Pilnībā aizliegs mencu zveju 2
No 1. jūlija Eiropas Komisija pilnībā aizliegs mencu nozveju Baltijas jūras Austrumu daļā, kā rezultātā cietīs piecas pašmāju zvejas firmas.
Lēmumu par mencu zvejas aizliegšanu EK jau pieņēmusi, oficiālais lēmums jau tuvākajā laikā tiks publicēts oficiālajā vietnē.
Mencu nozveju Baltijas jūras Rietumu daļā šis lēmums neietekmēs, jo tur šogad nozvejas kvota pat nedaudz pieaugusi, sasniedzot 343 tonnas, bet tas pašmāju zvejniekiem ir neliels apjoms.
Lēmuma pamatā ir ļoti sliktais, pat kritiskais mencu stāvoklis Baltijas jūrā. Proti, mencas ietekmē galvenokārt sliktie vides apstākļi, tās ir galvenā barība roņiem, kas jūrā būtiski savairojušies. Aplēses liecina – Baltijas jūrā reģistrēti ap 45 tūkstošiem roņu, kam ik dienas barībai nepieciešams 450 tonnu zivju, tajā skaitā mencu.
Sliktie apstākļi ietekmē arī mencu augšanu – ja agrāk četru gadu laikā menca izauga līdz 40 cm, tad tagad – līdz 20 cm tādā pašā laikā.
Turklāt roņi ievazājuši dažādus parazītus, kas ietekmē mencu augšanu. Arī sāls koncentrācija ūdenī samazinājusies, pieaugusi ūdens temperatūra, samazinājies skābeklis un tas viss negatīvi ietekmē mencu populāciju.
Latvijas Zivsaimnieku asociācijas (LZA) prezidents Inārijs Voits norāda, ka EK lēmuma rezultātā no 24 zvejas firmām piecas pašmāju zvejas firmas ar 12 kuģiem var “aiziet pa burbuli” un bez darba paliks vairāk nekā 70 cilvēki.
Tas ir trieciens zivsaimniecības nozarei, jo menca bija viena no tradicionālajām zivīm nozvejā. Vidējā nozveja uz viena kuģa ir 1200 t. Latvijai galvenā mencu nozvejas kvota ir Baltijas jūras austrumu daļā, kur šogad atļauts nozvejot 2060 tonnu, kas ir par 400 t mazāk, nekā pagājušajā gadā. Salīdzinājumā ar 2014. gadu, Austrumbaltijas mencu kvota Latvijai samazināta vairāk nekā divas reizes. Nākamajam gadam EK nozvejas kvotas priekšlikums ir apaļa nulle.
Eksperti saskata, ka aizliegums būtiski nerisinās mencu populācijas atjaunošanos, jo ieguvums būs ap 4% gadā jeb 40% desmit gadu laikā. I. Voits uzskata, ka līdzīgi kā Skandināvijas valstīs arī Latvijā vajadzētu atļaut šaut roņus, lai vismaz tos pabiedētu, lai tie nebūtu tik pārdroši un nepostītu zvejnieku lomus.
Tā kā EK lēmums jau bija prognozējams, Zemkopības ministrija(ZM) sadarbībā ar nozari jau laicīgi domāja par iespējamām kompensācijām.
Pašai EK, pieņemot ārkārtas lēmumus, kompensācijas nav jānosaka. Taču Latvija šo lēmumu apsteidza un maijā jau tika pieņemts lēmums par trīs mēnešu zvejas liegumu un lūgta atļauja EK ļaut maksāt kompensācijas no Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda par liegumu zvejot mencas.
Tā rezultātā jau 20. jūnijā pieņemti valdības noteikumi, kas ļauj maksāt kompensācijas par zvejas darbību pagaidu pārtraukšanu. Jau pārdalīti divi miljoni eiro no citu programmu neizmantotās naudas. Uz šo naudu varēs pieteikties gan kuģu īpašnieki, gan zvejnieki, kas strādāja uz šiem mencu nozvejas kuģiem. Viens kuģis varētu saņemt ap 150 000 – 160 000 eiro, aplēsis I. Voits.
Lauku Atbalsta dienests nule kā publicējis visu informāciju par pieteikšanās kārtību uz kompensācijām, kas liecina – iesniegumus var iesniegt līdz 30. augustam.
Kādu brīdi var pietikt ar kompensācijām, taču jau nākamajā plānošanas periodā EK, visticamāk, piedāvās kuģu griešanu. Jāatgādina – līdz 2018. gadam jau sagriezti 6 mencu zvejas kuģi.
Kompensācijas saviem zvejniekiem vēlas maksāt arī poļi un lietuvieši, taču pagaidām nekādi lēmumi nav pieņemti. Visticamāk, kaimiņvalsts prasīs finansējumu Eiropas Komisijai.
Mencu nozvejas kvota Baltijas jūras austrumu daļā
Gads tonnas
2014 5632
2015 4393
2016 3514
2017 2636
2018 2425
2019 2060
2020* 0
*prognoze
Avots: Latvijas zivsaimnieku asociācija
Vairāk par šo tematu lasiet šeit
