Pīlēns: Panākot vienošanos par 95% jautājumu, ar JV nav vienprātības par jaunās enerģētikas ministrijas izveidi 152
“Jaunās vienotības” (JV) un “Apvienotā saraksta” (AS) tikšanās laikā vienošanās panākta ap 95% jautājumu, bet nav vienošanās par JV priekšlikumu izveidot Enerģētikas, vides un klimata ministriju, šodien pēc JV un AS tikšanās par topošās koalīcijas sadarbības memoranda veidošanu sacīja AS politiķis Uldis Pīlēns.
Viņa ieskatā, ministrijai tiktu pārliktas iespaidīgas funkcijas no Ekonomikas ministrijas un no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), daļēji skarot arī Finanšu ministrijas atbildības sfēras. AS uzskata, ka ministrijas izveidei neesot pietiekama pamatojuma, lai mainītu lietu kārtību. Krīzes laikos nav saprātīgi veidot jaunu ministriju, pauda Pīlēns, sakot, ka viņam nav pārliecības, ka tas būtu īstais ceļš, kas valdībai ejams.
AS pārstāvis apgalvoja, ka izteiktās pretenzijas pret jaunās ministrijas veidošanu nenozīmē, ka politisko spēku neinteresē strukturālu pārmaiņu enerģētikas jomā savienošana ar klimata pārmaiņām, taču politiķus nepārliecina piedāvātais risinājums.
Līdz ar to sarunas šajā jautājumā AS un JV vēl plānots turpināt, norādīja politiķis.
AS politiķis Edvards Smiltēns vēl pozitīvāk novērtēja vienošanās apjomu, norādot, ka vienošanās starp AS un JV ir panākta 99% jautājumos. Tomēr topošais parlamentārietis norādīja, ka šaubas rada jaunās ministrijas pamatotība, nepieciešamība un efektivitāte. Vai, krīzes apstākļos izveidojot jaunu ministriju, mēs sasniegsim tos mērķus, vai arī vienkārši notiek jaunas institūcijas izveidošana bez mērķu sasniegšanas, retoriski vaicāja Smiltēns.
Klimata tēmas ir arī Zemkopības ministrijas, Satiksmes ministrijas un citu ministriju pārziņā, pauda politiķis. Vai arī no tām jaunajai ministrijai tiktu pārliktas kādas funkcijas, par to skaidrības neesot.
Vaicāts par Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) teikto, ka vienošanās par jaunās ministrijas izveidi ir izšķirīga valdības veidošanā, Pīlēns pauda, ka “ultimātu valodā runāt nav pareizākais veids, kā runāt”. Pirms vēlēšanām neviena no potenciālās koalīcijas partijām savā programmā nebija iekļāvusi jaunas ministrijas veidošanu vai valdības konstrukcijas izmaiņas, atzīmēja politiķis. Ar sadarbības partneriem – Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, arodbiedrībām un citiem – ir parakstītas saistības ar viņu iesaisti. Šis jautājums dienaskārtībā ir jaunums, un politiķi nevar pārgalvīgi risināt to bez sadarbības partneru iesaistes, pauda Pīlēns.
Ja jaunās ministrijas veidošanas iecere būtu parādījusies pirms vēlēšanām, iespējams, tas būtu bijis būtisks diskusiju avots, uzskata politiķis.
Smiltēns norādīja, ka partiju starpā ir vienprātība par sasniedzamajiem enerģētikas un vides mērķiem. Viņaprāt, jaunās ministrijas veidošanas jautājums nav nepārvarams – būtiskāks esot jautājums, kā mērķus sasniegt.
Memorandā esot iekļauti AS svarīgi jautājumi par uzņēmējdarbības attīstību, tai skaitā par mazo un vidējo uzņēmumu attīstību. Tāpat valdībai būs jāmēģina atrast veidus, kā mazajiem uzņēmumiem iziet no ēnu ekonomikas. Pilnīga vienošanās abu politisko spēku starpā esot panākta arī par enerģētisko neatkarību. Arī AS priekšlikumi par demogrāfiju, izglītību un citām jomām tikuši iekļauti memorandā.
Diskusijas par Enerģētikas, vides un klimata mērķa sasniegšanu un ministrijas izveidi abu politisko spēku starpā turpināsies pirmdien, 31.oktobrī, no rīta.
Kā ziņots, JV, AS un Nacionālās apvienības politiķi šonedēļ turpināja darbu pie potenciālās trīs partiju koalīcijas sadarbības memoranda gala redakcijas sagatavošanas.
