Mēness ceļš – trīsdesmit daļās 0
Tiek lietota arī mums tik pierastā Mēness dienu sistēma, kas saistīta ar Mēness fāzēm. Tomēr arī šeit ir zināmas izmaiņas, turklāt ir zināmas atšķirības starp dienu skaitīšanas sistēmām dažādās Tālo Austrumu zemēs. Piemēram, Ķīnā Mēness kalendāra mēnesī var būt gan 29, gan 30 dienas, bet saskaņā ar Tibetas kalendāru, tajā vienmēr ir trīsdesmit dienu, tikai dažas no tām var tikt izlaistas vai atkārtoties divreiz tā, lai visa mēneša garums atbilstu ciklam starp jaunmēnešiem.
Tāpat kā Rietumos, arī šeit pirmā Mēness diena ir saistīta ar jaunmēness momentu, taču Rietumos katra nākamā Mēness diena sākas ar Mēness lēkta momentu, bet Tibetā ir pieņemts visu Mēness ceļu sadalīt trīsdesmit daļās, ik pa 12° un par attiecīgo Mēness dienu uzskatīt laika sprīdi, kad Mēness atrodas attiecīgajā ceļa daļā – t. i., kad Mēness attālums no Saules ir intervālos 0°–12°, 12°–24° utt. Turklāt tiek pieņemts, ka attiecīgā Mēness diena “piešķir” savu kārtas numuru un valda pār to kalendāra dienu, kuras sākums iekrīt tās laikā. Par dienas sākumu tibetieši atšķirībā no ķīniešiem, kuri par to, tāpat kā mēs, pieņem pusnakti, skaita saullēkta momentu. Protams, var gadīties, ka laikā no saullēkta līdz saullēktam sākas divas Mēness dienas vai arī neviena. Pirmajā gadījumā viens datums tiek izlaists, otrajā – atkārtojas divreiz. Līdz ar to iespējamas situācijas, kad divas dienas pēc kārtas ir, piemēram, septītā Mēness diena (un arī 7. Tibetas kalendāra datums – 7a un 7b) vai arī, piemēram, 4. Mēness dienai un datumam seko uzreiz 6.
