Pilis un būdiņas. Reportāža no izstādes “Sports un atpūta 2012” 0
Aizvadītās nedēļas nogalē braucām uz Ķīpsalu. Ar cerību laivu, moču un atpūtas inventāra izstādē pamielot acis. Un varbūt arī ja ne šīs, tad nākamo vasaru vaļaspriekiem ko reālu iekārot.
Par ko trīs lati?
Piektdienas novakare. Pa gabalu redzams – izstāžu kompleksa stāvvieta pustukša. Apmeklētāju maz? Nē. Iemesls cits, ieraugāms, piebraucot tuvāk. Pa labi – iebraukšanas cena Ls 3. Tikpat, cik maksā biļete uz izstādi. Laukumā tukšums. Pa kreisi, prastākā un 100 metrus no durvīm tālākā placī – Ls 2. Tur gandrīz pilns. Un pavisam piebāzta ir 300 soļu attālā Zunda krastmalas ieliņa, kur veiksmes gadījumā iespējams “noparkoties” par velti.
Publika hallēs ir. Blīvums vidējs. Bet tā ir publika, kura ar divlatniekiem nemētājas. Un no šāda skatpunkta tad arī iespaidu vērtējums.
“Šis monstrs ir apvainojums”
Laivu un kuteru mazāk nekā biezajos gados. Velosipēdi un citas gan lētāk pērkamas, gan vēl lētāk lietojamas lietas tos atspiedušas uz kreisās halles tālāko malu, kuras dziļumos dižu laukumu (nu jau tradicionāli) aizņēmis “Laivu nams” ar diviem milzu dārgumiem. Patīk tā perlamutra pils? Tā prasu sastaptajam Jurim, nebūt ne trūcīgam Baltijas un arī tālāku jūru kapteinim, kuram pašam pieder krietns 40 pēdu garš kuģis. “Riebjas. Tas ir pretīgs. Apvainojums visiem normāliem cilvēkiem…”
Man arī nepatīk. Pat sapņu līmenī nepatīk. Pārāk lecīgs, pārāk uzpūtīgs, pārāk… no citas pasaules, kura mani, šķiet, uzskata par muļķi. Griežu muguru, eju prom. Un sastopu citu Juri. Slavenu makšķernieku, šķiet, pat Latvijas rekordistu kādā no aizvadīto gadu dižzivju konkursiem. Vadošas autotirdzniecības firmas vadošu darbinieku. Tātad arī ne no tiem trūcīgākajiem pilsoņiem. Un velk viņš mani savu sapņu pirkumu rādīt uz pavisam citu pusi. Pie lētākajām – “Amberlat” laivām, kur vientuļam vai laba drauga kompāniju baudošam spiningotājam karaliska izmēra (4,3 m garumā) laiva maksā 470 latus. Lēti? Nebūs jau arī šis kuģītis visiem sniedzams, ja ņemam vērā, ka kādu 10 zirgspēku dzinējs (vismaz Ls 1000) te derētu, vēl elektromotoriņš un pāris labi akumulatori klusiem manevriem, gaismai, komfortam (atkal kādi simti pieci). Un piekabīte, lai uz ziemu mājās pārvestu, maksā gandrīz tūkstoti…
Lētāku stiklaplasta laivu patiesi komfortablā izmēru klasē nav. Kā jau pērn noskaidrojām sarunā ar Aivaru Kiršfeldu no bijušā “Ego”, tagad “Dole Marine” – importēti sintētiskie materiāli lētāki nekļūst un skopāks to lietojums nav iespējams. Kur vietējās koka un finiera laivas? Pērn dažas bija skatāmas. Šogad – tukšums. Acīmredzot pieprasījuma nav. Kiršfelda kungs ir šeit arī šogad. Jautāju – apjoms aug? Augot mazliet. Galvenokārt uz importa rēķina. Somi, zviedri meklē lētākus kuģīšus. Igauņi interesējas. Latvijas tirgus – dilstošs. Tādēļ arī izstāde paklusa.
“Goldwing” vai “Fava”?
Atkal pretēji poli. Šoreiz labējā – moču hallē. “Hondas” elitārā kluba trīsritenis mirdz vēl košākā sārtumā nekā Jura nolamātā dižlaiva. Cilvēki pie stenda – divi piecās minūtēs. Knapi piebremzē. Es kavējos ilgāk, jo atšķirībā no burbuļveida kuģa, kuru nu nekādi nevaru harmoniski ietilpināt Usmas saulrietā, šis man pat liekas simpātisks. Ne jau kā paša sapnis. Par vēlu tā rotaļāties. Bet cilvēku, kas tādu iekāros, sapratīšu. Kaut maksā šis kā divi mani auto…
Meklēju lētāko un taupīgāko divriteņu stallī. Un atrodu “Favu”. 45 km/h. Divi litri benzīna uz 100 km. Tātad ar bāku (pieci litri jeb lati) uz darbu varētu braukt veselu nedēļu. Ar auto tas pats maršruts maksā Ls 25. Ekonomija Ls 80 mēnesī jeb 480 sešu mēnešu sezonā. Tieši tik, cik maksā šis rollerītis. Investīcija, kas atmaksājas vienā gadā!
Kur tam dzimtene? Ķīnā, protams. Nesmīniet tomēr. Ķīniešu akumulatori bija tie, kas latviešu “oskaru” līdz finišam Dakarā aizveda. Preču zīme “Mosca” pazīstama jau visā pasaulē. Ražošanas apjoms – 18 miljoni gabalu gadā. Vairāk nekā 30 modeļiem ir visi nepieciešamie ES sertifikāti. Vairāki no tiem ļoti populāri skuteru zemē Itālijā, kura taču arī pati ražo līdzīgus mazulīšus. Drošāk! No sapņa par “Goldwing” moci vai “Goldfish” laivu, protams, neatvadāmies.
