Pilnībā Krieviju no SWIFT neatslēgs, kaut kādas norēķinu iespējas tiks saglabātas 0
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
SWIFT (“Society for Worldwide Interbank Financial Telecommunication” – Vispasaules starpbanku finansiālo telekomunikāciju sabiedrība) ir nekomerciāla organizācija, kas nodrošina drošu, kodētu ziņu apmaiņu starp bankām. Tā tika radīta tāpēc, ka iepriekšējā sistēma – “Telex” – bija lēna un tās darbība radīja daudz kļūdu. Ļoti vienkāršoti šīs ziņu apmaiņas sistēmas varētu dēvēt par tādu kā finanšu pasaules “Whatsapp”.
“Telex” un SWIFT
Kad viena banka klienta uzdevumā veic pārskaitījumu uz citu banku, tad nauda ienāk tās korespondētājkontā. Taču instrukcijas par to, kas tieši ar šo naudu jādara – kuram klientam, kurā kontā un cik tieši jāieskaita –, banka saņem ar ziņu apmaiņas sistēmas starpniecību, kas agrāk bija “Telex”, bet jau kopš 70. gadiem to aizstājis SWIFT.
Atšķirība starp abām sistēmām ir tāda, ka “Telex” sistēmā instrukcijas rakstīja pilniem teikumiem, tādēļ to interpretācijai bija nepieciešami cilvēki, kas savukārt nozīmēja, ka sistēma darbojās lēni un bieži saskārās ar cilvēku radītām kļūdām. Tieši šo iemeslu dēļ 1973. gadā tika izveidota SWIFT, kas instrukcijas sūta kodu veidā.
Kodi ir mašīnlasāmi, tādējādi krasi samazinās kļūdu skaits un krietni paātrinās sistēmas darbība. Rezultāts ir acīmredzams – 70. gadu sākumā starptautiskie pārskaitījumi aizņēma nedēļu un vairāk, bet mūsdienās tie principā notiek dienas laikā.
Krievija bez SWIFT
Šobrīd ir paziņots par piecu Krievijas banku atslēgšanu no SWIFT. Četras no tām – “Vņeštorgbank”(VTB), “PSB banka”, “Sovkombank” un banka “Otkritije” – tiek atslēgtas nekavējoties, bet piektā – lielākā Krievijas banka “Sberbank” – 26. martā. Tas nozīmē, ka šīm bankām tiek liegtas starptautisko pārskaitījumu iespējas un vai nu pašām jārod citas pārskaitījumu iespējas, vai arī to klientiem, kuriem nepieciešami starptautiskie pārskaitījumi, jāmeklē citas savu kontu apkalpošanas iespējas.
Jāpiebilst, finanšu analītiķi uzskata, ka caur šīm piecām bankām notiek 80% visu finanšu transakciju Krievijā. Kad 2012. gadā starptautisko sankciju ietvaros no SWIFT atslēdza Irānu, pēc dažādiem aprēķiniem tā zaudēja 30–50% no sava eksporta. Savukārt 2014. gadā Krievijas bijušais finanšu ministrs Aleksejs Kudrins ir izteicies, ka pilnīga Krievijas atslēgšana no SWIFT varētu samazināt valsts iekšzemes kopproduktu par 5%.
Kādas sekas tas radīs? Krievijas iekšējā tirgū sekas nebūs īpaši lielas – pieļaujot, ka atslēgšana no SWIFT Krievijas agresīvās ārpolitikas dēļ kādreiz var notikt, jau vairākus gadus darbojas Krievijas pašas radīta finanšu ziņu apmaiņas sistēma SPFS. Tā ir lēnāka un neērtāka nekā SWIFT, taču tā pastāv un 2021. gadā 20% no Krievijas iekšējiem pārskaitījumiem tika veikti ar šīs sistēmas palīdzību.
Līdz 2023. gadam bija plānots sistēmas kapacitāti palielināt līdz 30% visu pārskaitījumu. Šķiet, ka tagad tas būs jādara daudz straujāk. Taču ārvalstu pārskaitījumiem tā neder, jo ārvalstu bankas to neizmanto un šajos apstākļos arī diez vai tai pieslēgsies.
Vēl Krievija var mēģināt izmantot analogas Ķīnas ziņu apmaiņas sistēmas CIPS starpniecību vai arī sākt norēķinus ar kriptovalūtām, kuras šobrīd vispār nav pakļautas nekādam valstiskam regulējumam. Vēl teorētiskas alternatīvas ir ziņu apmaiņa ar faksu starpniecību, tiešo starpbanku līgumu slēgšana un starpniekbanku izmantošana citās valstīs.
Kaut ko saglabās
No otras puses – vismaz Eiropas Savienība ir ieinteresēta saglabāt kaut kādas norēķinu iespējas ar Krieviju. Galvenokārt saistībā ar to, ka Krievijas energoresursu piegādēm Eiropai vismaz īstermiņā nav alternatīvas – Krievija nodrošina 25% naftas un 40% gāzes Eiropai.
Arī Latvijai tā varētu izvērsties par problēmu, jo Latvija ir atkarīga no Krievijas gāzes pilnībā, arī lielākā daļa benzīna un dīzeļdegvielas Latvijas tirgū nāk no “PK Orlen” rūpnīcas Mažeiķos un “Neste” rūpnīcām Somijā – šīs rūpnīcas pārstrādā Krievijas naftu.
Naftai teorētiski atrast alternatīvas vēl varētu, bet gāzei tādu nav – šobrīd pasaulē fiziski neeksistē tāds sašķidrinātās gāzes apjoms, kas spētu aizstāt Krievijas gāzi Eiropas tirgū. Ļoti piesardzīgi ekonomistu aprēķini liecina, ka būtu nepieciešams liels valsts pasūtījums un vismaz divi gadi, lai radītu tādas sašķidrinātās gāzes ražošanas un transportēšanas jaudas, kas spētu aizvietot Krievijas gāzi Eiropā.
Vai Krievija cietīs?
Vērtējums par to, cik tieši Krievija ir atkarīga no naftas un gāzes eksporta, ir svārstīgs, jo atkarīgs no šo energoresursu cenām, taču visi avoti norāda pilnīgu Krievijas atkarību no šī eksporta. 2015. gadā naftas un gāzes eksports veidoja gandrīz 63% no Krievijas ārējās tirdzniecības un vismaz 30% no budžeta ieņēmumiem. 2018. gadā – 75% no eksporta ieņēmumiem un vismaz 50% no valsts budžeta.
Fakts ir tas, ka, neskatoties uz karu Ukrainā un naidīgo retoriku, Krievijas gāze uz Eiropu ne mirkli nav pārstājusi plūst un Eiropai šobrīd alternatīvas nav. Tādēļ loģika liek domāt, ka pilnībā Krieviju no SWIFT neatslēgs un kaut kādas norēķinu iespējas tiks saglabātas. Katrā ziņā vakardienas ES diplomātijas vadītāja Žuzepa Borela paziņojums, ka pilnībā Krieviju no SWIFT atslēgt nevar, jo tās ekonomika ir saistīta ar citu valstu ekonomikām, būtu jāuztver tieši šādi.
