Breksita sarunās pilnas angļu brokastis – nākamreiz 0
Trešdien ap pulksten sešiem vakarā Eiropas Savienības (ES) valstu vadītāju kortežas viena pēc otras piestāja iepretim ES Padomes ēkas VIP ieejai, lai tālāk pa sarkano paklāju garā gājienā gar žurnālistu pulku, fotokameru zibšņiem, kamerām un krāsainiem mikrofoniem garos kātos, pirms nokļūšanas apspriežu zālē politiķi apstātos un atbildētu uz dažiem jautājumiem. Jau tad bija skaidrs, ka Briseles samits būs tikšanās bez jaunumiem.
Mierīgāk nekā citās reizēs
Žurnālistiem, vēl pirms satiekot pārējos līderus, Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja atgādināja jau par īstenoto sarunu progresu un to, ka, visiem strādājot vēl intensīvāk, būs iespējams vienoties.
“Nekā būtiski jauna,” vēlāk žurnālistiem sacīja Eiropas Parlamenta prezidents Antonio Tajāni, kurš tāpat kā pārējo ES institūciju līderi bija noklausījies Lielbritānijas premjerministres sacīto un pirmais tūdaļ pēc šīs uzrunas tikās preses konferencē ar medijiem turpat samita norises vietā. Taču viņš piebilda, ka Terēzas Mejas vārdos saklausījis lielu apņemšanos visu īstenot un viņa arī izskatījusies daudz mierīgāka nekā visās citās iepriekšējās tikšanās reizēs.
Īrijas robeža – lielākais klupšanas akmens
Gan pati Terēza Meja, gan citi sarunās iesaistītie apgalvo, ka šobrīd vienīgais grūtais jautājums, par ko abas puses arvien netiek skaidrībā, ir, ko darīt ar iespējamo Īrijas robežu, ko, ja Lielbritānija aiziet no ES un līdz ar to vienotā tirgus un muitas savienības, saskaņā ar noteikumiem būtu jāatjauno. Tas nozīmētu, ka atgrieztos jau daudzus gadus aizmirstā Īrijas skaudrā vēsture, kad salu sadalīja cieta robeža, nodalot Īrijas republiku no Lielbritānijai piederošās Ziemeļīrijas, šķirot cilvēkus gan politiski, gan ekonomiski. Daudzi bažījas, ka šis solis varētu atjaunot nemierus starp īru nacionālistiem un Lielbritāniju atbalstošajiem lojālistiem.
To, ka atjaunot robežu Īrijas salas vidū būtu kļūda, saprot abas puses, taču kā no tā izvairīties, īsta padoma nav nevienam. Gan Lielbritānija, gan ES piekrīt, ka būtu svarīgi neko nesasteigt un ieviest garantijas risinājumu gadījumā, ja tuvākajā laikā tomēr neizdodas izdomāt veidu, kā turpināt ekonomiskās saiknes bez liekas kontroles un papildu maksājumiem. Šis garantijas risinājums, kā iepriekš norādījusi premjerministre Terēza Meja, būtu apdrošināšanas polise iedzīvotājiem, ka cietās robežas nebūs. Tas būtībā nozīmētu, ka arī pēc Lielbritānijas oficiālās aiziešanas no ES robeža ir brīva un joprojām atrodas ES vienotā tirgus un muitas zonā. Visu, piemēram, pārtikas preču kontroli, pirms tā tālāk nonāktu Lielbritānijā, kontrolētu uzreiz Īrijas salā.
Īrija ir gatava noteikt stingrākas kontroles jau tagad. Taču abām pusēm ir jāsaprot, cik ilgi, vai šim periodam būtu robežas, kā to vēlas Lielbritānija, vai tas varētu būt elastīgi ilgs, kā to atbalsta ES. Domstarpības ir arī par to, vai tas nozīmē, ka šī brīvā robeža attiecas uz visu Lielbritāniju kopumā, kā to prasa Terēza Meja, vai tikai uz Ziemeļīriju, kā to redz Brisele. Un vēl ir daudz citu tehniskas dabas jautājumu, par kuriem abas puses joprojām nespēj vienoties.
Pilnas angļu brokastis
Uzklausījuši Terēzu Meju, ES valstu līderi vienojās pagaidām neizsludināt nākamā samita datumu, lai gan iepriekš bija cerības to sarīkot jau, starp citu, Latvijas valsts svētku laikā – 17. un 18. novembrī, norādot – kamēr nav satura, nevar būt arī tikšanās. Vairāki līderi, viņu vidū arī Austrijas kanclers Kurcs, sacīja, ka ir piesardzīgi optimistiski par to, ka tuvākajās nedēļās vienošanos tomēr varētu panākt. “Breksita vakariņās sarunas nav ēdienkartē, taču nākamajā sanāksmē paredzētas pilnas angļu brokastis,” tā tēlaini, bet nenosaucot iespējamo laiku, sociālās saziņas vietnē “Twitter” izteicās Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite.
Pārejas periods radīs nemierus
Britu medijos un breksita atbalstītājos vētru sacēlusi kāda cita ziņa, kas pavīdējusi samita kuluāros, proti, ka Lielbritānijas premjerministre varētu vēlēties pagarināt pārejas periodu, kurā pielāgoties jaunajai situācijai pēc aiziešanas no ES. Šobrīd vienošanās ar Briseli paredz, ka pārejas periods ilgtu līdz 2020. gadam, taču to varētu pagarināt par vēl vienu gadu. Tas gan būtu jāapstiprina Lielbritānijas parlamentam.
Raidorganizācija BBC norāda, ka breksitu atbalstošajos politiķos tas varētu izraisīt lielu pretestību, jo Lielbritānijai šajā laikā nāktos turpināt iemaksas ES budžetā. Īrijas premjerministrs Leo Varadkars teic, ka ilgāks pārejas periods neaizstāj konkrētu vienošanos, taču ideja varētu atmaksāties, ja cilvēki zinātu, ka cietā robeža nekad neiestāsies.
Savukārt bijušais populistiskās Lielbritānijas Neatkarības partijas līderis, eiroskeptiķis un breksita “tēvs” Naidžels Farāžs izteicies, ka šāda pārejas perioda pagarināšana var ievilkties līdz pat 2022. gadam, kad Lielbritānijā būs vēlēšanas un “mēs galu galā varētu vispār nekad neizstāties”. Ik pa brīdim uzvirmo idejas arī par iespējamu atkārtotu referendumu. Par to, kā vēsta BBC, ir ieminējušies vairāki parlamentārieši.
Briseles samita dienā vairākās Eiropas avīzēs rakstu par nepieciešamību pēc vēl viena referenduma kopā ar domubiedriem publicēja arī bijušais Lielbritānijas premjerministrs Tonijs Blērs. Izmaiņas britu sabiedrības uzskatos demonstrē arī jaunākā ES oficiālā pētījumu centra “Eurobarometer” aptauja par to, kā iedzīvotāji balsotu gan Lielbritānijā, gan citās dalībvalstīs, ja rīt būtu referendums par palikšanu vai izstāšanos no ES. Apvienotajā Karalistē par palikšanu tagad balsotu 53 procenti aptaujāto, kas ir nedaudz vairāk nekā izšķirošajā referenduma dienā pirms diviem gadiem, kad par aiziešanu balsoja 52 procenti vēlētāju, bet 48 – par palikšanu. Pagaidām Lielbritānijas izstāšanās datums no Eiropas Savienības aizvien paliek nemainīgs – nākamā gada 29. marts.
Viedokļi
Latvijas premjerministrs Māris Kučinskis: “Progress kopš iepriekšējās reizes ir diezgan liels daudzos, arī tehniskajos, jautājumos. Taču divi jautājumi joprojām vēl ir tikai risinājuma stadijā. Viens ir Īrijas un Ziemeļīrijas jautājums, kas jau ir ieguvis pat priekšlikumu ar nosaukumu “Backstop”. Tas nozīmē, ka var vienoties, ka kontrolei tiek pakļauts viss, kas ienāk Īrijā kā salā un nekādas cietās robežas nav. Ir ļoti liela un pamatota fobija, jo visiem vēl atmiņā ir vēsture ar nemieriem Ziemeļīrijā, par upuriem uz robežas, un to īsti nevēlas nedz viena, nedz otra puse. Un otrs jautājums ir par brīvo tirdzniecību. Sākotnēji Lielbritānija vēlējās to saglabāt precēm, taču tādi izņēmumi no Eiropas Savienības puses nevar būt un ir jābūt godīgai konkurencei arī preču un biznesa attiecībās.”
Vācijas kanclere Angela Merkele: “Tas, ka mēs gatavojamies ikvienam scenārijam, arī tam, ka Lielbritānija varētu aiziet no Eiropas Savienības bez vienošanās par tālāko, ir atbilstoši atbildīgas un uz priekšu domājošas valdības politikai. Jo, ja tāda diena pienāks, būs ļoti daudz jautājumu, piemēram, kas notiek ar tiem 100 000 britu pilsoņu, kuri dzīvo Vācijā, kā mainās viņu statuss, kas notiek ar muitas kontrolēm. Tiesa, sarunas ar Lielbritāniju ir bijušas ļoti intensīvas, un no abām pusēm ir pausta laba griba.”
