Kupejas – pat suņiem 1
Pirmā pasaules kara laikā Austrumu ekspresi pārdēvēja par “Balkan Zug” (Balkānu vilcienu) un tas savienoja Berlīni ar Sofiju un Stambulu – to valstu galvaspilsētām, kas karoja pret Antanti.
Brauciens Austrumu ekspresī nekad nav bijis vienkārši pārvietošanās. Tas bija īpašs baudpilns piedzīvojums nevis tūristiem, bet īsteniem ceļotājiem, kā magnēts piesaistot gan sava laika bagātākos un ietekmīgākos cilvēkus, gan arī noderot par patvērumu pārdrošākajiem avantūristiem un vajātiem noziedzniekiem. Austrumu ekspresī dažādos laikos braukuši Austroungārijas valdnieks Francis Ferdinands un izcilais režisors Alfrēds Hičkoks, Francijas prezidents Šarls de Golls un slavenā spiedze Mata Hari, Spānijas karalis Alfonss un Vindzoras hercogs, Turcijas valsts dibinātājs Kemals Ataturks un vācu izlūkdienesta slavenais šefs Francis fon Papens, zviedru diplomāts Rauls Valenbergs un Apvienotās Karalistes karaliene Elizabete II, Indijas maharadžas ar savu harēmu un amerikāņu miljardieri. Bulgārijas karalis Ferdinands savulaik uzprasījies vadīt vilcienu, kad tas brauca caur viņa valsts teritoriju. Šo jauko izklaidi viņam liedza tikai pēc Starptautiskās guļamvagonu kompānijas vadības iejaukšanās. Saglabājies arī stāsts par to, kā armēņu naftas magnāts Gulbenkjans glābies Austrumu ekspresī no turku pašā, ceļojuma laikā slēpjot savu dēlu persiešu paklājā. 1940. gadā šā vilciena vagonā nr. 3425 emigrācijā devās Rumānijas karalis Karols II.
Austrumu ekspresis bija īsts art deco laikmeta stila un elegances iemiesojums – visus ar greznu samtu un izsmalcinātiem kokgriezumiem izrotātos un Luija XIV stilā mēbelētos vagonus greznoja Renē Lalika stikla vitrāžas. Katram pasažierim pienācās savs personiskais pavadonis, kurš brauciena laikā izpildīja vai visas viņa iegribas. Kupejās bija izlietne ar aukstu un karstu ūdeni – tiem laikiem neredzēts komforts. Patiesam autentiskumam arī mūsdienās šī raksturīgā iezīme ir saglabāta Austrumu ekspreša zīmola vilcienos, kas kursē starp dažādām Eiropas pilsētām (Londona–Parīze, Londona–Venēcija, Parīze–Budapešta–Bukareste–Stambula u. c.), dažos pasažieros radot sašutumu par komforta trūkumu. Neko darīt – pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados, ceļojot vilcienā, dušā nebija pieņemts iet. Toties bija atsevišķas kupejas pat suņiem, kas šobrīd arī vairs nav iespējams.
Austrumu ekspresī joprojām ir trīs restorānvagoni. Vienu no tiem 1929. gadā noformēja pats Renē Laliks Rivjēras noskaņās. Savukārt bāra vagons, kuru reiz dekorēja pats franču art deco meistars Žerārs Galē, ir vieta, kur klasiskajā filmā “Romas brīvdienas” Gregorija Peka varonis piedāvā Odrijai Hepbernai izdzert viņas pirmo “Margaritu”. Vladimirs Nabokovs šeit rakstīja uzmetumus savam romānam “Lolita”. Bet pasaulē slavenākā spiedze Mata Hari tikās ar saviem pielūdzējiem.
Daudzināto vilcienu saviem ceļojumiem labprāt izvēlējās Indijas maharadžas, savām pavadonēm no harēma nereti noīrējot veselu vagonu. “Es nevarēju ticēt pats savām acīm. Visas šīs sievietes bija jaunas un skaistas. Dažas bija eiropietes. Katrai bija plāns plīvurs, mazs dimants deguna labajā pusē un otrs dimants labās auss ļipiņā,” atcerējās kāds ekspreša pavadonis.
