāvēja no trim vielām un bija sajaukts ar alkoholu. Ar to izskalojot muti, tika gūts vajadzīgais efekts, bet atklāšanas periods kļuva īsāks. Krievijas sportistu vidū šis preparāts bijis ļoti populārs. Tāpat urīna analīzēm tika pievienots sāls un kafija, lai nevarētu pateikt, ka tās ņemtas iepriekš, lai samainītu “īstajā brīdī”.
Kanādiešu jurista Ričarda Maklarena vadītā izmeklēšanas komisija, ko izveidoja WADA, pēc vairāku tūkstošu e-pastu un dokumentu izpētes, iesaistīto personu intervēšanas ziņoja, ka Krievijas dopinga programmā bija iesaistīti vairāk nekā tūkstoš sportistu vairāk nekā 30 sporta veidos. Krievijas Sporta ministrijai tika ziņots par pozitīvajām analīzēm, un tā izlēma, kurus sportistus pasargāt. “Ir neiespējami pateikt, kad sākās krievu konspirācija un cik apjomīga tā īsti bija. Bet var droši apgalvot, ka no 2011. līdz 2015. gadam Krievija nolaupīja starptautiskās sacensības, cīņa nenotika ar vienlīdzīgiem noteikumiem. Līdzjutēji tika mānīti,” uzsvēris Ričards Maklarens, saskatot līdzības ar sistēmu, kas savulaik bija Vācijas Demokrātiskajā Republikā. Atgādināšu, ka tās slavenākais upuris ir lodes grūdēja Heidi Krīgere, kurai steroīdu lietošanas dēļ hormonu darbība mainījās tiktāl, ka pirms 20 gadiem viņa veica dzimuma maiņas operāciju un tagad dzīvo kā vīrietis Andreass Krīgers.
Lai olimpiskajās spēlēs savās mājās sasniegtu izcilus rezultātus, tika izstrādāta programma ar nosaukumu “Soču plāns”. Tā īpašākā sadaļa bija antidopinga laboratorijā izveidotā slepenā telpa, kuras sienā bija neliels caurums. Naktī pa to, darbojoties kā spiegu filmās gandrīz tumsā un tā, lai notiekošo nepiefiksētu video novērošanas kameras, Krievijas sportistu nodotās analīzes tika samainītas ar tīrām, proti, urīna paraugiem, kurus atlēti bija nodevuši iepriekš – kad nelietoja aizliegtus preparātus. Grigorijs Rodčenkovs atklājis, ka šajā procesā bija iesaistīti arī vairāk nekā simts Krievijas Federālā drošības biroja aģenti. Sieviešu hokeja izlases spēlētāju analīzēs konstatēts vīriešu DNS, kas arī liecina par to, ka ar analīzēm tika veiktas kādas darbības.
“Kamēr čempioni un sabiedrība svinēja panākumus Soču olimpisko spēļu laikā, mēs mainījām viņu urīna analīzes, “netīrās” aizstājot ar “tīrām”. Mēs bijām pilnībā nodrošināti, zinoši, pieredzējuši un perfekti sagatavojušies. Kā nekad agrāk. Sistēma darbojās kā Šveices pulkstenis. Putins visu zināja un bija ļoti laimīgs,” jau pēc aizmukšanas uz ASV liecināja Rodčenkovs.
“Viņu vajadzētu nošaut par melošanu, Staļins to būtu izdarījis,” dzimtenē valdošo noskaņojumu pret zinātnieku atklāja bijušais Krievijas olimpiskās komitejas prezidents Leonīds Tjagačovs. Rodčenkovs paguva laikus aizmukt uz ASV un ir iekļauts liecinieku aizsardzības programmā, bet divi viņa tuvi kolēģi pēc skandāla sākšanās negaidīti nomira. Viens no viņiem Ņikita Kamajevs esot grasījies rakstīt grāmatu.
Sočos Krievija uzvarēja medaļu vērtējumā ar 33 godalgām, nu jau 11 no tām ir atņemtas un ieguvēji būs arī Latvijas sportisti – skeletonistam Martinam Dukuram sudraba vietā pienāksies zelts, tāpat arī Oskara Melbārža bobsleja četriniekam, bet divniekā viņš no ceturtās vietas pacēlies uz trešo. Pie bronzas skeletonā tiks Tomass Dukurs.
Zem lupas futbola izlase
Dopingotāju sarakstos figurē arī visa Krievijas futbola izlase, kas piedalījās 2014. gada Pasaules kausā. “Viņi pilnībā zaudēja kauna sajūtu,” atceras Rodčenkovs. FIFA – pasaules galvenā futbola institūcija – šīs analīzes gatavojas atkārtoti pārbaudīt janvārī un līdz šim notiekošo vērojusi caur pirkstiem. Nākamā gada vasarā Krievijā notiks Pasaules kausa futbolā finālturnīrs.
Teju vienīgais Krievijas sporta cilvēks, no kura izskanējuši nožēlas vārdi, ir vieglatlētikas federācijas vadītājs Dmitrijs Šiļahtins: “Atvainojos visiem atlētiem, kuriem nozagtas zelta un sudraba medaļas. Varu apgalvot, ka mūsu jaunā komanda cīnīsies pret dopingu un tas, kas bija agrāk, nekad vairs neatkārtosies.” Starptautiskā vieglatlētikas federācija diskvalificēja Krieviju jau 2015. gada novembrī, un pērn Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs valsti varēja pārstāvēt tikai viena sportiste, bet šogad pasaules čempionātam tika pielaisti 19 krievi, kuri startēja zem neitrāla karoga.
Tā ir pret Krieviju vērsta politika – grēkā kritusī puse nenogurstoši atkārto, ka pasaule pret viņiem sazvērējusies. Taču fakts ir tāds, ka skaļi un sistemātiska rakstura dopinga gadījumi skāruši daudzas ārvalstu zvaigznes, tostarp no ASV. Viens no lielākajiem krāpniekiem vēsturē ir riteņbraucējs Lenss Ārmstrongs, tāpat vieglatlēti Meriona Džounsa, Taisons Gejs, Džastins Getlins. Pēdējais gan ar advokātu palīdzību no mūža diskvalifikācijas izvairījās un turpina gūt panākumus skrejceliņā. Bet – šajos gadījumos nav runas par valsts atbalstītu programmu.
Putins atriebsies
Krievijas olimpiskā komiteja ir diskvalificēta, un Phjončhanas ziemas olimpiskajās spēlēs februārī zem neitrāla karoga varēs startēt vien atsevišķi krievu sportisti. Ārlietu analītiķis Konstantīns fon Egerts uzskata, ka Krievija par šo apkaunojumu atbildēs ar sev labi zināmiem ieročiem: “Ar to es domāju Ukrainu, kiberuzbrukumus, varbūt Lībiju. Putins to nepiedos.”
Krievija sasaistīja rokas dopinga kontrolieriem
Gatis Berķis, antidopinga eksperts, strādā Zviedrijas uzņēmumā “IDTM”: “Ārzemju dopinga kontrolieri arī ieradās Krievijā veikt kontroles, pats ļoti daudzas reizes to esmu darījis. Bet analīzes bez Krievijas antidopinga aģentūras atļaujas nedrīkstēja no valsts izvest un, lai nosūtītu ar kurjerpastu uz laboratoriju ārpus Krievijas, arī bija nepieciešama atļauja. Tāpēc, lai nepārkāptu Krievijas likumus, šīs analīzes tika nogādātas Maskavas laboratorijā. Protams, sportistiem arī sacensību laikā ārzemēs ņem analīzes, un pēc pieejamās informācijas saprotu, ka krievi centās pēc iespējas saīsināt periodu, kurā aizliegtās vielas var noteikt, un ārpus Krievijas atradās tad, kad bija mazākais risks, ka aizliegtās vielas varētu parādīties analīzēs.
Ar sāls palīdzību mēģināja panākt tādu pašu urīna parauga īpatnējā svara līmeni, kāds bija nodotajā paraugā. Dopinga kontroles laikā tiek veikti īpatnējā svara mērījumi, un būtu ļoti dīvaini, ja Krievijas sportistu analīzēs šie rādītāji laboratorijā radikāli atšķirtos no dopinga kontroles laikā fiksētā.”
