Pilna mēroga šausmas: brīdina, ka Putins var uzbrukt Baltijas valstīm, atkārtojot tur Mariupoles scenāriju 0
Izmantojot haosu, ko radījis ASV prezidenta Donalda Trampa atteikums atbalstīt Eiropas aizsardzību, Krievijas diktators Vladimirs Putins var uzbrukt Baltijas valstīm, atkārtojot tur Mariupoles scenāriju, brīdina bijušie NATO komandieri.
Bijušais NATO Eiropas apvienoto spēku virspavēlnieka vietnieks sers Ričards Širefs un bijušais ASV armijas Eiropā komandieris Bens Hodžess izdevumam “The Sun” norāda, ka ar šādu realitāti Rietumi varētu saskarties, ja Eiropa nerīkosies nekavējoties – ne tikai piegādājot Ukrainai vairāk ieroču, bet arī ievērojami stiprinot NATO aizsardzību Baltijas reģionā.
Viņi uzsver – NATO ir jāmobilizē spēki un jāsagatavojas karam, lai Putins ne mirkli nešaubītos: ja viņa armija uzdrošināsies iebrukt Baltijas valstīs, tā saņems smagu triecienu un tiks apturēta.
Širefs atklāti pauda bažas par Rietumu nākotni, ja tie nekavējoties nerīkosies, lai izveidotu efektīvu atturēšanas stratēģiju.
Viņš skarbi kritizēja Trampu, apsūdzot viņu “nāvējoša trieciena” nodarīšanā NATO un vienlaikus – Putina ārpolitisko ambīciju piepildīšanā.
“Tramps ir radījis nopietnas šaubas – absolūtas šaubas – par Amerikas Savienoto Valstu gatavību aizstāvēt kolektīvo drošību, kas ir NATO pamatā,” uzsvēra Širefs.
Bijušais komandieris, kurš vadīja britu karaspēku Pirmajā Persijas līča karā un Irākā, brīdina: ja Putins ar Trampa starpniecību panāks to, ko vēlas, tas faktiski nozīmēs Ukrainas kapitulāciju.
“Tas dos Putinam iespēju pasludināt uzvaru un no jauna apbruņoties, atjaunot un stiprināt savu armiju,” skaidroja sers Širefs.
“Un, tiklīdz viņš būs to paveicis, viņš pabeigs Ukrainas iznīcināšanu. Jo viņš nekad neatteiksies no savas galvenās ambīcijas – pārņemt visu Ukrainu,” viņš uzsvēra.
Pēc tam, viņaprāt, Putins pievērsīsies Moldovai, Gruzijai un Rumānijai, iejaucoties šo valstu vēlēšanās un nostiprinot tur pie varas kādu no savām marionetēm.
Tālāk viņš lūkosies Baltijas valstu virzienā. Šo valstu lielākās pilsētas ar ievērojamu krievvalodīgo iedzīvotāju skaitu ir vēsturiski nozīmīgas, ja raugās no impēriskās Krievijas perspektīvas, kurai Putins cenšas sekot.
Turklāt, no ģeogrāfiskā skatupunkta, tās ir stratēģiski būtiskas: piekļuve jūrai, svarīgi ostas mezgli, industriālie centri un nozīmīgas robežas.
Bijušais militārais vadītājs brīdina: “Es domāju, ļoti ticams, ka, skatoties uz NATO, Putins to novērtēs kā vāju organizāciju Trampa rīcības dēļ un nodomās – es varu izmēģināt spēkus Baltijas valstīs. Un tad mēs esam karā ar Krieviju, jo mums ir 1 000 karavīru Igaunijā, un arī franči, vācieši un kanādieši ir izvietoti Baltijā.”
Širefs apraksta šausminošo ainu, kāds varētu izskatīties Krievijas uzbrukums Baltijas valstīm.
“Kad Krievija uzbrūk, uzbrukums izskatās tieši tāpat kā tas, ko mēs redzējām Ukrainas pilsētā Mariupolē – deportēti bērni, izvarotas sievietes un civiliedzīvotāju slaktiņi,” viņš brīdina.
Ukrainas austrumos esošā Mariupole pārvērtās drupās pēc tam, kad Krievijas spēki bez žēlastības uzbruka pilsētai ar tankiem, mīnmetējiem, raķetēm un aviāciju.
Līdz 2022. gada martam Mariupolē bija iesprostoti vairāk nekā 450 000 civiliedzīvotāju, bet nežēlīgās kaujas nogalināja tūkstošiem vīriešu, sieviešu un bērnu, iznīcinot arī svarīgāko infrastruktūru.
Pēc mēnešiem ilgām sīvām cīņām Ukrainas aizstāvji, kas turējās “Azovstaļ” tērauda rūpnīcā, bija spiesti padoties, un Mariupole nonāca krievu okupācijā – kur tā atrodas joprojām.
No kādreiz dzīvīgās un attīstītās pilsētas pāri palikušas vien gruvešu kaudzes, un izpostītās ēkas tagad slejas gar ielām kā klusējoši liecinieki kara zvērībām.
Širefs brīdina: ja Putins tiks pie iespējas izvērst elli Eiropā, Baltijas valstis kļūs par nākamo Mariupoli.
Bens Hodžess, bijušais ASV armijas Eiropā komandieris, uzsver, ka Putins varētu sākt raķešu triecienus pret NATO valstīm, lai iznīcinātu transporta infrastruktūru.
Tas ir tāpēc, ka Krievijas diktators zina – NATO aizsardzība balstās uz spēju ātri pārvietot un pastiprināt savus spēkus reģionā.
“Tas nozīmē, ka NATO austrumu flanga lidostas un ostas – no Somijas līdz pat Polijai un Rumānijai – kļūs par mērķiem. Tās varētu tikt iznīcinātas ar tiešiem triecieniem vai paralizētas ar kiberuzbrukumiem,” viņš sacīja.
Širefs, kurš piekrīt Hodžesa vērtējumam, uzsver: vienīgais veids, kā apturēt Putinu, ir Eiropas aizsardzības stiprināšana un efektīvas atturēšanas stratēģijas izveide.
Viņš skaidro: “Vienīgais veids, kā to novērst, ir mobilizēties, gatavoties sliktākajam scenārijam un skaidri parādīt Putinam – ja viņš mēģinās iejaukties Baltijas valstīs, viņš saņems smagu triecienu. Taču tas nav iespējams, kamēr mēs neesam veikuši pienācīgu sagatavošanos.”
Širefs norāda, ka bez ASV militārās iesaistes NATO operētspēja kļūs sarežģīta, jo Amerika līdz šim nodrošinājusi lauvas tiesu finansējuma. Turklāt ASV spējas – tostarp tāla darbības rādiusa raķetes, pretgaisa aizsardzība, izlūkošanas un novērošanas sistēmas, kā arī iespaidīgais tanku un karavīru skaits – būtu smags zaudējums.
“Taču kopumā Eiropa ekonomiski ir desmit reizes lielāka par Krieviju. Eiropa to spēj paveikt. Bet tas prasīs laiku, pūles, līderību un upurus,” Širefs atgādina.
Pirmkārt, Eiropai jānodrošina, lai Ukraina saņemtu visu nepieciešamo, lai tā spētu noturētu aizsardzību pret Krievijas brutālajiem uzbrukumiem. Īpaši tagad, kad Tramps ir apturējis ASV ieroču un militārās palīdzības piegādi Ukrainai.
Otrkārt, Eiropai jāspēj aizpildīt plaisa, kas var rasties, ja Tramps izstāsies no NATO, un jāizveido vienota stratēģija aizsardzības rūpniecības racionalizācijai.
Tas nozīmē karaspēka mobilizāciju un, iespējams, obligātā militārā dienesta atjaunošanu, lai stiprinātu bruņotos spēkus – līdzīgi kā Otrā pasaules kara sākumā, kad Eiropa gatavojās cīņai pret nacistiem.
Širefs brīdina: “Mūsu visu drošības vārdā tam ir jāizdodas. Ja Eiropa būs sašķelta un nespēs uzņemties atbildību, es nopietni baidos par mūsu nākotni.”
