“Pīlēns ir katastrofa Latvijas politikā, Levits guļ uz lauriem, bet ģenerālprokurors aizstāv stulbus varmākas!” – dienas intervija ar Danu Titavu 100
Uzņēmējs Uldis Pīlēns ir katastrofa Latvijas politikā, bet pašreizējais Valsts prezidents Egils Levits guļ uz pagātnes lauriem. Savukārt par muļķīgu un stulbu varmākas aizstāvēšanu no amata būtu jāatkāpjas ģenerālprokuroram Jurim Stukānam. Sarunājoties ar Veltu Puriņu TV24 raidījumā “Dienas personība”, šādus skarbus vārdus esošajiem un potenciāli topošajiem valsts vīriem veltījis politisko procesu vērotājs Dans Titavs.
Velta Puriņa: No rītdienas, 9. maija, līdz 13. maijam notiks Valsts prezidenta amata kandidatūru pieteikšana. Pašreiz publiski ir zināmas divas kandidatūras. Vai tu zini vēl trešo?
Dans Titavs: Publiskajā telpā skan vēl trešā, ceturtā un piektā… Kurš piekritīs piedalīties pirmajā kārtā, tas ir jautājums. Es domāju, ka pirmā kārta beigsies ne ar ko un būs nākamā kārta. Es pašreiz neredzu nekādas iespējas tikt ievēlētam ne Levitam, ne Pīlēnam, ne arī trešajam kandidātam. Es domāju, ka notiks pirmā kārta, un pēc tam būs jaunu kandidātu izvirzīšana.
Tev ir pilnīgi pamatotas aizdomas, ka tiešām neviena no šī brīža divām kandidatūrām varētu netikt ievēlētas?
Vienīgais, kas teorētiski kvalificētos, ir Pīlēns. Bet arī Pīlēns pēdējā laikā ir tā publiski uzstājies, ka viņam būs maz atbalstītāju, vai arī viņam nāksies iebalsoties pilnīgi ar opozīcijas balsīm, kam diez vai piekritīs pats “Apvienotais saraksts”, ka viņu prezidents tiek ievēlēts ar Rosļikova balsīm.
Esošā prezidenta darbu un rīcību mēs daudz maz zinām. Savukārt Pīlēns, izteikdams kritiku par Levita darbu, saka, ka vajadzētu daudz ko darīt aktīvāk, nepastāstot, ko tieši.
Es domāju, ka Pīlēns ir katastrofa Latvijas politikā jau pēc definīcijas. Tas, ko viņš izdarīja, nākdams politikā, – savāca kaut kādus cilvēkus no dažādiem sarakstiem, uzlika vienu partiju, un, būdams līderis, tomēr nekandidēja vēlēšanās, aizgāja pagrīdē un neko nedarīja ar jauno Kariņa valdību… Viņš vienkārši uzrāda, ka ir mazspējīgs politiķis. Es teiktu, viņam ir ļoti liela arogance gan pret politisko procesu, gan pret sabiedrību, gan arī pret saviem biedriem. Man liekas, viņam ir ambīcijas kļūt par prezidentu, bet viņam nav nekādu plānu, ko darīt.
Pašos pirmsākumos tikko viņš sāka runāt par iespējamo kandidēšanu Valsts prezidenta amatam, pamanīju, ka viņš vairākas reizes bija runājis par uzņēmējiem, cik svarīgi uzņēmēji ir ekonomikas attīstībai.
Protams, uzņēmējiem ir svarīga loma ekonomikā, bet uzņēmēji kā politiķi ne vienmēr vai ļoti reti ir veiksmīgi. Politika un uzņēmējdarbība ir ļoti atšķirīgas lietas. Pīlēna kungs ir pieradis vadīt savu uzņēmumu, dot komandas, kas tiek izpildītas. Politikā tā īsti nav – tev cilvēki ir jāaģitē un jāpārliecina. Pīlēna spējas pārliecināt, manuprāt, ir ļoti zemas.
Kā viens ielu intervijā sastaptais iedzīvotājs, domādams par Egilu Levitu, sacīja: “Ko viņš labu Latvijai ir izdarījis?”, vai varam vēsturiski atcerēties, ko labu viņš ir izdarījis?
Pēdējā laikā viņam ir ļoti spēcīga pozīcija par tiesas uzbūvēšanu, lai tiesātu Krieviju un tās amatpersonas. Tas, protams, viņam ir ļoti veiksmīgs starptautisks solis, ko viņš nes kā karogu. Tas ir labs darbs. Viss pārējais četru gadu laikā… Nevaru atcerēties neko tādu ļoti pozitīvu. Protams, pagātnē viņam ir nopelni gan par Satversmes preambulas rakstīšanu, gan Neatkarības deklarācijas rakstīšanu, bet tā ir pagātne.
Bet vienalga tas pagātnes mantojums var ietekmēt cilvēku skatu.
Pašreiz vairs nē, jo deputāti redz, kas notiek šodien. Paldies par pagātni, bet kā prezidents viņš ir ļoti neveiksmīgs.
Vai prezidenta vēlēšanas var sašķobīt koalīciju?
Noteikti. Ja koalīcija nespēj vienoties par prezidentu, tad valdība var sašķobīties, un visdrīzāk, ka sašķobīsies. Arī vēsture to uzrāda. Kad ievēlēja Vairu Vīķi-Freibergu, par viņu vienojās Bojārs ar “Tautas partiju”, kas toreiz bija opozīcijā. Šķiet, ka 9. jūlijā Vaira Vīķe-Freiberga stājās amatā un 16. jūlijā premjera amatā stājās Šķēle. Valdība tika nomainīta nedēļas laikā.
8. maijs ir Nacisma sagrāves diena un Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena, savukārt 9. maijā Krievijā svin uzvaras svētkus. Partija “Saskaņa” aicina izvairīties no provokācijām, pieminot Otrajā pasaules karā kritušos. Vai pats šis aicinājums nevelk uz provokācijām?
Jāsaprot, ka Latvijas teritorijā ir zināms skaits cilvēku, kas Otrā pasaules kara beigas svin 9. maijā. Tas, ka mēs esam veiksmīgi spējuši gada laikā nojaukt daudzus okupekļus, nozīmē, ka tiem cilvēkiem īsti nav, kur svinēt, un nebūs, kur nolikt ziedus. Kapi ir īstā vieta, kur pieminēt kritušos, tur nevienam nevajadzētu būt iebildumiem.
Tev ir pārliecība, ka policija būs gatava iespējamām provokācijām?
Par policiju ir pārliecība, ka tā nespēja aizstāvēt vienu cilvēku, bet kopumā zinot, ka kaut kur ir kāda provokācija, tad ar lielu spēku pārsvaru tā spēj novērst jebkādu provokāciju.
Par policijas spēju palīdzēt cilvēkam, kurš ir nonācis dzīvību apdraudošā situācijā, un par valsts varas attieksmi, kā risināt šos jautājumus. Runājot par Jēkabpils traģēdiju, tagad notiek vainīgā meklēšana, kaut arī Valsts prezidents jau ir pateicis, ka šeit vaina ir meklējama valstī.
Šajā gadījumā Valsts prezidentam ir taisnība. Šī sieviete, kas traģiski gāja bojā, vērsās pie visām iespējamām institūcijām. Tur nav tikai policijas vaina, tur ir arī tiesas un prokuratūras vaina. Viena liela vaina ir mūsu ģenerālprokuroram, kuram šī sieviete personīgi rakstīja lūgumu pēc aizstāvības, un pēc pusgada tika noslepkavota. Tagad ģenerālprokurors saka tā, ka traģēdijai ir divas vainas, kāpēc slepkava izdarīja, ko izdarīja – sieviete neļāva tikties ar savu bērnu un viņš 20 dienas nosēdēja cietumā un no tā viņam radies vēl lielāks naids. Tik muļķīgi un stulbi aizstāvēt varmāku, mēģinot viņam rast attaisnojumu, kāpēc viņš tā ir darījis, nevis aizstāvēt upuri. Manuprāt, par to vajadzētu prasīt ģenerālprokurora atkāpšanos.
Vai tur ir saskatāma Valsts policijas priekšnieka atbildība, vai tikai konkrētā novada policijas amatpersonu atbildība?
Mēs jau varam prasīt visu amatpersonu demisijas. Te drīzāk ir jautājums par attieksmi. Tik aroganta attieksme no visiem tieši iesaistītajiem – Ruka kunga, ģenerālprokurora un tiesas – sen nebija redzēta. Viņi visi stāstīja, ka mēs visu esam izdarījuši… Ja tu visu esi izdarījis, bet tiek noslepkavots cilvēks, nu, tad tev ir jāuzņemas vaina, ka tu tomēr kaut ko neesi izdarījis. Ja mūsu valstī var noslepkavot cilvēku, kurš pusotru gadu prasa aizstāvību, tad man personīgi ir bail.
Visu sarunu ar Danu Titavu skaties video!
