– Mani gluži tracina, ka visiem saprotamo vārdu “latvieši”, “cittautieši”, “Latvijas pilsoņi” un “pārējie” vietā mudžina mēli un prātu ar visādiem izgudrotiem kroplīgiem “latvijiešiem”, mudžekļiem integrācijas plānos… 22
– Kaut kā atgriežamies dziļā brežņevisma laikā, kad brīvdomības tēja vārījās tikai un vienīgi virtuvēs. Tolaik murdēja arī neapmierinātība un nīgrums, šobrīd vienaldzība un apātija mijas ar cinisku aprēķinu un atklāti runā pavisam nedaudzi. Mēli sien konjunktūra, ko kurš un kurā statusā un amatā drīkst vai nedrīkst teikt. Liekulības un melu līmenis ir katastrofāli augsts. Tā atspoguļojums ir samudžinātā valoda, slapstīšanās, bailes saukt lietas īstajos vārdos. Nožēlojams arī trakais provinciālisms – vai, vai, ko par mums atkal pateicis tas amerikāņu laikraksts, citam citu aprunājošā tviterošana, glaimojošā un zākājošā interneta dimensija, sevis vērtējums atkarībā no citu spriedumiem, kas nāk no dziļa mazvērtības kompleksa. Spēlītes ar varu glumas un reizēm klaji pazemojošas. Tas redzams arī mākslā ar dīvainu viļņošanos vērtību izpratnē… Ne tik klaji un ne tik primitīvi kā padomju laikos, jo nav jau vairs toreizējo baiļu terora, bet konformisma instrumenti tie paši. Varbūt vairs nav riska ar dzīvību un likteni… lai gan arī to īsti nevar apgalvot. Jo tie, kurus izgrūž no konformisma noteikumu viļņiem, ir prom. Simtiem un tūkstošiem Latviju pametušo ir prom. Viņi neiekļāvās šajos spēles noteikumos. Tie bija rakstīti citiem.
– Kā jums visvairāk pietrūkst no izpostītās 18. novembra Latvijas, kuru, kā teicāt, tā īsti pēctecīgi patiesībā nemaz neturpinām?
– Nerunāsim par kaut kādu nepilsoņu bandu, kas ir varas mazspējas pierādījums, taču man pietrūkst tā daudznacionālā katla, kas savulaik Rīgā verda un mutuļoja, bija auglīgs un rosinošs. Te var savest vēl astoņpadsmit tautības un mēģināt veidot auglīgu, multikulturālu vidi, taču nekas nesanāks bez vērtību kodola. Bez tā tauta izvirst putekļos. Bet par vērtībām iespējams vienoties, tās var no jauna formulēt, ja vien cilvēkos ir labā griba, ne nodevīga dubultmorāle – iešu ar tevi apvienoties vērtībās, bet ar otru roku rādīšu ceļu Krievijas zemūdenēm. Arī kara bungu rīboņa dara savu. Troksnis ir liels.
